FIVE BEST ALBUMS OF THE MONTH:
5.Dean Blunt – Black Metal
Release date: 03/10/2014
Label: Rough Trade
AMG rating: 8/10
Viens no patīkamākajiem šokiem
mūzikā 2014.gadā. Londonas lo-fi/dub/electronica
producents Dīns Blants, kurš agrāk
darbojās duetā Hype Williams kopā ar
Ingu Kouplendu, ir transformējies līdz nepazīšanai. Elektroniskās mūzikas
eksperimentālists un vispār viens liels dīvainis savā jaunākajā ierakstā „Black
Metal” atklājas kā bēdu ievainots vientuļnieks ar salauztu sirdi un – pats
pārsteidzošākais – neticami plašu melodiskumu apveltīts mūziķis, ierastās skaņu
kakofonijas nomainot ar blūziskām ģitārām un patiesi sirsnīgu atmosfēru.
4.Andy Stott – Faith In
Strangers
Release date: 17/11/2014
Label: Modern Love
AMG rating: 8/10
Savā līdz šim karjeras
nozīmīgākajā albumā „Luxury Problems” pirms dieviem gadiem Mančestras tehno
mūzikas producents Endijs Stots kā
vienu no galvenajiem instrumentiem izmantoja savas klavierskolotājas Elisonas
Skidmoras balsi. „Faith In Strangers” šī sadarbība turpinās, evolucionējoties
vēl tālāk. Ja iepriekšējā platē vokāli lielākoties tika saskaldīti pa daļām un
izmantoti kā sempli, tad šis ieraksts jau daudz vairāk atgādina klasisko elektroniskās
mūzikas shēmu – „producents/vokāliste”, un tas aukstajam, industriālajam Stota
skanējumam piešķir papildus emocijas un dzīvību.
3.Hookworms – The Hum
Release date: 10/11/2014
Label: Weird World
AMG rating: 8/10
Kad pirms vairāk nekā gada
šajā blogā rakstīju, ka britu rokmūziku var glābt šajā salā Ziemeļos
dzīvojošie, nedomāju, ka būšu tik tuvu patiesībai. Par centrālo rokmūzikas
pilsētu Anglijā nemanāmi kļuvusi Līdsa. Gada sākumā par vienu no labākajiem
debijas albumiem parūpējās šīs pilsētas grupa Eagulls, bet tagad ne mazāk lielisku albumu piedāvā arī Hookworms, kas sevi gana spēcīgi
pieteica jau 2013.gadā. „The Hum” ir pat vēl monolītāks un pārliecinošāks darbs
par debijas „Pearl Mystic”, piedāvājot enerģijas kūsājošu psihodēlisku baudu un
ne par kripatiņu neatpaliekot no kritiķu tik mīlētās Austrālijas grupas Tame Impala.
2.Clark – Clark
Release date: 03/11/2014
Label: Mute
AMG rating: 8.5/10
Londonas elektroniskās mūzikas
leibls Warp Records 2014.gadu var droši ierakstīt savā kontā! Turklāt nevis
tāpēc, ka viņi būtu pamanījušies „izcelt” kādus jaunus un nezināmus talantus,
bet gan tāpēc, ka šogad visiem zaļajiem gurķiem elektroniskajā mūzikā pogas
izgriež vecmeistari. Pēc Aphex Twin
triumfa septembrī seko pieredzējušā producenta Krisa Klārka uznāciens ar jaunāko albumu „Clark”. Klārks gan
atšķirībā no Aphex Twin nebija paņēmis radošu pauzi un ierakstus izdod
regulāri, taču tieši tas arī ir patīkamākais pārsteigums, jo sen viņa albums
nav bijis tik radošs un vienlaikus masīvs, tumšas enerģijas pilns, un līdzīgi
kā ar „SYRO” arī šeit ir tik dziļa skaņu dzelme, kurā ienirt vēl un vēl un
ikreiz atrast jaunas vēsmas, par ko fascinēties.
1.Ariel Pink – pom pom
Release date: 17/11/2014
Label: 4AD
AMG rating: 9/10
Brīdī, kad rakstu šīs rindas,
ir pelēks ziemas dienas sākums, un sev par pārsteigumu atklāju, ka, šķiet,
jauno Ariel Pink albumu, kuru pēdējā
mēneša laikā esmu klausījies aptuveni desmit reizes, pirmoreiz klausos
dienasgaismā. Tā nepiestāv „pom pom”! Tas ir visai dīvaini, ņemot vērā, ka šis
gandrīz 70 minūšu garais albums nebūt nav tik lirisks kā iepriekšējie
harizmātiskā frīka Ariela Pinka ieraksti, drīzāk otrādi – tas ir rotaļīgs,
krāsains un ironijas pilns. Šķiet, šeit arī slēpjas atbilde, proti, Ariels
Pinks beidzot radījis savu mazo rokoperu, kas pateicoties muzikālajam
noformējumam un mūziķa noslēpumainajai, neizprotamajai dabai ir kā tāda
pieaugušo rotaļu pasaule, kurai piestāv nakts – laiks, kas ir vispateicīgākais
sapņiem.
„pom pom” klasificējās kā
dubultalbums, taču patiesībā šo ierakstu var sadalīt vismaz trīs daļās. Ir
agresīvāka un salīdzinoši nopietnāka daļa skaņdarbos „Four Shadows” un „Not
Enough Violence”, kuros interesantā kārtā Ariels šeit izklausās visiespaidīgāk.
Ir ierastā sentimentālā puse ar jau dzirdētajiem singliem „Put Your Number In
My Phone” un jo īpaši „Picture Me Gone”, un ir arī joku puse, kas aizņem vismaz
trešdaļu ieraksta. Iespējams, šī ir vienīgā nianse, kur piesieties, jo ar to
Pinks ir nedaudz pārspīlējis, taču tas viņam tik ļoti nepiespiesti padodas un
piestāv, ka īsti neceļas roka rakstīt, ka kāds gabals šeit būtu lieks.
Ja jūs nebaida vairāk nekā
stundu garš muzikāls kokteilis, kurā samests kopā psihodēlisks roks,
avangardiska popmūzika, new-wave motīvi un karnevāliska atmosfēra, kas
robežojas ar bohēmisku haosu, šis ieraksts būs ideāls sabiedrotais aukstajiem
ziemas vakariem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru