ALBUMS: Grizzly Bear – Shields

Grizzly Bear – „Shields”

Release date: 17/09/2012

Label: Warp

AMG rating: 8/10

Droši vien, ka neesmu ne tuvu vienīgais, kam Grizzly Bear daiļrades iepazīšana sākās nevis ar 2006.gada t.s. „breakthru” albumu „Yellow House” (pirms kura vēl bija debijas ieraksts „Horn of Plenty” 2004.gadā), bet gan ar 2009.gada „Veckatimest”, kad par šiem četriem brukliniešiem jau runāja visa mūzikas prese. Kā nu ne – tolaik koncerta laikā Grizzly Bear par savu mīļāko grupu pasludināja pats Džonijs Grīnvuds no Radiohead, bet kvarteta koncertos pirmajās rindās sēdēja un sevi par lielu cienītāju dēvēja... Jay-Z.

Līdz ar to daudz kas ir mainījies grupas dzīvē pēdējos gados. Gluži kā Arcade Fire pirms vairākiem gadiem vai The xx nesenākā vēsturē, Grizzly Bear vairs nav tikai nelielās aprindās zināma indie apvienība, bet gan grupa, kuras katram solim tiks pievērsta īpaša uzmanība, kas attiecīgi pastiprina satraukumu un atbildības sajūtu. Iespējams, tāpēc pirmie jaunā albuma ieraksti, kas tapa pagājušā gada vasarā Teksasā, tikai izbrāķēti un gandrīz pilnībā dzēsti, bet „Shields” pamata materiāls sarakstīts, atgriežoties ierastajā Keipkodā – grupas vokālista Eda Drostes vecmāmiņas mājā, kur tapa arī minētais „Yellow House”.

Kamēr daudzas citas grupas šādos nospriegotos apstākļos būtu salūzušas, Grizzly Bear ir izdevies radīt teju perfektu popmūzikas ierakstu. Par to, ka grupas skanējums ir lielisks un brīžiem pat grandiozs, mēs varējām pārliecināties jau iepriekšējos divos albumos, jo īpaši 2009.gada „Veckatimest”. Taču „Shields” šīs skaņas grandiozitātes pašā centrā saglabāta arī viegli pamanāma intimitāte un skaistas melodijas. Būtībā ar savu ceturto albumu Grizzly Bear ir atraduši to ideālo formulu, kur nostrādā visas sastāvdaļas, un nekas nešķiet lieks vai – gluži pretēji – par daudz.

Albuma centrālā ass noteikti ir otrais singls „Yet Again”, ko gribētos dēvēt par grupas visu laiku labāko dziesmu. Tieši šeit visspilgtāk izpaužas minētais balanss starp orķestrisku skaņas virteni un trauslo sajūtu, kas ieskanas pie piedziedājuma „Take it all in stride / Speak, don’t confide / We barely have a case”. Turklāt šīs sajūtas tiek uzreiz papildinātas ar nākamo dziesmu, intīmi atkailināto „The Hunt”, kas kaut kur pat atgādina kādu 90’to gadu Radiohead balādi, tādējādi noslēdzot albuma pirmo pusi, kas noteikti ir pilnvērtīgākais grupas daiļrades posms viņu desmit gadu karjerā.

Lai arī otrā albuma puse vairs nav tik iespaidīga un episka kā pirmā, arī tajā Grizzly Bear nezaudē uzķerto ritmu, it kā klusi un neuzsvērti novedot ierakstu līdz galam un parādot, ka ir radījuši vienlaikus, iespējams, tumšāko, taču tajā pašā laikā visvieglāk uztveramo albumu savā karjerā.

Klausies visu albumu šeit: