Trešdiena, 25.augusts (part 1)

Sveiciens!

Vēl pagājušajā nedēļas nogalē, sarunājoties ar kādu labu cilvēku, nospriedām, ka augusts ir neparasti tukšs mēnesis albumu frontē. Atlika paiet divām dienām, lai pirmdien ar šausmām es saķertu galvu, ieraugot, kāds daudzums interesantu, atzītu un obligāti dzirdamu jaunu plašu iznāk šonedēļ. Klaxons, !!!, Zola Jesus, Tame Impala, Sufjan Stevens, Wildbirds & Peacedrums, The Count & Sinden, un šo sarakstu pat vēl varētu paturpināt. Lieki piebilst, ka visam, protams, laiks neatliks. Diemžēl.

Tas, starp citu, ir viens no iemesliem, kāpēc gan vakar, gan aizvakar bija klusums AMGmusic blogā. Augusts tuvojas beigām, jau nākošnedēļ jāliek galdā mēneša albumu tops, tāpēc šajās dienās esmu apkrāvies ar mūzikas kalniem un cenšos tajos saskatīt galu. Otrs iemesls?

Otrs iemesls ir visnotaļ muļķīgs. Aptuveni tikpat muļķīgs, kā mana naivā doma, ka Jūrmalā kādam būs vēlēšanās un pacietība no nekā radīt kaut ko. Kaut ko saturīgu, kaut ko baudāmu, kaut ko inteliģentu, mājīgu un patīkamu. Kaut ko radikāli atšķirīgu no pilsētas jau gadiem pārņēmušā audiālo atkritumu uzbrukuma. Kaut ko, kur Positivus cilvēkiem (patīk šis termins, pat neskatoties, ka bija neliela vilšanās šī gada festivālā) patverties aukstajos rudens un ziemas vakaros, risināt jaukas sarunas domubiedru kompānijā pie jaunas, interesantas un pozitīvi tendētas mūzikas.

Jā, nevajag neko teikt, es sapratu jau pats, cik tas bija naivi no manas puses. Tas man prasīja akurāt divas dienas. Divas dienas, lai nomierinātos un visu saprastu. Lieki piebilst, ka iecerētais pasākums septembrī, par kuru es diezgan lieki izpļāpājos pirms nedēļas, ir OFFICIALLY OFF. Katrā ziņā es to noteikti neorganizēšu, jo neba man tas ir vajadzīgs. Tas bija tāds labās gribas žests, kurš pazuda līdz ar pašu labo gribu. :)

Kaut kā tā. Life goes on. And so do we. Tāpēc ķeramies labāk klāt pie nedēļas laikā saskrējušajiem mūzikas jaunumiem! To ir visnotaļ daudz. Īpašs notikums ir šī brīža Hottest Track – vakar pusdiena pagāja, klausoties vecos Jumpravas ierakstus. Tāpat piedāvāšu arī trīs jaunus, nupat izdotus skaņdarbus, trešdienās ierastos trīs vīkenda deju gabalus, kā arī uzreiz trīs video priekus!

Šoreiz gan par Hottest New Track stāsts tāds pagarāks, tamdēļ tas ir atdalīts no pārējās dienas muzikālā ceļojuma. Cerams, tas nesagādās neērtības. Nu tad? Aiziet!


HOTTEST NEW TRACK:

Jumprava – „Glāb” [Platforma]
(available as a download single)

Uhūūū. Pat nezinu, ar ko un no kura gala sākt. Pirmdienas vakarā ziņu portālos parādījās negaidīta preses relīze no Jumpravas, kura vēstīja sekojošo: „Vasaras mēnešus grupa “Jumprava” pavadījusi studijā, strādājot pie kādreiz spēlēto kompozīciju pilnveidošanas jaunos aranžējumos, un tagad klausītājiem nodod dziesmas “Glāb” pavisam svaigu versiju. Tuvākajā laikā klausītājus sasniegs arī citas astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados tapušas kompozīcijas, kas skanējušas koncertos, taču tā arī nav ierakstītas.”

Tiktāl ziņa vienkārši fantastiska un lika iesaukties: BEIDZOT! SEN BIJA LAIKS!!! Taču seko tālāk vēl viens teikums, kas jau rada bažas: „„Dziesma “Glāb” (1988), pateicoties faniem, kuri saglabājuši amatieru koncertierakstus, Aigara Grāvera aranžējumā ieguvusi mūsdienīgu skanējumu.” Zinot to, ko mūsu aranžētāji un producenti saprot ar „mūsdienīgs skanējums”, šis teikums viesa pamatotas bažas, kuras... diemžēl arī piepildījās.

Negribas tagad kļūt skarbam un negatīvam, tāpēc es gluži vienkārši piedāvāšu Jums noklausīties pašiem gan jauno versiju, gan veco – oriģinālo variantu. Spriediet paši, kurš skan labāk, pat neskatoties uz „ne-mūsdienīgu skanējumu”. Grāveram un citiem „mūsdienīgā skanējuma” piekritējiem gribētos gan norādīt uz vispārējo analogo, 80’to gadu sintezatoru pirkšanas un pārdošanas bumu pēdējos gados. Starp citu, viens no šādiem cilvēkiem, kas pēdējos gados ir aktīvi iepircis analogos sintezatorus un citus mūzikas verķīšus ir pašu jumpraviešu kādreizējais elks Mārtins Gors no Depeche Mode.

Nekad to neesmu darījis, bet tā kā es no sintezatoriem ne bū, ne mē, šoreiz atļaušos citēt kādu komentētāju TVNET portālā: „Aigar Grāver, liec pie malas visus šos PC vai MAC virtuālos sintus, pārdod Tirosus vai Fantomus, un iegādājies vecos labos: MiniMoog, Roland Juno 60, Oberheim OB-8, Roland SH-101, Yamaha DX7, Roland D-50, Ensoniq SQ80 un ASR, Casio CZ”. Autors – lietotājs „Clash”. Pie aicinājuma parakstās arī Atis Žagars.

Kas attiecās uz pozitīvo – ir neizsakāms prieks atkal dzirdēt kaut ko no TĀ laika Jumpravas. Vienmēr esmu uzskatījis un līdz kapa malai uzskatīšu, ka Jumpravas ziedu laikos tajā bija PIECI dalībnieki, nevis četri. Ainārs Ašmanis, Aigars Grauba, Aigars Grāvers, Aigars Krēsla un... RITVARS DIŽKAČS. Latvija ne pirms tam, ne pēc tam nav piedzīvojusi tik izjustu, talantīgu un trāpīgu vārdu autoru. Galu galā, kas būtu „Melanholiskie Trokšņi”, „Nakts” vai „Cosmos Klubā” bez Ritvara tekstiem? Nekas nebūtu, jo šo dziesmu JĒGA ir tur.

Diemžēl iztrūkst pilnvērtīgas un detalizētas informācijas par Grāvera un Dižkača attiecībām un to, kā tās ietekmēja Jumpravu, bet zinot Ritvaru un viņa grupu Aurora, kuras teksti, starp citu, ir vēl spēcīgāki un tiešāki par tiem, kurus Grāvers atlasīja Jumpravas vajadzībām, nemaz nešaubos, ka Dižkačs ietekmēja Jumpravu arī muzikāli. Varbūt ne tieši, bet ar savām rakstītajām rindām, skarbo dzīvesveidu un mīlestību pret mūziku, kura izpaudās arī Latvijā pirmās indie avīzes „Stieple” izdošanā, – noteikti. Par to liecina arī paša Grāvera kādā intervijā teiktais, ka speciāli Jumpravai Ritvars nekad nav nevienu tekstu rakstījis – tie viņam jau ir bijuši uzrakstīti. Tātad mūzika dzima tikai PĒC tam.

Ritvars Dižkačs (pa kreisi) un Aigars Grāvers

Jaunajā versijā IR jūtama Dižkača aura. Arī teksts, lai arī ne tuvu no Ritvara labākajiem, ir tāds, kādu sarakstīt Jumpravai varētu tikai viņš: „Bez izvēles es klimstu mūsu redzeslokā / Šīs emocijas sen vairs mani neaizrauj / Tās jūsu acis - šausmu ēnu ligzdas / Tie jūsu vārdi - melu atrakcijas”. Bet diemžēl skanējums un arī vokāls ainu pabojā. Jā, Graubam joprojām ir spēcīga balss, bet tās emocijas, tas jaunības maksimālisms un atdošanās nav un arī nevar būt tāda, kāda tā bija, kad likās – viņš ar visu sirdi un dvēseli izraud: „Tavi soļi ap mani, elpa un pieskāriens kluss / Atveru acis, tas tikai nogurums” dziesmā „Vēl Jāgaida” pirms 20 gadiem.

Jumpravieši! Remāsterējiet labāk oriģinālus un izdodiet tos! Ja tas tehniski ir iespējams, fani par to būs daudz pateicīgāki! Un vēlreiz paldies par neskaitāmajām naktīm un neaprakstāmajām emocijām, kuras gūtas līdz nemaņai n-tās reizes drillējot kasetes „Jumprava – 3” un „Jumprava – 4”. Izlases ar dziesmām no TĀ laika.


„Glāb” 2010.gada versija:


„Glāb” 1988.gada versija:


PIELIKUMĀ:

„Melanholiskie Trokšņi” 1988.gada ieraksts:


Video dziesmai „Biedri” un mazs Grāvera komentārs par dziesmas vārdu autoru – Ritvaru Dižkaču:


Un visbeidzot arī pats Ritvars savas grupas Aurora videoklipā dziesmai „Sadauzītais Bundzinieks”: