07 februāris, 2013

JANVĀRIS: 5 ALBUMI

5 BEST ALBUMS OF THE MONTH:


5.Esben And The Witch – „Wash The Sins Not Only The Face”












Release date: 21/01/2013
Label: Matador
AMG rating: 8/10

Pēc relatīvi neveiksmīgā 2011.gada debijas ieraksta „Violet Cries” Braitonas trio Esben and the Witch divus gadus vēlāk nāk ar krietni nobriedušāku, dziļāku un saturiski pārdomātāku ierakstu. Grupa nav mainījusi savu skanējumu, tas joprojām ir depresīvs un ledains, toties klāt nākušas izjustākas emocijas, kas labāk ļauj izpausties spēcīgajam Reičelas Deivisas vokālam, plašākas skaņu sienas, kas brīžiem pat goth-rock stilu nomaina pret shoegaze, un pārliecinošākas, smeldzīgākas melodijas.



4.Torres – „Torres”












Release date: 22/01/2013
Label: self-released
AMG rating: 8/10

Absolūti nereklamējoties, pašas spēkiem gada sākumā vienu no potenciāli labākajiem 2013.gada debijas ierakstiem klajā nākusi 22 gadus jaunā meitene no Nešvilas – Skota Makenzija, kas par segvārdu izvēlējusies Torres, futbolista ar tādu pašu uzvārdu dēļ padarot gandrīz par neiespējamu kaut ko par viņu atrast internetā. Tiesa, nekādas plašās informācijas jau nav tāpat. Albuma dziesmas ierakstītas teju vai ar vienu/diviem piegājieniem, daudzviet izmantojot vien elektrisko ģitāru. Galvenais instruments „Torres” albumā gan ir Makenzijas vokāls, kas varbūt nav spēcīgākais, taču rada absolūti fantastisku noskaņu gammu, kas brīžiem atgādina PJ Harvey, brīžiem Bat For Lashes, tā pa īstam nelīdzinoties ne vienai, ne otrai.



3.Local Natives – „Hummingbird”












Release date: 28/01/2013
Label: Infectious
AMG rating: 8/10

Losandželosas kvartets Local Natives otrais studijas albums „Hummingbird” vispirms pārsteidz ar savu briedumu. „Hummingbird”, kas tapis Ņujorkā kopā ar The National ģitāristu Āronu Desneru, skan plašāk, eksplozīvāk un melanholiskāk. Jau pirms trim gadiem grupa tika slavēta par izcilo melodiju izjūtu, kas nav pazaudēt arī šeit, toties puiši, kas uzsver, ka visas dziesmas sacer un ieraksta kopā, auguši tekstuāli. Vienmēr patīkami redzēt, kā jauni mūziķi pilnveidojas un aug. Ar „Hummingbird” Local Natives pierāda, ka ir uz pareizā ceļa, un dāvā mums pagaidām romantiskāko un skaistāko 2013.gada albumu.


2.Parquet Courts – „Light Up Gold”












Release date: 14/01/2013
Label: What’s Your Rupture?
AMG rating: 8/10

2012.gada nogalē AMGmusic atzīmēja, ka nākamajā gadā noteikti vajadzēs pievērst uzmanību Teksasas/Ņujorkas jaunajam kolektīvam Parquet Courts. Prieks apgalvot, ka šīs prognozes bijušas pareizas, jo grupa laidusi klajā pagaidām labāko 2013.gada debijas albumu. 33 minūšu garais ieraksts ir viena lieliska un jautra ballīte ar dziesmām, kas lielākoties nepārsniedz 3 minūšu garumu. Tāda sajūta, ka teksasieši vienkārši izbauda tusēšanos un spēlēšanu kopā, apvienojot to ar talantu radīt melodiskas un līdzi dziedamas pankroka dziesmiņas, kas apvieno visu pozitīvāko no amerikāņu alt.rock saknēm.



1.Foxygen – „We Are The 21st Century Ambassadors Of Peace & Magic”












Release date: 21/01/2013
Label: Jagjaguwar
AMG rating: 8/10

Kaliforniešu Džonatana Rado un Sema Frānsa duets Foxygen radies jau 2005.gadā, kad abi sāka eksperimentēt ar sev tīkamajām 60’to gadu psihodēlijas skaņām. Pašu spēkiem izlaiduši vairākus EP, 2011.gadā liktenis puišus saveda kopā ar pazīstamo producentu un mūziķi Ričardu Sviftu, kurš ir arī grupas The Shins dalībnieks. Sekoja debijas albums „Take The Kids Off Broadway”, kritiķu atzinības un milzu ekspektācijas no otrā studijas albuma.

Ir neskaitāmi piemēri, kad jaunas grupas, vēl īsti nesākušas savu karjeru, bet jau sauktas par „nākotnes zvaigznēm”, gluži vienkārši pārdeg, taču šis nav tas gadījums. Foxygen nav mēģinājuši izlikties par gudrākiem nekā ir, un arī otrajā platē turpina darīt un spēlēt to, kas pašiem patīk un padodas, turklāt darīt to ar tādu mieru un pārliecību, it kā tiešām dzīvotu kādā komūnā, nelasītu presi, nebūtu neko dzirdējuši par internetu un vispār dziļi spļautu virsū visam, ko domā pārējā pasaule.

Ja jums neiet pie sirds 60’to gadu psihodēlija un atbaida hipiji, turieties tālāk no šīs plates. 36 minūšu garais ieraksts ir pilns ar atsaucēm uz šo laika periodu mūzikā, brīžiem pat uzkrītoši līdzinoties kādam konkrēti, kas arī varētu būt lielākais albuma mīnuss. Piemēram, dziesmas „On Blue Mountain” piedziedājumā pilnīgi prasās dziedāt „We can’t go on together /  With suspicious mindsElvisa Preslija balsī, citviet atkal saklausāms agrīns Deivida Bovija vai pašu Foxygen elku The Rolling Stones pirksts.

Taču visas atsauces, ietekmes un līdzināšanās ir tik nepiespiestas, organiskas un pat rotaļīgas, kas tas kļūst par albuma lielāku plusu – šī absolūtā nesatraukšanās, ko par to domās kritiķi un cik dažādus salīdzinājumus tie spēs sameklēt. Komplektā ar izcili humoristisko liriku, Foxygen spēj ārstēt no skumjām labāk par kvalificētu psihologu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru