OKTOBRIS 2013: 5 ALBUMI

Sveiciens!

Lūk, arī AMGmusic atskats uz pieciem labākajiem albumiem oktobrī. Piebildīšu, ka 5.vietā tikpat labi varēja būt arī The Field lieliskā plate "Cupid's Head". Tāpat 8/10 oktobrī saņēma arī Moonface - "Julia With Blue Jeans On" un Tim Hecker ar "Virgins". Otra piebilde: atvainojos, ka viss par albumiem rakstītais ir kopēts no Nedēļas Mūzikas apskata raidījumiem Radio Naba, kā arī EasyGet albumu apskatiem, kuriem es no oktobra esmu sācis rakstīt. Laika trūkums spiež tam oktobrim beidzot pavilkt strīpu...

5.The Range – "Nonfiction"

Release date: 14/10/2013

Label: Donky Pitch

AMG rating: 8/10

The Range pirmais oficiālais albums „Nonfiction” tikai 42 minūtēs pamanās iegriezties ļoti daudzās deju mūzikas stilu šķērsielās. Turklāt izdarīt to tik organiski un viegli, kas grūti pat pateikt, vai šis albums labāk piestāv naktij vai dienai, relaksācijai vai piektdienas vakara iesildīšanai pirms trakulīgām izklaidēm. Gan „Metal Swing”, gan „Everything But” ir saules pildīti, pat nedaudz balēriski skaņdarbi, "Jamie” ir viscaur Londonas grime scēnas ietekmēts, „Seneca” iemesls, kāpēc atsevišķos veikalos šis disks meklējams „dubstep” sadaļā, „FM Myth” balstīts uz drum’n’base ritmiskās struktūras, savukārt „Hamiltonian” un „Postie” ir nostalģijas pilni uz liegām klavierēm un minimāliem bītiem radīti treki. Pats Hintons nemaz neslēpj, ka viss albums balstīts uz sempliem, kurus viņš atrod, stundām rakādamies YouTube dažādajos kanālos. Taču viņa spēja visu šo muzikālo kokteili pagatavot tik eleganti ir patiesi apbrīnojama.

4.Darkside – "Psychic"

Release date: 07/10/2013

Label: Other People

AMG rating: 8/10

Šķiet, ne par vienu grupu, ja nu varbūt atskaita Arcade Fire, neesmu tik daudz runājis NMA pēdējā mēneša laikā, kā par duetu Darkside, ko veido Nikolass Džārs un Deivs Haringtons. Šonedēļ iznāca ilgi gaidītais abu debijas albums „Psychic”. Sākšu ar slikto ziņu – abi albuma pirmie divi singli – „Golden Arrow” un „Paper Trails” – nešaubīgi ir albuma lielākās pērles. Un, ja platē vispār ir tikai astoņi treki, tas tomēr atstāj zināmu vilšanos. Bet tik un tā šis ir burvīgs un skaists ieraksts. Kaut kas vedina domāt, ka šī plate būs pat vēl tīkamāka klausāmviela, kad uzsnigs sniedziņš un to varēs baudīt sveču vakaros pie karstvīna. „Elektro-blūzs”, kā šo trāpīgi nodēvēja kāds britu žurnāls.

3.Danny Brown – "Old"

Release date: 07/10/2013

Label: Fool’s Gold

AMG rating: 8/10

2013.gads jau atkal bijis ārkārtīgi veiksmīgs hip-hopam. Chance The Rapper, Run The Jewels, Ghost Poet, Ērls Svetšērts, Ghostface Killer, galu galā arī izcilais Kanjē Vesta „Yeezus”, ko noteikti neizdosies pārsist. Bet ļoti tuvu tam ir jaunākais, trešais Denija Brauna albums „Old”. Atbilstoši tā nosaukumam, albumā „Old” Denijs Brauns – izsenis slavens marihuānas cienītājs – ar tādu kā ironiju atskatās ne tikai uz sevi jaunībā, bet hip-hop mūsdienu kultūru vispār. Savukārt muzikāli šo albumu bagātina tādi viesmākslinieki kā Purity Ring, Charli XCX un Rustie.

2.DJ Rashad – "Double Cup"

Release date: 21/10/2013

Label: Hyperdub

AMG rating: 8.5/10

Par mēneša labāko elektroniskās mūzikas albumu parūpējies Čikāgas producents Rašads Hārdens jeb DJ Rashad. Londonas leibls Hyperdub, kura vadītājs Kode9 pērn pabija Latvijā festivāla „Skaņu Mežs” ietvaros, jau sen neprasa komentārus (atliek vien pieminēt maģisko Burial vārdu), un DJ Rashad ir spēcīgs papildinājums viņu sastāvam. „Double Cup” slengā apzīmē kokteili, kura sastāvdaļas ir kodeīns un sprite. Tas labi noder raksturojot šo plati, kas būdama atslābinoša un relaksējoša, vienlaikus burbuļo un ievelk pilnīgi citā pasaulē. Brīžiem šķiet, ka šis ir kāds sen nedzirdēts astoņdesmito gadu beigu hip-hop/break-beat ieraksts, bet brīžiem, piemēram, tituldziesmā vai „Acid Bit” rodas sajūta, ka atrodies 1996.gada Love Parade.

1.Arcade Fire – "Reflektor"

Release date: 28/10/2013

Label: Merge

AMG rating: 9/10

Kanādas un nu jau, iespējams, visas planētas lielākās rokgrupas ceturtais studijas albums „Reflektor” kļuva par galveno notikumu mūzikā vēl krietni pirms iznākšanas. Faktiski, kolīdz parādījās informācija, ka to producējis viens no šā brīža izcilākajiem elektroniskās mūzikas skaņu pārzinātājiem un leibla DFA Records dibinātājs Džeimss Mērfijs. Daudzi jau tad sāka minēt, vai Arcade Fire turpinās uzņemto kursu iepriekšējos albumos, vai plates skanējuma grožus būs autoritatīvi pārņēmis Mērfijs. Patiesībā nav noticis ne viens, ne otrs.

Protams, LCD Soundsystem un DFA Records cienītāji jau ar pirmajām taktīm pamanīs Mērfija „pirkstu”, bet galvenās pārmaiņas piedzīvojuši paši Arcade Fire, mainoties par 180 grādiem. Ambiciozais, gandrīz pusotru(!) stundu garais albums divos cēlienos tikai attāli līdzinās 2010.gada „Suburbs”. Ja tajā grupa izklausījās pēc slavu guvušu mūziķu atgriešanās dzimtā ciemata takās, ko, protams, pavada sentimentālas un eksistenciālas sajūtas, tad šoreiz Arcade Fire ieradušies kādā Haiti karnevālā. Ne velti pirmajā koncertā Ņujorkā (tā biļetes tika izķertas acumirklī un vēlāk melnajā tirgū pārdotas par vairākiem tūkstošiem dolāru) grupa aicināja apmeklētājus ierasties karnevāla tērpos ar devīzi „jo spožāk, jo labāk”.

Tikpat krāsains un daudzveidīgs albums ir arī muzikāli. Šeit netrūkst ne atsauču uz astoņdesmito gadu Deividu Boviju un Talking Heads, septiņdesmito gadu glemroku, „Here Comes The Night” nekristu ārā no pēdējā Vampire Weekend albuma, bet „Normal Person” dzirdami Pola Makartnija vaibsti. Turklāt visā šajā greznajā ballītē Arcade Fire ne uz mirkli nezaudē savu rokrakstu. Arcade Fire joprojām ir rokmūzikas grupa, taču tāda, kas nav baidījusies eksperimentēt, meklēt jaunu ceļu un, pateicoties Džeimsam Mērfijam, to arī veiksmīgi atrast.