Nedēļas Izlase (21.02.11.-27.02.11.)

AMGmusic Nedēļas Izlase #8 (21.02.2011. – 27.02.2011.)

Sveicināti!

Nebija jau grūti paredzēt pēc piektdienas notikumiem, ka arī pēdējā februāra nedēļa paies Radiohead zīmē. Savu darbiņu grupa bija paveikusi, tagad kārta pienāca mūzikas vērtētājiem, kuru kopējais verdikts skan apmēram šādi: „Nav no labākajiem Radiohead albumiem, bet vienalga izdevies.” Citādā ziņā šī bija salīdzinoši klusa nedēļa, kad teju par centrālo notikumu kļuva NME balvu pasniegšanas ceremonija, kurā britu lielākais mūzikas mēdijs apdāvināja... Muse un The Chemical Romance. Nekomentēšu.

Nekomentēšu arī Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvu. Arī tur viss sen ir skaidrs. Toties ir daudz jauku un patīkamu lietu, ko klausīties! Šonedēļ AMGmusic fonotēkā atkal iepeldēja 24 jaunas dziesmas un vairāki interesanti albumi un EP. Izrediģējot šonedēļ dzirdēto un baudīto, tad nu esam atlasījuši materiālu 2011.gada astotās nedēļas izlasei. Un pie tās arī ķeramies klāt!


TRACK OF THE WEEK:

Radiohead - "Lotus Flower" [XL]
(from LP "The King Of Limbs", out now digitally)

Pārsteigums! :) Šis, protams, nav tāda kalibra skaņdarbs kā „Nude” un 1.vietu gada topā tam diezin vai izdosies izcīnīt, taču, ievērojot tradīcijas, katrā Radiohead albumā ir vismaz divi šedevri. „Lotus Flower” ir viens no tiem. Un uz dejojošo Tomu var skatīties vēl un vēl. Eh, kā gribētos šo singlu redzēt atsevišķā formātā, papildinātu ar remiksiem un kādiem b-puses skaņdarbiem. Pagaidām jāpriecājas par video! Par dziesmu plašāk var lasīt šeit.



A-LISTED TRACKS:

MEN feat Antony Hegarty - "Who Am I To Feel So Free" [IAmSound]
(released as a digital single on February 14th)

70’tajos un 80’tajos gados bija zināms termins kā „disko dīva”. 21.gadsimtā visas disko dīvas jaņos atstājis Entonijs Hegartijs no Antony & The Johnsons. Arī jaunākais Ņujorkas dueta MEN singls „Who Am I To Feel So Free” skan draņķīgi (skatīt albumu!). Toties šajā versijā dziesma kļūst par iemeslu skapī meklēt spožās deju kurpes. Plašāk par dziesmu var lasīt šeit.
MEN - Who Am I to Feel So Free (feat. Antony Hegarty) by acid stag


PS I Love You feat Diamond Rings - "Leftovers" [Paper Bag]
(released as a digital single on February 22nd)

Kanādas indie mūzika šobrīd piedzīvo nebijušu ekstāzi. Nepietiek, ka tieši no viņu valsts nāk šobrīd skaļākā (pārnestā nozīmē!) grupa pasaulē, vēl arī kā aiz pārpilnības raga dzimst jaunas. PS I Love You ir jauns duets no Ontario, kas jau pērn izpelnījās AMGmusic uzmanību. Sadarbībā ar vēl vienu kanādieti Diamond Rings jaunākais singls „Leftovers” jau izklausās pavisam brīnišķīgi! Plašāk par dziesmu var lasīt šeit.
PS I Love You [ft. Diamond Rings] - Leftovers by Pretty Much Amazing


The Fresh & Onlys - "Do You Believe in Destiny" [Sacred Bones]
(from f/c EP "Secret Walls", out on April 26th)
(available as a free download)

Ne jau tikai nosauļojušies ballīšu dzīvnieki mīl atpūsties pie jūras un klausīties sērf-popu. To mīl darīt arī skumji cilvēki, un tieši viņiem kā radīts būs jaunākais singls no šobrīd ražīgākās grupas pasaulē The Fresh & Onlys. Aprīlī gaidāms atkal jauns albums, „Do You Believe In Destiny?” varēsiet atrast tur. Plašāk par dziesmu var lasīt šeit.
The Fresh & Onlys - Do You Believe In Destiny by forcefieldpr


Wavves - "Horse Shoes" [self-released]
(available as a free download)

„Horse Shoes” gribētu pat nosaukt par visu laiku iespaidīgāko un interesantāko grupas Wavves singlu, kas iesākas kā laisks garage-rock skaņdarbs, bet turpinājumā piedāvā neprātīgu, dullu un totāli narkotisku ģitāru vilni, kas visbeidzot noslēdzas vienā no pagaidām šī gada lipīgākajiem dziesmas noslēgumiem, kas man atgādināja vienu meldiņu no filmas „Sprīdītis” (tajā vietā, kur mazais draiskulis ar vienu pašu stabuli, bez jebkādiem pastiprinātājiem vai tehno dīdžeju palīdzības dancināja lielu vīru). Plašāk par dziesmu var lasīt šeit.
WAVVES - Horse Shoes by thisisfakediy


ALBUM OF THE WEEK:

Radiohead – „The King Of Limbs” [XL]
AMG rating: 8/10

Ja vēl nedēļas sākumā likās, ka šajā vietā Nedēļas Izlasē būs jāievieto kāds Gil Scott-Heron vs Jamie xx skaņdarbs no šonedēļ izdotā albuma „We’re New Here”, tad pēc kārtējās Radiohead albuma „The King Of Limbs” noklausīšanās nācās atzīt – nē, labākais nedēļas albums tika izdots jau pagājušās nedēļas nogalē. Radiohead visticamāk neieraudzīsim augstākajās vietās gada albumu topā, kā tas bija 2007.gadā ar „In Rainbows” (pat vēl vairāk – par 99,99 procentiem ir skaidrs, ka „The King of Limbs” pat nebūs mēneša albums), taču Nedēļas Albuma godu neatņemt. Ļoti jau nu garšīga un baudāma klausāmviela aukstiem ziemas vakariem. Par albumu plašāk varat izlasīt šeit, bet Nedēļas Izlasē plates neapšaubāmi spožākais brīdis – balāde „Codex”.
6 - Radiohead - Codex by ThePEAK

Ak, jā, pie viena vēlos ieteikt Jums iegādāties arī minēto Jamie xx remiksēto Džila Skota Herona pērnā gada albumu „I’m New Here”, kas tagad pārtapis par „We’re New Here” – tur arī gana daudz pērļu un desertu ausīm!


COVER OF THE WEEK:

Jamie xx & Yasmin - "Touch Me"
(live bootleg)

Kā ārkārtīgi trāpīgi izteicās kāds YouTube.com komentētājs, Rui Da Silva 2001.gada singlam „Touch Me” šo desmit gadu laikā ir bijušas vairākas kaverversijas, bet neviena no tām nav ne tuvu bijusi liekama blakus oriģinālam (Starp citu, oriģināls šomēnes atrodams sadaļā „Classic Hit”). Tā tas bija līdz brīdim, kad pie „Touch Me” pieķērās Jamie xx kopā ar dziedātāju Jasmīnu, par kuru gan man nav plašākas informācijas. Perfekts minimālisms. PER-FEKTS. Un, lai mute atkārtos pavisam plaši vaļā, pazaudējot realitātes izjūtu šīs fantastiskās skaņas buķetē, tas viss dzīvajā ir baudāms arī salīdzinoši labas kvalitātes video:



REMIX OF THE WEEK:

Elite Gymnastics – „W/\K/\” [self-released]
(from EP „Gizzard Greens V.2.”, available for free)

Ja tā godīgi, tad nedēļas remiksa godā bija paredzēts likt citu Elite Gymnastics skaņdarbu – EP „Gizzard Greens V.2.” otru treku „G/\G/\” (ļoti ekselents, lēns un čilīgs Lady Gaga dziesmas „Paparazzi” rīmeiks!), taču kaut kā vairāk uz dejām pavilka piektdienas rītā. Tad lai iet skaņdarbs „W/\K/\”, kas, protams, ir Elite Gymnastics versija par kādu repera Waka Flocka Flame dziesmu, padarot to par 1991.gada vasaras cienīgu reiva ballītes himnu. Minētajā linkā augstāk varat lejupielādēt gan šo, gan minēto „G/\G/\”.
Elite Gymnastics - WAKA (WΛKΛ) by atomheartmother


CLUB TUNE FOR THE WEEKEND:

Hussle Club - "Loose Tights" (Flinch Remix) [Mishka]
(from limited edition 7'' vinyl "Loose Tights", out now)
(available as a free download)

Parasti jau es nemīlu pirms laika aiztikt dziesmas, ko plānoju piedāvāt nākamajā nedēļā kā jaunumus, bet šis treks, ko izdevās iegūt šorīt no rīta, ir pārāk labs lai ar to nepadalītos pirms gaidāmā vīkenda. Komentāri līdz ar to izpaliks (neesmu pazīstams nedz ar Hussle Club, ne ar remiksētāju Flinch), bet šo uzlieciet gan tā skaļāk! Griezīgs electro un breakbeat satiekas ar darkwave.
Hussle Club - Loose Tights (Flinch Remix) by Мишка Bloglin


NEXT WEEK PREVIEW:

Visbeidzot noslēgsim nedēļas izlasi ar vienu dziesmu no Likes Lī otrā studijas albuma „Wounded Rhymes”, kurš veikalu plauktos būs atrodams no pirmdienas. Pēc pirmajām dzirdētajām atsaucēm, rādās, ka man būs izrādījusies taisnība un jau otro gadu pēc kārtas uz gada labākā popmūzikas albuma godu nopietni pretendēs zviedriete.

Citādā ziņā AMGmusic nākamnedēļ būs klusāks, kā ierasti, jo apkoposim februāra Singlu Top 20 un Albumu Top 10. Tur būs, ko klausīties! Ticiet man! Ak, jā Positivus 3.martā paziņos šī gada festivāla pirmos hedlainerus, tā kā nepalaidiet garām arī to! Par pārējo? Par pārējo jau pēc nedēļas! Lai Jums jauks vīkends un lai to ievada mantriskais Likes Lī albuma ievads „Youth Knows No Pain”.

Youth Knows No Pain by LykkeLi

B-LIST TRACKS OF THE WEEK (21.02.-27.02.)

Ar šo uzsākam jaunu iknedēļas sadaļu „B-LIST Tracks of the Week”, kurā apkoposim tās jaunās dziesmas, kas ir palikušas ārpus nedēļas labāko dziesmu izlases, taču vienalga būtu pelnījušas nelielu uzmanību. Katru nedēļu izcelšu piecas kompozīcijas no šī saraksta, savukārt pārējās dziesmas glīti sarindosim alfabēta secībā – tās jūs paši varat atrast YouTube vai SoundCloud neizsmeļamajos plašumos.


BBU feat Das Racist - "Please, No Pictures" [self-released]
(available as a free download)

Par pērnā gada labākajiem jaunpienācējiem hip-hop mūzikā AMGmusic dēvēja Das Racist, kuri joprojām savas kompozīcijas piedāvā par velti. Jaunākajā dziesmā Bruklinas trijotne sadarbojusies ar Čikāgas kolektīvu BBU, savukārt dziesmas producenti ir mums jau zināmie The Hood Internet. Starp citu, arī čikāgieši.



FaltyDL - "Hip Love" [Ramp]
(from 12'' vinyl "Hip Love", out now)

Debijas albumam beidzot nobriedis Ņujorkas garage/dubstep producents Drū Lastmens jeb FaltyDL. Jau pērn papriecējis mūs ar vairākām lieliskām vinila platēm, šomēnes mūziķis laidis klajā singlu „Hip Love”, kuram b-pusē atrodams mikss no neviena cita kā Džeimija Smita no The xx.



Jamie Woon - "Lady Luck" [Polydor]
(released as a digital single on February 18th)

Par neliela mēroga sensāciju pērnā gada rudenī kļuva Džeimija Vūna debijas singls „Night Air”, kas paviesojās arī AMGmusic topā, ieņemot 18.vietu oktobrī. 11.aprīlī iznāks britu producenta debijas albums „Mirrorwriting”, un tā jaunākais singls „Lady Luck” apliecina, ka britu salās talantīgu dabstepa/R’n’B mūziķu tiešām ir atliku likām.



Summer Camp - "I Want You" [self-released]
(from f/c debut LP, out this summer)
(available as a free download)

Vēl vieni 2010.gada debitanti šogad sola debijas albumu – tas iznākšot vasarā. Tikmēr pērnā gada septembra lieliskā hīta „Round The Moon” (43.vieta visa gada topā!) autori – britu duets Summer Camp – ir atpakaļ ar jaunu dziesmu „I Want You”. Lejupielādējiet to bez maksas vai noklausieties šeit:



When Saints Go Machine - "Fail Forever" [!K7]
(from EP "Fail Forever", out now)
(available as a free download)

Pirmoreiz noklausoties „Fail Forever” pārņēma iekšēja pārliecība, ka šis ir kārtējais atradums zviedru mūzikā. Kļūdījos tikai mazliet – When Saints Go Machine ir jauna grupa no Kopenhāgenas, Dānijas. „Fail Forever” EP var izcelt pat vairākus skaņdarbus, bet lielākās ovācijas tieši šim – mini albuma tituldziesmai.



PĀRĒJĀS B-LIST DZIESMAS ŠONEDĒĻ:

Airlines - "Burial Grounds" [self-released]
(from EP "VISIONS", available for free)

Alex Winston - "Locomotive" [Heavy Roc]
(from EP "Sister Wife", out now)
(available as a free download)

Architecture in Helsinki - "Contact High" [V2]
(from f/c LP "Moment Bends", out on April 11th)
(available as a free download)

Benoit & Sergio - "Boy Trouble" [DFA]
(released as a 12" vinyl single on February 21st)
(available as a free download)

Clare Maguire - "Last Dance" [Polydor]
(released as a digital single on February 18th)

Magnetic Man feat John Legend - "Getting Nowhere" [Columbia]
(released as a digital single on February 18th)

Puro Instinct - "Silky Eyes" [Mexican Summer]
(from f/c LP "Headbangers In Ecstasy", out on February 21st)
(available as a free download)

Siriusmo - "Einmal in der Woche schreien" [Monkeytown Records]
(from f/c LP "Mosaik", out on March 1st)
(available as a free download)

Star Slinger - "Casanova's Jump Off" [self-released]
(from EP "Bedroom Joints", available now)
(available as a free download)

Trouble Andrew - "New Kid" [Virgin]
(from f/c LP "Dreams Of A Troubled Man", coming out in March)
(available as a free download)

Wolf Gang - "Dancing With The Devil" [Atlantic]

(from f/c LP "Suego Faults", out on March 21st)

ALBUMS: Radiohead - "The King Of Limbs"

Radiohead – "The King of Limbs"

Release date: 18/02/2011
Label: XL
AMG rating: 8/10

Radiohead patīk pārsteigt. Savas vairāk kā 20 gadu pastāvēšanas laikā viņi to ir darījuši vairākkārt. Sākot ar 1993.gada fenomenālo hītu „Creep”, kas grupu, par kuru koncertiem pirms tam nievāja mūzikas pazinēji, pacēla nebijušos augstumos, turpinot ar 2000.gada tam laikam ultra-alternatīvo, eksperimentālo un – kā vēlāk izrādījās – mūzikas robežu lauzošo plati „Kid A”, beidzot ar 2007.gada albumu „In Rainbows”, kas faniem tika piedāvāts par tādu samaksu, kādu katrs pats vēlējās maksāt. Ja vēlējās. Ak, jā, bija arī vēl tāds „nieks” kā 1997.gada albums „OK Computer”, kas ķirurģiski un bez ceremonijām izbeidza britpopa tolaik jau nīkuļojošo dzīvi, kļūstot par sava laikmeta mūzikas ikonu.

Ar ko Radiohead varētu pārsteigt 2011.gadā, kad, šķiet, viss jau ir izmēģināts un visi visu zina vēl pirms mūziķi ir pat atvēruši ierakstu studijas durvis? Ar albuma negaidītu izdošanu, lūk, ar ko. Nebija vēl Arcade Fire paspējuši ievilkt elpu pēc divu Grammy un divu BRIT Awards balvu iegūšanas, kā šobrīd lielākajai grupai ceļā nostājās Radiohead, burtiski paralizējot visu mūzikas portālu, blogu, sociālo tīklu un citu mūzikas fanu interneta pulcēšanās vietu plūsmu ar ziņu, ka jaunais albums ir ne tikai ierakstīts, bet iznāks jau pēc sešām dienām. Radiohead gadījumā pārsteigumu nekad nav par daudz – beigu beigās albums tika izdots (atkal – bez iepriekšēja brīdinājuma, kā ods uz kakla februāra naktī) vēl dienu ātrāk – 18.februārī.

Atlika tikai viens jautājums – vai Radiohead pārsteigs arī muzikāli, un kādu ceļu grupa vispār būs izvēlējusies. Un šeit nu sākās trādi-rīdi. Vieni bija noskaņojušies uz to, ka grupai beidzot atkal jārada kas uz rokmūziku tendēts, citi gaidījuši nez kādus radio hītus (kamooon, kad pēdējoreiz tādi Radiohead bijuši?!), citi savukārt no pēdējo divu desmitgažu mūzikas gigantiem gaidīja vispār ko pilnīgi jaunu un nedzirdētu (nez, kādu hip-hopa ierakstu?). Lielākie ieguvēji šoreiz acīmredzot izrādījušies Radiohead kvēlākie fani, kam vienkārši vajadzēja jaunu ierakstu, ko piektdien ielikt atskaņotājā, bet izņemt tikai pirmdienas vakarā pēc kaimiņu vairākkārtējas klauvēšanas pie sienas, lai turpināto to klausīties zem segas uz austiņām.

Tikmēr lielāko zaudētāju lomā nokļuvuši mūzikas apskatnieki. Viņiem, pirmkārt, vajadzēja mērkaķa ātrumā uzrakstīt albuma recenziju, turklāt recenziju grupai, kuras kontā ir vismaz trīs ieraksti, kurus var droši dēvēt par šedevriem – tātad salīdzināšanas un analīzes darbs atliku likām. Otrkārt, vajadzēja atmest nost visus nevajadzīgos stereotipus un skepsi, kas parasti nāk līdzi albumiem, kas nav vērtējami kā izcili, grupai, kas tādus (izcilus) ir radījusi, kā mēdz teikt, pīpējot.

Ja esat tik tālu tikuši šajā rakstā – apsveicu! Balvā – nedaudz par pašu albumu! Jā, šis NAV Radiohead labākais ieraksts. Tas nemaz nelīdzinās nevienam no grupas 90’to gadu albumiem, pat vēl vairāk – ja kaut kādas atsauces varam vilkt, tad tās būtu velkamas ar Toma Jorka solo albumu „The Eraser” un ļoti daļēji ar „Kid A”. Tik tālu es piekrītu skeptiķiem. Bet par nelaimi skeptiķiem Radiohead ir kāda „nelāga” īpašība – viņi arī no viduvēja materiāla ar nesarežģītiem ieročiem un minimālu laiku (šis ir visu laiku īsākais Radiohead albums!) spēj panākt teju izcilus rezultātus. Spēj iepotēt kaut kādu hipnotisku kodu, kas tik viegli nemaz neļauj šo plati izņemt no atskaņotāja.

Lai arī internetā jau vīd spekulācijas par to, ka šī ir tikai pirmā puse no Radiohead 2011.gada albuma (to netieši apstiprina divi faktori – minētais albuma īsums (8 dziesmas, kopējais garums – 37 minūtes), kā arī albumam netipiska pēdējā dziesma, kura turklāt noslēdzas ar tekstu: „If you think this is over / Then you’re wrong...”), arī šo „The King of Limbs” var dalīt divās daļās. Pirmā noteikti patiks „The Eraser” un Jorka solo lietu cienītājiem, kamēr par otro stāvā sajūsmā būs tie, kas lika devītniekus un desmitniekus iepriekšējam Radiohead albumam „In Rainbows”.

Pirmā albuma puse iesākas ar uz bungu cilpām balstīto „Bloom”, ko gan nevar pielīdzināt „In Rainbows” ievaddarbam „15 Step”. Noskaņas un Jorka izteikti apreibušā un drūmā vokāla dēļ šo drīzāk varētu pielīdzināt „Everything In Its Right Place” no „Kid A”. Seko albuma ritmiskākais un enerģiskākais skaņdarbs „Morning Mr Magpie”, kas akustiskā versijā dzirdēts jau Jorka solo koncertos. Jāsaka, šeit dziesma izmainīta līdz nepazīšanai, no Džona Lenona stilā sacerētas akustiskas protesta dziesmas pārtopot par materiālu, ap ko darboties dabstepa producentiem un remiksētājiem.

Vienīgā albuma dziesma, ar ko pagaidām nespēju sadraudzēties, ir „Little By Little”, kas ļoti uzkrītoši atgādina „Amnesiac” perioda Radiohead daiļradi, mēģinot satuvināt elektroniskās cilpas un „Idioteque” ritmus ar akustisko ģitāru, toties pirmo daļu noslēdz, manuprāt, tieši šajā albuma vietā perfekti iederošs pus-instrumentāls, atkal dabstepīgs skaņdarbs „Feral”, kas jau liek domāt un ticēt, ka plates otrajā daļā mēs saņemsim to, ko esam gaidījuši – Radiohead uzdevumu augstumos.

Tā arī notiek. Seko šobrīd aktuālais singls „Lotus Flower” (starp citu, jā, kāpēc tad šo nevar dēvēt par hītu?!), ko gribētos dēvēt par pagaidām 2011.gada dziesmu ar lieliskākajiem basiem, nemaz nerunājot par izcilo Jorka vokālu un līdz asarām aizkustinošo piedziedājumu „Slowly we unfurl / As lotus flowers / Cause all I want is the moon upon a stick / Just to see what it is”. Jau pēc piektās reizes kļūst skaidrs, ka šis ir liekams vienā plauktiņā, ja ne gluži ar „Nude”, tad ar „Pyramid Song” noteikti.

Taču izcilāko albuma dziesmu Radiohead vēl ir pietaupījuši. Kā norāda pilnīgi visi mūzikas žurnālisti, kuru rakstus par Radiohead esmu lasījis pēdējās nedēļas laikā, „The King of Limbs” absolūts hailaits un uzvaras mirklis ir uz klavierēm balstītā, depresīvi skumjā balāde „Codex”. Aizmirstiet par „All I Need” aiz sentimenta paslēpto mīļumu! Šis ir salauzta vīrieša pirms-padošanās manifests, kas ierakstīts un izpildīts tik neiedomājami izjusti, ka dziesmā ietvertās skumjas kļūst par sava veida heroīnu, kas sākumā satrauc, bet tad ieved totālā miera pasaulē un citā dimensijā. Viens no visu laiku izcilākajiem Radiohead skaņdarbiem.

Kā noskaņu speciālisti Radiohead albumu turpina ar „Give Up The Ghost”, kuras absolūtais svētdienas pēcpusdienu miers kalpo kā xanax tablete pēc pārciestajiem pārdzīvojumiem un galvu reibinošajām izjūtām, kas piedzīvotas vēl minūti iepriekš, lēnām un nesteidzoties novedot pie šī īsā ieraksta noslēdzošā treka „Seperator”, kas savā ziņā atkal sasaucas ar ievadošo „Bloom” – bungu cilpas, izteikta basģitāra un jau minētais teksts par to, ka beigas obligāti nav tad, kad liekas, ka ir beigas.

„The King of Limbs” nav šedevrs, tas neatklāj neko tādu, ko mēs par Radiohead nezinājām. Vēl vairāk – šis nav ne tuvu no labākajiem Radiohead ierakstiem. Taču tas tik un tā pievelk kā magnēts, ļaujot ar katru nākošo klausīšanās reizi sevi iemīlēt vēl vairāk un vairāk, bez tam arī klusi – it kā neviļus, it kā nevērīgi – paužot mums jau sen zināmo patiesību, ka pēdējo divdesmit gadu laikā Lielbritānijā nav bijusi izcilāka grupa par šo. Un, ja mēs pārmetam Radiohead „The King of Limbs”, tad – es ļoti atvainojos – U2 faniem jau sen būtu vajadzējis nošauties.

COVER: Bat For Lashes - "Strangelove"

Bat For Lashes – „Strangelove”
(Depeche Mode cover)
(from f/c „Gucci Guilty” soundtrack)
(available as a free download)

Ja kāds Depeche Mode fans vēlētos apkopot visas šīs slavenās britu apvienības kaverversijas, viņam (vai viņai) noteikti vajadzētu mājās atbrīvot vismaz vienu palielu plauktu. Nē, ne jau kompaktdiskiem. Ārējiem cietajiem diskiem. Personīgi man šos Depeche Mode dziesmu versiju tūkstošus apnika klausīties jau ap kādu 2002.gadu.

Protams, ir izņēmumi. Izņēmumi parasti rodas tad, kad pie Depeche Mode dziesmām ķeras klāt tādi meistari kā Nataša Hāna jeb Bat For Lashes, par kuru nekas nebija dzirdēts kopš 2009.gada, kad klajā nāca viņas lieliskais otrais studijas albums „Two Suns”. Bat For Lashes izpildījumā „Strangelove” izklausās pēc... Bat For Lashes! Tas tikai un vienīgi paspilgtina sen zināmo patiesību, ka Martins Gors 80’tajos gados bija viens no ģeniālākajiem dziesmu autoriem.

Vesels Depeche Mode kaverversiju albums Bat For Lashes izpildījumā gan nav gaidāms. Šī dziesma tapusi speciāli Gucci sieviešu smaržu „Guilty” reklāmas kampaņai. Pati reklāma sekošot tuvākajā laikā.

COVER: Jamie xx & Yasmin - "Touch Me"

Jamie xx & Yasmin - "Touch Me"
(live bootleg)

Džeimijs Smits no brīnumapvienības The xx mani kaut kā jūt. Vispirms viņš izzīlēja, ko es visvairāk vēlos klausīties karstās 2009.gada augusta dienās, kopā ar The xx izdodot ģeniālo albumu „xx”, bet šonedēļ nāca klajā ar kaverversiju dziesmai, par kuru man tieši tajā dienā bija uzdots rakstīt „Klasiskā Hīta” sadaļā. Tā teikt, lai dotu man iedvesmu rakstam.

Pagaidām nav informācijas, vai Smits jeb, kā viņš pats sevi dēvē, Jamie xx briest kādam solo ierakstam (EP vai pat pilnam albumam), bet, ja kaut kas tāds sekos, tad noteikti saule iespīdēs visu to cilvēku pakrūtē, kas no Džeimsa Bleika debijas albuma gaidīja ko līdzīgu EP „CMYK”. Tamdēļ, ka Jamie xx nerada dabstepu, viņš rada ko tādu, kam, manuprāt, būtu jāizgudro īpašs, atsevišķs apzīmējums.

Jau no pērnā gada nogales internetā cirkulē skaņdarbs „Far Nearer”, kam nupat tapusi arī pilnā 8 minūšu versija – diemžēl gan joprojām neglītā ala youtube līmeņa kvalitātē, taču pozitīvā ziņa ir tāda, ka šis instrumentālais treks tikšot izdots kā atsevišķs singls „kaut kad martā”. Neesmu nekāds Džeimija pelēkais kardināls, bet no sirds ieteiktu b-pusē šim singlam ievietot tieši šo – kaverversiju 2001.gada Rui Da Silva singlam „Touch Me”, par kuru diezgan plaši izstāstīju šeit.

Kā ārkārtīgi trāpīgi izteicās kāds YouTube.com komentētājs, „Touch Me” šo desmit gadu laikā ir bijušas vairākas kaverversijas, bet neviena no tām nav ne tuvu bijusi liekama blakus oriģinālam. Tā tas bija līdz brīdim, kad pie „Touch Me” pieķērās Jamie xx kopā ar dziedātāju Jasmīnu, par kuru gan man nav plašākas informācijas. Perfekts minimālisms. PER-FEKTS. Un, lai mute atkārtos pavisam plaši vaļā, pazaudējot realitātes izjūtu šo fantastisko skaņu buķetē, tas viss dzīvajā ir baudāms arī salīdzinoši labas kvalitātes video: