23 decembris, 2014

NOVEMBRIS 2014: 5 ALBUMI

FIVE BEST ALBUMS OF THE MONTH:


5.Dean Blunt – Black Metal












Release date: 03/10/2014
Label: Rough Trade
AMG rating: 8/10

Viens no patīkamākajiem šokiem mūzikā 2014.gadā. Londonas lo-fi/dub/electronica producents Dīns Blants, kurš agrāk darbojās duetā Hype Williams kopā ar Ingu Kouplendu, ir transformējies līdz nepazīšanai. Elektroniskās mūzikas eksperimentālists un vispār viens liels dīvainis savā jaunākajā ierakstā „Black Metal” atklājas kā bēdu ievainots vientuļnieks ar salauztu sirdi un – pats pārsteidzošākais – neticami plašu melodiskumu apveltīts mūziķis, ierastās skaņu kakofonijas nomainot ar blūziskām ģitārām un patiesi sirsnīgu atmosfēru.



4.Andy Stott – Faith In Strangers












Release date: 17/11/2014
Label: Modern Love
AMG rating: 8/10

Savā līdz šim karjeras nozīmīgākajā albumā „Luxury Problems” pirms dieviem gadiem Mančestras tehno mūzikas producents Endijs Stots kā vienu no galvenajiem instrumentiem izmantoja savas klavierskolotājas Elisonas Skidmoras balsi. „Faith In Strangers” šī sadarbība turpinās, evolucionējoties vēl tālāk. Ja iepriekšējā platē vokāli lielākoties tika saskaldīti pa daļām un izmantoti kā sempli, tad šis ieraksts jau daudz vairāk atgādina klasisko elektroniskās mūzikas shēmu – „producents/vokāliste”, un tas aukstajam, industriālajam Stota skanējumam piešķir papildus emocijas un dzīvību.



3.Hookworms – The Hum












Release date: 10/11/2014
Label: Weird World
AMG rating: 8/10

Kad pirms vairāk nekā gada šajā blogā rakstīju, ka britu rokmūziku var glābt šajā salā Ziemeļos dzīvojošie, nedomāju, ka būšu tik tuvu patiesībai. Par centrālo rokmūzikas pilsētu Anglijā nemanāmi kļuvusi Līdsa. Gada sākumā par vienu no labākajiem debijas albumiem parūpējās šīs pilsētas grupa Eagulls, bet tagad ne mazāk lielisku albumu piedāvā arī Hookworms, kas sevi gana spēcīgi pieteica jau 2013.gadā. „The Hum” ir pat vēl monolītāks un pārliecinošāks darbs par debijas „Pearl Mystic”, piedāvājot enerģijas kūsājošu psihodēlisku baudu un ne par kripatiņu neatpaliekot no kritiķu tik mīlētās Austrālijas grupas Tame Impala.



2.Clark – Clark












Release date: 03/11/2014
Label: Mute
AMG rating: 8.5/10

Londonas elektroniskās mūzikas leibls Warp Records 2014.gadu var droši ierakstīt savā kontā! Turklāt nevis tāpēc, ka viņi būtu pamanījušies „izcelt” kādus jaunus un nezināmus talantus, bet gan tāpēc, ka šogad visiem zaļajiem gurķiem elektroniskajā mūzikā pogas izgriež vecmeistari. Pēc Aphex Twin triumfa septembrī seko pieredzējušā producenta Krisa Klārka uznāciens ar jaunāko albumu „Clark”. Klārks gan atšķirībā no Aphex Twin nebija paņēmis radošu pauzi un ierakstus izdod regulāri, taču tieši tas arī ir patīkamākais pārsteigums, jo sen viņa albums nav bijis tik radošs un vienlaikus masīvs, tumšas enerģijas pilns, un līdzīgi kā ar „SYRO” arī šeit ir tik dziļa skaņu dzelme, kurā ienirt vēl un vēl un ikreiz atrast jaunas vēsmas, par ko fascinēties.



1.Ariel Pink – pom pom












Release date: 17/11/2014
Label: 4AD
AMG rating: 9/10

Brīdī, kad rakstu šīs rindas, ir pelēks ziemas dienas sākums, un sev par pārsteigumu atklāju, ka, šķiet, jauno Ariel Pink albumu, kuru pēdējā mēneša laikā esmu klausījies aptuveni desmit reizes, pirmoreiz klausos dienasgaismā. Tā nepiestāv „pom pom”! Tas ir visai dīvaini, ņemot vērā, ka šis gandrīz 70 minūšu garais albums nebūt nav tik lirisks kā iepriekšējie harizmātiskā frīka Ariela Pinka ieraksti, drīzāk otrādi – tas ir rotaļīgs, krāsains un ironijas pilns. Šķiet, šeit arī slēpjas atbilde, proti, Ariels Pinks beidzot radījis savu mazo rokoperu, kas pateicoties muzikālajam noformējumam un mūziķa noslēpumainajai, neizprotamajai dabai ir kā tāda pieaugušo rotaļu pasaule, kurai piestāv nakts – laiks, kas ir vispateicīgākais sapņiem.

„pom pom” klasificējās kā dubultalbums, taču patiesībā šo ierakstu var sadalīt vismaz trīs daļās. Ir agresīvāka un salīdzinoši nopietnāka daļa skaņdarbos „Four Shadows” un „Not Enough Violence”, kuros interesantā kārtā Ariels šeit izklausās visiespaidīgāk. Ir ierastā sentimentālā puse ar jau dzirdētajiem singliem „Put Your Number In My Phone” un jo īpaši „Picture Me Gone”, un ir arī joku puse, kas aizņem vismaz trešdaļu ieraksta. Iespējams, šī ir vienīgā nianse, kur piesieties, jo ar to Pinks ir nedaudz pārspīlējis, taču tas viņam tik ļoti nepiespiesti padodas un piestāv, ka īsti neceļas roka rakstīt, ka kāds gabals šeit būtu lieks.

Ja jūs nebaida vairāk nekā stundu garš muzikāls kokteilis, kurā samests kopā psihodēlisks roks, avangardiska popmūzika, new-wave motīvi un karnevāliska atmosfēra, kas robežojas ar bohēmisku haosu, šis ieraksts būs ideāls sabiedrotais aukstajiem ziemas vakariem!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru