Gorillaz - "On Melancholy Hill" [EMI; 26/07/2010]
AMG rating: 8/10
Kļuvuši par šī gada Glastonberijas festivāla glābējiem, pēdējā brīdī nomainot
U2, kuru līderim Bono bija nepieciešama pēkšņa muguras operācija, piektdienas vakara hedlaineru statusā, nupat
Gorillaz kļuva arī par pirmo britu grupu, kas uzstājusies Sīrijas galvaspilsētā Damaskā. Šonedēļ MP3 interneta veikalos nokļuva apvienības jaunākais singls „On Melancholy Hill”.
Aprīlī, kad Gorillaz kā nākošo singlu no trešā studijas albuma „Plastic Beach” izreklamēja „
Superfast Jellyfish” (sadarbība ar
Super Furry Animals solistu Grifu Rīsu un hip-hop kolektīvu
De La Soul), stipri sabēdājos. Jau tā es esmu starp ļoti nedaudziem, kas „Plastic Beach” nav nosaucis par animētās grupas labāko albumu karjerā, bet te viņi vēl izdod singla formātā vienu no maniem ne-iecienītākajiem albuma skaņdarbiem. Gluži kā nolasījuši manas domas, pēc laika šo lēmumu Gorillaz atsauca un tā vietā ziņoja, ka oficiālais otrais „Plastic Beach” singls tomēr būs „On Melancholy” – viens no plates spēcīgākajiem trumpjiem.
AMGmusic gan nepaspēja „Superfast Jellyfish”
noņemt no strīpas, un tas likumsakarīgi kļuva tikai par otro Gorillaz singlu viņu karjerā, kas neiekļuva mūsu singlu topa labāko desmitniekā. Tāds liktenis nedraud šim gabalam, kas, kā jau minēju, manuprāt, kopā ar „
Rhinestone Eyes” un iepriekšējo singlu „
Stylo” veido plates labāko dziesmu sarakstu. To, ka man vislabāk tīk Gorillaz skaņdarbi, kas nav pārbāzti ar vies-zvaigznēm (parasti no hip-hop aprindām), sapratu, kad iznāca singls „
El Manana” 2006.gadā. Šo manu subjektīvo tēzi tagad apstiprina liriskais „On Melacnholy Hill”.
„On Melancholy Hill” ir viens no skumjākajiem un vienlaikus gaišākajiem Gorillaz skaņdarbiem, ko, starp citu, papildina arī slavenību pildīts videoklips. Tajā bez Gorillaz dalībniekiem animētā statusā iekļuvuši gan reperi
Snoop Dogg un
De La Soul, gan arī
The Clash dalībnieki Miks Džonss un Pols Simonons, un pat leģendārais
Lū Rīds. Turklāt ļoti interesanti arī remiksi, kas atrodami promo singlā.
Ja par
Gorillaz jaunā albuma saukšanu par „viņu labāko karjerā” es izturos visai skeptiski, tad par
LCD Soundsystem man šaubu nav – maijā izdotais „This Is Happening” nudien ir labākais, ko manas ausis ir dzirdējušas no Džeimsa Mērfija veikumiem. Interesanti, ka tas arī būšot pēdējais LCD Soundsystem albums, un tagad teju vai kulta statusā ieceltais ņujorkiešu producents Mērfijs nodarbošoties ar citām lietām. Ja tā, tad „This Is Happening” uzskatāms par perfektu triloģijas noslēgumu.
Pirmajam singlam – draiskajam un trakulīgajam „
Drunk Girls” – seko „I Can Change”, kas, papildināts ar vairākiem remiksiem (man gan pie sirds neiet tā īsti neviens no tiem), interneta veikalus sasniedza šo pirmdien. „I Can Change” var dēvēt par
vispopsīgāko no jaunā albuma dziesmām – tās pamatā ir 80’to gadu
synth-pop un disko skanējums, kas kaut kur pat atgādina
Human League daiļradi.
Kamēr es joprojām singla formātā gaidu albuma šedevru „
You Wanted a Hit”, „I Can Change” ir labas iespējas pēc trīs gadu pārtraukuma LCD Soundsystem atgriezt AMGmusic singlu topa desmitniekā.
Kā jau
rakstīju pirmdien, šis ir viens no nedēļas patīkamākajiem AMGmusic atklājumiem. Dāņu producents
Kaspers Bjorke, kurš vairāk specializējas
house un
techno mūzikā, gada sākumā laidis klajā jau savu otro studijas albumu „Standing On Top Of Utopia”, no kura arī nāk šis liegais un patīkamais lounge skaņdarbs „Heaven”.
Neesmu dzirdējis ne Bjorkes pirmo, ne arī otro albumu, taču kāda sestā maņa liek ticēt presē lasītajam, ka šis nav tipisks elektroniskās mūzikas producents. Citējot Nylon Magazine, viņa daiļradē saplūst deju mūzikas skaņas ar tumšu,
Niku Keivu un
Joy Division atgādinošu auru. Tieši tā arī izklausās jaunākais 34 gadus vecā Kopenhāgenas iedzīvotāja singls „Heaven”.
No visām t.s.
Pitchfork (ir tāds ļoti ietekmīgs un slavens amerikāņu mūzikas mēdijs) kulta grupām, šķiet,
Deerhunter es pārzinu vismazāk. 2007.gadā, kad iznāca „Cryptograms”, es tikai sāku palēnām ielauzīties eksperimentālās mūzikas lauciņā, bet 2008.gadā tā arī dažādu iemeslu dēļ nenoklausījos nevienu no diviem(!) togad izdotajiem grupas albumiem „Microcastle” un „Wierd Era Cont.”. Pirmā plate pat pamanījās iekļūt neskaitāmu mūzikas kritiķu gada labāko albumu topa augstākajās vietās.
Tā nu ar šo Atlantas kvartetu pirmoreiz tā pa īstam iepazinos vien pagājušā gada maijā, kad iznāca grupas EP „Rainwater Cassette Exchange”. Likumsakarīgi, ka šī EP
titulskaņdarbs pagaidām ir vienīgais Deerhunter singls, kas iekļuvis AMGmusic Top 20, sasniedzot 19.vietu. Vēl jo interesantāk man būs septembrī, kad iznāks daudzu ļoti gaidītais ceturtais Deerhunter studijas albums „Halcyon Digest”. Varbūt tad arī apsēdīšos un noklausīšos iepriekšējās grupas plates.
Tikmēr, lūk, Jums pirmais singls no gaidāmā albuma. Ļoti draudzīgs un silts 50’to/60’to gadu popmūziku un
Kventina Tarantino filmas skaņu celiņus atgādinošs skaņdarbs, kam ir visas izredzes kļūt par Deerhunter visu laiku veiksmīgāko singlu AMGmusic. Singls pieejams par baltu velti
šeit.
Septembris AMGmusic būs kā tāds īsais kurss pēdējo gadu spožākajos ierakstos. Pirms
Animal Collective pērn izdeva nu jau kulta statusā iecelto „
Merriweather Post Pavillion”, 2007.gadā grupas līderis Noa Lenokss jeb
Panda Bear laida klajā savu trešo solo albumu „Person Pitch”, ko jau pieminētais
Pitchfork dēvē par vienu no pagājušās desmitgades nozīmīgākajiem albumiem. Diemžēl neesmu dzirdējis. Pagaidām!
Pēc nepilniem diviem mēnešiem Panda Bear izdos jaunāko ierakstu „Tomboy”, kurš, kā to norāda pats autors, būšot stipri attālināts no „Person Pitch” un „Merriweather Post Pavillion” izteikti eksperimentālā un psihodēliskā skanējuma. Par to gan neliecina pirmais singls, kurš ļoti jau nu sasaucas ar pēdējo Animal Collective albumu. Katrā ziņā šis ir kārtējais Panda Bear/Animal Collective darbs, kas prasa padziļinātu uzmanību.
M.I.A. - "XXXO" [XL Recordings; 12/07/2010]
AMG rating: 7/10Ja uz šī singla nebūtu lieliem, trekniem un dzelteniem burtiem rakstīs „M I A”, nudien neticētu, ka šis ir jaunākais skandalozās šrilankietes singls. Tik popsīgu
M.I.A. es vēl līdz šim nebiju dzirdējis. Taču nosaukt par sliktu jaunāko un pirmo oficiālo singlu no albuma „/\/\ /\ Y /\” arī nevar. Pat ja tas, manuprāt, stipri atpaliek no „Born Free” skaļuma un iespaidīguma. Toties singlā atrodamais
Riton remikss gan ir lielisks! Kā jau minēju šonedēļ, viens no pēdējā laika
hītīgākajiem diskotēku trekiem.
Morcheeba - "Even Though" [PIAS; 26/07/2010]
AMG rating: 7/10Daudziem mūzikas klausītājiem un arī apskatniekiem
Morcheeba beidzās 2004.gadā, kad grupu pameta tās vokāliste un līdz ar to arī sava veida vizītkarte – dziedātāja
Skaija Edvardsa. Sekoja divi kritiķu ļoti nežēloti albumi, no kuriem gan pēdējais (2008.gada „Dive Deep”) izrādījās diezgan veiksmīgs AMGmusic kontekstā. Tieši šī albuma singls „
Enjoy The Ride” ir pagaidām visaugstākais Morcheeba panākums AMGmusic – 2008.gada februārī tika izcīnīta 2.vieta tā laika popmūzikas topā.
Šī gada sākumā žurnāls NME bija pirmais, kas
pasteidzās ziņot, ka Edvardsa ir atgriezusies grupā, un jau jūnijā iznāks Morcheeba septītais studijas albums „Blood Like Lemonade”. Diemžēl arī savas klasiskās solistes atgriešanās nav glābusi grupu no mūzikas preses ignorances. Lai nu kā tur nebūtu ar albumu un tā garlaicību vai negarlaicību, plates pirmais singls „Even Though” ir labs kā oriģinālā, tā arī vairākos digitālajā singlā atrodamajos remiksos.
Husky Rescue - "They Are Coming" [Catskills; 26/07/2010]
AMG rating: 7/10
Mūsu iecienītākā somu grupa ir atpakaļ ar jaunu singlu – otro no pēdējā albuma „Ship Of Light”. Jāatzīst, ka visādi citādi mīlīgā un radio formātam draudzīgā albuma skaņdarbs „They Are Coming” ir visai dīvaina singla izvēle, taču tas ir labs atgādinājums, ka Husky Rescue ir absolūti nepelnīti ignorēti no mūzikas preses puses. Manuprāt, viens no labākajiem ambient projektiem pasaulē. Nopietni.
