Sigur Ros -
"Brennisteinn" [XL]
(from f/c LP
"Kveikur", out June 17th)
Kad nedēļas sākumā kārtējā
dāma sarunā ar mani pauda milzu prieku par to, ka šogad Positivus uzstāsies Sigur Ros, sāku aptuveni uzskaitīt, cik
no man pazīstamiem cilvēkiem to jau ir teikuši. Saskaitīju aptuveni desmit
meitenes un NEVIENU vīriešu kārtas pārstāvi. Gluži pretēji – kāds Radio NABA
kolēģis pērn ap Ziemassvētkiem man apgalvoja, ka „Sigur Ros tak ir geju muzons...”.
Minēto frāzi, kā arī to, kāpēc
vēl līdz pagājušajai piektdienai man nekādu sajūsmu neizsauca ziņa par Sigur
Ros piedalīšanos Baltijas valstu lielākajā mūzikas festivālā šogad, var
saprast. Jā, nebija slikti pēdējie divi grupas albumi; jā, tīri atzīstami
vērtējams arī Jonsi solo iznāciens
2010.gadā, taču tas viss tomēr neatstāja sajūtu, ka... gribas TO kaifu, ko
grupa spēja dot pirms desmit un vairāk gadiem. Domāju, ka līdzīgi jūtošiem cilvēkiem kā
saldais ēdiens pirms septiņām dienām nāca jaunākais Sigur Ros singls
„Brennisteinn”. Lai arī ar distancīti, bet tomēr šeit ir sajūtams tas Islandes
skarbums un eksplozīvā enerģija, ar ko post-rock kolektīvs izpelnījās mīlestību
90’to gadu izskaņā. Esmu atkal ieintriģēts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru