Rīgas Modes -
"Rīgas Modes" [self-released]
(from f/c EP
"Rīgas Modes", out May 19th)
Tā. Nu tiktāl esmu
nodzīvojies, ka jāraksta par grupu, ar kuras līderi kopā strādāju. Tas nav
patīkami uzreiz no diviem aspektiem. Pirmkārt, daudzi noteikti nodomās, ka šis
raksts un turklāt vēl A-LIST birka ir koleģiāla padarīšana. Otrkārt, nekādus
ārpusskatuves pikantumus jau nedrīkst atklāt, citādi vēl dabūšu pa purslām nākamajā „Vakara Kvartāls” sapulcē, kuras
tradicionāli norisinās bāros vai naktsklubos.
Ar Rīgas/Ogres apvienību Rīgas Modes, kas tolaik vēl saucās Komjaunatne, pirmoreiz iepazinos 2012.gada
novembrī. Tolaik pēc trīs dienu vārda dienas svinēšanas (nu labi, dzeršanas) ar
vienas dāmas tomēr aizvilkāmies uz tik ļoti gaidīto DIIV koncertu Palladium koncertzālē. Protams, par pirmo atvieglojumu
un labās omas atgriešanās iemeslu kļuva iegādātais aukstais aliņš, bet arī
tobrīd uz skatuves kāpušie pašmāju jaunieši, par kuriem pirms tam nebiju
dzirdējis pilnīgi neko, pārsteidza tiktāl, ka neviļus kājas pašas sāka ritmiski
kustēties, bet iekšējā balss čukstēja: „Te kaut kas būs!”
Tagad grupa ir nomainījusi nosaukumu
(kā teica Kalvis Bormanis, sākas jauns posms ar jaunu vārdu), un jau nākamnedēļ digitālā
versijā, bet vasarā pat vinila formātā iznāks Rīgas Modes debijas EP. Tā
aktuālais singls daļēji turpina jau Komjaunatnes laikos dzirdēto brit-pop līniju, kas tuva sirdij
solistam Kalvim Bormanim, bet skanējuma ziņā tiešām jūtamas jaunas vēsmas.
Vietām astoņdesmito gadu popmūzikas nianses, vietām tās pašas desmitgades art-rock piešprice – neviļus pat prasās
piesaukt salīdzinājumus ar nesen beidzot dzīvajā
redzēto K.Remonts. Turklāt skanējums
ir nostrādās burvīgi, par ko noteikti lieli nopelni pienākas gan miksētājiem
Valmierā, gan māsterētājiem Sietlā, ASV.
Un es jau zinu, ko man viens
kolēģis uzdāvinās vasarā (lai tikai pamēģina neuzdāvināt!)!
a kur tad review? tik vien kā pāris frāzītes, kas no kura stila kurā laikposmā un kur miksēts
AtbildētDzēst