JŪLIJS 2013: 5 ALBUMI

PIECI LABĀKIE ALBUMI JŪLIJĀ:

5.AlunaGeorge – „Body Music”

Release date: 26/07/2013

Label: Island

AMG rating: 7/10

Gada sākumā iekļūšana BBC Sound of 2013 saraksta 2.vietā un vairāki veiksmīgi singli, no kuriem īpaši jāizceļ „Attracting Flies”, noteikti varēja radīt zināmu spriedzi Alunai Frānsisai un Džordžam Rīdam, un lielas ekspektācijas klausītājiem. Tamdēļ nav brīnums, ka debijas albumu „Body Music” britu žurnāls NME nodēvējis par „neizmantotu iespēju”. Albuma spēcīgākie skaņdarbi jau ir zināmi, savukārt pārsteigumu šeit pietrūkst. No vienas puses varētu vainot Rīda vienpersonisko producēšanu, taču patiesībā tieši neuzbāzīgais skanējums ir šīs plates lielākais pluss, kas to padara par gana gaumīgu, ausij tīkamu klausāmvielu.

4.Daughn Gibson – „Me Moan”

Release date: 08/07/2013

Label: Sub Pop

AMG rating: 7/10

Mūzikas kritiķu domas par Dona Gibsona albumu „Me Moan” dalās divās nometnēs – ir tādi, kas albumu aizgūtnēm slavē, un ir daudz atturīgāk domājošie. Tam šoreiz ir triviāls izskaidrojums – ne visi ir dzirdējuši mūziķa pagājušā gada debijas albumu „All Hell”, kas tad arī atnesa līgumu ar pazīstamo mūzikas leiblu Sup Pop. Proti, arī šeit bijušais kravas mašīnu šoferis turpina sapludināt kantri mūzikas klišejas ar tumšāku elektroniku, taču albumam pietrūkst tās jaudas un oriģinalitātes dzirksteles, kas sprakšķēja „All Hell”. Taču ar visu to „Me Moan” uz jūlija albuma fona ir ļoti patīkams darbs, kas atgādina UNKLE krustojumu ar Niku Keivu un kādas tautiskās mūzikas ansambli.

3.Weekend – „Jinx”

Release date: 22/07/2013

Label: Slumberland

AMG rating: 8/10

Pēc pirmajiem diviem singliem – eksplozīvā, sirdi plosošā „Mirror” un salīdzinoši saulainā „It’s Alright” – varēja šķist, ka Kalifornijas trio Weekend būs devušies arvien ciešākos post-punk apskāvienos. No vienas puses tas ir drošs solis un plašāk atvērtas durvis, no otras – katrs mazliet paslinks žurnālists Tevi salīdzinās ar The Cure un Joy Division. Taču pirmie priekšstati izrādījušies mānīgi. Post-punk pamatnes šeit tiešām dzirdamas izteiktāk, nekā debijas ierakstā, taču noise un šūgeiza klātbūtne ir joprojām. Turklāt visus šos komponentus, ko izmanto arī, piemēram, The Twilight Sad vai A Place To Bury Strangers, Weekend ir savienojuši tā, ka grupu nevar sajaukt ar kādu citu. Reti kurš šūgeiza/post-panka ieraksts skan tik viegli, nepiespiesti un gaisīgi. Manuprāt, solis uz priekšu.

2.El-P and Killer Mike – „Run The Jewels”

Release date: 01/07/2013

Label: Fool’s Gold

AMG rating: 8/10

Pagājušais gads hip-hopam noteikti vērtējams kā ļoti veiksmīgs. Par Kendrika Lamāra debijas plati vispār nerunāsim, bet ļoti veiksmīgus ierakstus izdeva arī Killer Mike un viens no alternatīvākajiem šā brīža hip-hop meistariem El-P, kurš, starp citu, bija arī Killer Mike albuma producents. Šogad abi apvienojušies kopīgā duetā Run The Jewels un izdevuši tāda pat nosaukuma debijas albumu. „Run The Jewels” attaisno visas cerības, ko no Killer Mike un El-P sadarbības augļa varētu vēlēties – tas ir spēcīgs, masīvs un viscaur pārliecinošs kā skanējumā, tā arī izpildījumā. Taču tieši starp pulsējošajiem bītiem un griezīgajām skaņām ik pa laikam izpeldošie piedziedājumi (skatīt „Run The Jewels” un jo īpaši „DDFH”) šo plati padara tik ļoti baudāmu un stabili liekamu starp 2013.gada hip-hop labākajiem ierakstiem.

1.Fuck Buttons – „Slow Focus”

Release date: 22/07/2013

Label: ATP Recordings

AMG rating: 9/10

Kad es 2009.gadā rakstīju par Bristoles dueta Fuck Buttons otro studijas albumu „Tarot Sport”, uzsvēru, ka neesmu dzirdējis nevienu tik melodisku drone mūzikas albumu. To pašu zināmā mērā var teikt par „Slow Focus”, bet lielāks akcents jāliek uz to, ka es nevarēju iedomāties, ka drone mūzikas grupa spēj radīt divus tik uzskatāmi atšķirīgus albumus. Nav jau tā, ka „Tarot Sport” būtu albums, ko šūpuļdziesmu vietā likt zīdaiņu iemidzināšanai, bet „Slow Focus” teju vai šokē ar savu tumšumu un apokaliptisku nolemtību.

Šī melnā noskaņa ir lielākā atšķirība no iepriekšējiem Fuck Buttons darbiem, jo pārējie elementi ir palikuši. Skaņdarbi joprojām ir gari, izstiepti, bet tikai tamdēļ, lai vēl saasinātāk un ar lielāku baudu („The Red Wing” gadījumā pat orgasmu) sagaidītu kulmināciju, kas parasti izskan ar tādu jaudu, ka pie spēcīgākas skaņu aparatūras varētu arī paģībt. Savukārt pats patīkamākais ir albuma izskaņa. „Hidden XS” noteikti ir episkākais no plates trekiem, kurš it kā izved no melna tuneļa un iededz mazu gaismu, kuras tālākā izmantošana jau paliek klausītāja ziņā, jo plate ir galā.