Sun Kil Moon -
"War On Drugs: Suck My Cock" [self-released]
Pēdējās nedēļās relatīvo mieru
un tā neatņemamo biedru garlaicību mūzikas presē kliedēt palīdz Marks Kozeleks.
Sākumā viņš izpelnījās uzmanību, kad kādā koncertā tarkšķošus apmeklētājus bija
nosaucis par „fucking hillbillies” („stulbie lauķi”, maigi pārtulkojot uz
latviešu valodu), bet tad vēl sulīgāki epiteti tika grupai The War On Drugs.
Visa epopeja sākās septembra vidū Otavas Folk Fest festivālā, kur vienlaikus uz
dažādām skatuvēm uzstājās Kozeleks un The War On Drugs. Sadusmojies, ka viņa
akustisko koncertu traucē blakus dārdošā grupa, Kozeleks skatītājiem pajautāja,
kas tie ir tādi. Saņēmis atbildi, viņš noteica, ka nākošo dziesmu saukšot „The
War On Drugs can suck my fucking cock”. Toreiz tas, protams, bija dusmīgs joks.
Acīmredzami iespaidojies no šī
starpgadījuma saceltās ažiotāžas, Kozeleks nelikās mierā. Vispirms viņš
publicēja IT KĀ atvainošanos, sakot, ka apzinās, ka tā nav grupas, bet gan
festivāla organizatoru vaina, un gan jau viņi ir forši džeki. Taču tad, kad
mūzikas prese to pārpublicēja ar virsrakstiem „Marks Kozeleks atvainojas The
War On Drugs”, sekoja otra, daudz kolorītāka vēstule. Tajā Kozeleks uzsvēra, ka
tā neesot vis bijusi nekāda atvainošanās un cita starpā aicināja The War on
Drugs, kurus viņš nodēvēja par „Dona
Henlija, Džona Kugāra, Dire Straits un „Born In The USA” ēras Brūsa Springstīna
savienojumu”, pievienoties Sun Kil Moon nākamajā koncertā, lai kopīgi
izpildītu jaunu dziesmu „The War On Drugs: Suck My Cock/Sun Kil Moon: Go Fuck
Yourself”.
Un te nu mēs nonākam pie visas
šīs epopejas patīkamākās daļas – Kozeleks TIEŠĀM ir ņēmis un sarakstījis
dziesmu ar šādu nosaukumu. Turklāt brīdī, kad tas tiešām jau vairs sāka nešķist
ne smieklīgi, ne interesanti, viņš nāk klajā ar dziesmu, kas ir... ļoti
veiksmīga! Sazvērestību teoriju piekritēji pat varētu apgalvot, ka „War On
Drugs: Suck My Dick” ir tapusi sarakstīta un ierakstīta jau „Benji” sesiju
laikā, tikai gaidījusi īsto brīdi, kad presē ap to sacelt vētru. Šeit ir gan
Kozelekam tradicionālais melnais humors ar primitīvām, bet smieklīgām atskaņām,
gan arī – un tas ir pārsteidzošākais – lielisks piedziedājums.
Visā šajā stāstā visvairāk
fascinējos par to, ka daži tiešām Kozeleka izteikumus ir ņēmuši nopietni un pat
apvainojušies. Tāpēc manas mīļākās dziesmas rindas ir „Someone got offended and wrote a piece of crap / Some spoiled bitch
rich kid blogger brat / And posted some graffiti done by some half wit /
Thought my actual name was Sun Kil Moon, what a dumb shit”. Lai gan, šis
arī ir labs: „I met War on Drugs tonight
and they’re pretty nice / But their hair is long and greasy, hope they don’t
have lice”. :D
P.S. Atgādinu, ka Sun Kil Moon albums „Benji” un The War on Drugs albums „Lost In The Dream” abi saņēmuši
AMGmusic vērtējumu 9.5/10, un ir galvenie pretendenti uz Gada Albuma titulu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru