Flying Lotus – „Until The Quiet Comes”
Release date: 01/10/2012
Label: Warp
AMG rating: 9/10
AMGmusic komentārs: „Pirmoreiz klausoties un cenšoties izvērtēt
„Until The Quiet Comes”, gandrīz uzkāpu uz tā paša grābekļa, kas ierīvēja pieri
2010.gadā, kad pirmoreiz iepazinos ar Flying
Lotus iepriekšējo albumu „Cosmogramma”. Proti, pieļāvu divas kļūdas uzreiz
– pirmkārt, klausījos albumu t.s. „strīmā” jeb ne visai labas kvalitātes ierakstā.
Otrkārt, neviļus analizēju albumu, nevis kā veselu kopumu, bet iedziļinājos
katrā dziesmā jeb muzikālajā fragmentā atsevišķi. Nepareizi!
Nē, materiāla analīzei šeit,
protams, ir atliku likām. Flying Lotus (īstajā vārdā Stīvens Elisons) jau pirms
vairākiem gadiem sevi pieteica kā vienu no spožākajiem skaņu meistariem
21.gadsimtā, ko spoži apliecina arī „Until The Quiet Comes” platē, spēlējoties
ar dažādām skaņu cilpām, tikšķiem, plunkšķiem un ko tik vēl ne, ka brīžiem
rodas sajūta – šeit ir ielikts viss, ko vien elektroniskajā mūzikā vispār
iespējams ielikt. Taču visupirms šo albumu tomēr gribētos vērtēt no emocionālā
viedokļa, proti, no tā, kādā pasaku un noskaņu pasaulē šī plate ieved.
Daudzviet mūzikas presē jau ir
apcilāta tēma par Elisona dzimtas koku – jaunais mūziķis ir radinieks izcilajai
džeza pianistei Alisei Koltreinai.
„Until The Quiet Comes” ir pirmais FlyLo albums, kurš vistiešākā veidā vispirms
asociējas tieši ar džezu. Kāds mūzikas mēdijs šo plati pat jau paspējis nodēvēt
par „digitālās ēras džeza albumu”, un
tas nav tālu no patiesības. Elisons šo gadu laikā ir krietni pielicis arī
klavierspēlē, ko apliecināja nesenā intervijā, un tieši šī nianse visvairāk
krīt ausīs, klausoties albumu. Šis burvīgais kontrasts starp elektronisko pasauli
un gadsimtu vecāko mūzikas virzienu – džezu.
„Until The Quiet Comes”
noteikti ir daudz piezemētāks, mazāk ambiciozs par pirms diviem gadiem izlaisto
„Cosmogramma”, ko mūzikas prese nodēvēja par „elektroniskās mūzikas simfoniju”. Taču tieši šis vieglums un
neiespringtība ir palīdzējusi FlyLo radīt karjeras viengabalaināko, nosvērtāko
un, iespējams, ietekmīgāko albumu. Piepalīdzot vokālistiem Thundercat, Tomam Jorkam,
Nikijai Randai un Erikai Badū, „Until The Quiet Comes” ir
gan gada skaistākais sapņu albums, gan arī muzikāli robežas noārdošākais darbs.
Kaut kas liek domāt, ka par šo albumu mēs vēl runāsim pēc gadiem desmit. Vai
divdesmit. Vai piecdesmit. Vai simts... Jo būsim godīgi – vai tiešām mēs visi
tā pa īstam 2000.gadā novērtējām „Kid A”?”
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru