Nedēļas Izlase (06.02.12.-12.02.12.)

Sveiciens!

Nedēļa, kurā bargais spelgonis mazliet atkāpās no Latvijas teritorijas, būtu saucama par „Daudzo Albumu Nedēļu”. Akurāt 6.februārī savas jaunākās (vai pirmās) plates sarosījās izdot tādi AMGmusic interesējoši mākslinieki kā Air („Le Voyage Dans Le Lune” – 6/10 no mums), Beta Džīnsa Hjūtone („Yours Truly, Cellophane Nose” – 7/10), Blondes („Blondes” – 5/10), Cloud Nothings („Attack On Memory” – 7/10), Goldfrapp („The Singles” – 7/10), John Talabot („fIN” – 8/10), Lindstrom („Six Cups of Rebel” – 5/10) un galu galā The Twilight Sad, kuru trešais studijas ieraksts „No One Can Ever Know” kļuva par pirmo, kas no AMGmusic 2012.gadā izpelnījies mega augsto 9/10.

Pats vēl īsti nesaprotu, kā šīs darbīgās nedēļas laikā izdevās visus ierakstus noklausīties (Šāronas Van Etenas jaunākais darbs gan tomēr palika nenoklausīts) un pat vairāk vai mazāk izanalizēt. Sīkāku aprakstu par minētajām platēm gan gaidiet mēneša topa apskatā, kurā bez The Twilight Sad noteikti iekļūs arī lieliskais spāņu producenta Džona Talabota debijas darbs „fIN”. Toties nākošā nedēļa solās būt daudz klusāka un mierīgāka. Vismaz uz papīra.

Atšķirībā no pagājušās nedēļas daudz lielāks tukšums bija singlu rotācijā. Nedēļas desmit interesantākās dziesmas, protams, izdevās savākt, taču no tām AMGmusic A-LISTĒ iekļuva tikai viena – Nedēļas Singls, par kuru plašāk zemāk. Tāpat, protams, ierastie trīs labākie nedēļas miksi, viens jauns video un šoreiz nobeigumā arī kāda iespaidīga dzīvā uzstāšanās. Par visu pēc kārtas un sākam!

SINGLE OF THE WEEK:

Lil Durk feat. King Louie - "I Get Paid" [self-released]
(available as a free download)

Diezgan apsveicami gads iesācies hip-hop mūzikā. Vēl nesen jūsmojām un par Nedēļas Singlu atzinām Schoolboy Q skaņdarbu „Hands on the Wheel”, kas nāk no pagaidām šogad visaugstāk novērtētā hip-hop albuma „Habits & Contradictions” (būs tak beidzot jānoklausās!), kā klāt ir jauns hīts. Diemžēl neko daudz nevarēšu pastāstīt par Lil Durk. Vien to, ka jaunietis nāk no Čikāgas un, lai arī izdevis jau vienu miksteipu „I’m a Hitta”, būtībā plašākai pasaulei tapis zināms tieši ar šo treku. „I Get Paid” lielākais pluss ir tā bīts, par kuru laikam jau jāpateicas producentam Fya Starta.

BEST OF THE REST:

Scuba - "The Hope" [Hotflush]
(released as a digital single on February 6th)

Britu producents Pols Rouzs, kurš plašāk pazīstams ar segvārdu Scuba, elektroniskās mūzikas cienītājus ļoti iepriecināja 2010.gadā ar debijas albumu „Triangulations”. Pavasarī gaidāms minētā albuma turpinājums, kuru tāpat kā „Triangulations” Scuba izdos uz sava, visbiežāk ar dabstepu saistītā leibla Hotflush Recordings. Šonedēļ iznāca gaidāmās plates pirmais singls „The Hope”, kas pārsteidz ar savu biezo un masīvo skanējumu, nedaudz atgādinot kaut ko no Berlīnes techno/house scēnas.

Graphics - "MacGrackleton" [Made to Play]
(from EP "The Mama Grizzlies", out now)
(available as a free download)

Graphics ir britu producenta Alfija Makgibona segvārds. Janvāra beigās uz leibla Made To Play Graphics izdeva debijas EP „The Mama Grizzlies”, kas sākotnēji neaizķēra AMGmusic ausis. Līdz brīdim, kamēr mūsu rīcībā nenonāca treks „MacGrackleton”. Perfekta nakts atmosfēra, nesoši bīti un vaidoši vokāla sempli kopā rada vienu no šī gada pagaidām baudāmākajiem bass music skaņdarbiem.

Holograms - "ABC City" [Captured Tracks]
(to be released as a 7" vinyl on April 3rd)
(available as a free download)

Holograms ir jauna zviedru pankroka apvienība, kas pavisam nesen noslēguši līgumu ar pazīstamo ierakstu leiblu Captured Tracks. Trešajā aprīlī klajā nāks grupas debijas singls „ABC City”, kuru gan jau šobrīd iespējams lejupielādēt bez maksas. Kā izrādās, mūsu ziemeļu kaimiņvalstī dzīvo ne tikai samtainas popmūzikas un melodiskas elektroniskās mūzikas radītāji, bet arī spuraini panki. Pirmais singls ir vairāk nekā izdevies!

Fort Lean - "Sunsick" [Neon Gold]
(to be released as a 7" vinyl on February 28th)
(available as a free download)

Bruklinas jaunais indie-rock kvintets Fort Lean izpelnījās pamatīgu ievērību pagājušā gada jauno grupu parādē – festivālā CMJ. Pērn izdevuši pāris singlus, februāra beigās grupa laidīs klajā debijas EP vinila plates formātā, kurā, domājams, būs atrodams arī šis mākslinieku jaunākais darbs „Sunsick”.

Horrid Red - "Nothing in My Heart" [Terrible Records]
(from LP "Celestial Joy", out now)

Pazīstamais mūzikas portāls Pitchfork Sanfrancisko kolektīvu Horrid Red nodēvējis par „synth-goth” apvienību. Neesmu dzirdējis visu grupas debijas albumu „Celestial Joy”, kas dienasgaismu ieraudzīja šonedēļ, taču plates aktuālais singls „Nothing In My Heart” daudz vairāk atgādina 80’to gadu post-punk. Katrā ziņā ģitāras skanējums jums noteikti vispirms atgādinās The Cure daiļradi. Interesanti, ka, neskatoties uz dziesmas anglisko nosaukumu, „Nothing In My Heart” ir iedziedāta vācu valodā, kas trekam piešķir papildus burvību.

Orbital feat Zola Jesus - "New France" [TBA]
(from f/c LP "Wonky", out April 1st)

Kā zināms, ir atdzimusi leģendārā 90’to gadu brāļu Hartnollu apvienība Orbital, kas aprīlī sola izdot jaunu albumu „Wonky”. Pagājušā gada izskaņā duets jau ieskandināja gaidāmo plati ar singlu „Never”, bet pagājušās nedēļas beigās nodeva publikas vērtējumam vēl vienu dziesmu – „New France”, kas tapusi kopā ar Zola Jesus. Diez vai šovasar izdosies sagaidīt Orbital Salacgrīvā, toties Zola Jesus visā krāšņumā būs redzama koncertzālē Palladium jau aprīlī. Nepalaidiet garām!

Diemžēl dziesmas vēl nav ne Youtube.com, ne Soundcloud.com. Strīmojiet to no Pitchfork.

We Have Band - "Where Are Your People?" [Naive]
(released as a digital single on February 6th)

Pēc vairākiem teicamiem singliem 2010.gadā liku lielas cerības uz britu trijotnes We Have Band debijas ierakstu „WHB”, kas gan galu galā radīja palielu vilšanos (5/10). Daudz klusāk grupa šī gada sākumā atgriezusies ar otro studijas ierakstu „Ternion”. Visu albumu klausīties neriskēju (daži kritiķi gan saka, ka esot gana labs!), bet aktuālais singls „Where Are Your People?”, lai arī ne tik enerģisks kā citi WHB singli, patiešām ir pieskaitāms pie grupas labāko darbu saraksta.

Maribou State - "Olivia" [Fat Records]
(from EP "Olivia", out now)

Pagājušajā nedēļā jums noliku priekšā vienu no 2012.gada teicamākajiem remiksiem – mistiskā producenta MAO versiju par Maribou State skaņdarbu „Olivia”. Galu galā nonācu pie secinājuma, ka garām nedrīkst laist arī šī gabala oriģinālu, turklāt jums noteikti ir jāredz arī halucinogēnais dziesmas video, kurš atgādina, ka karotē vārīta, bīstama ir pat nūdeļu zupa! Maribou State ir absolūti jauns Londonas bass/dub trio, kas kopā sākuši producēt vien pirms pusgada. „Olivia” ir viņu debijas darbs. Izdevies darbs!

Mmoths feat Keep Shelly In Athens - "Heart" [PIAS]
(from f/c EP "MMOTHS", out March 5th)
(available as a free download)

Tā vien šķiet, ka viss, kam pieskaras čilveivīgais grieķu duets Keep Shelly In Athens, sanāk debešķīgs un skaists. Tā pirms nedēļas piedāvāju jums grupas lielisko kaverversiju Jesus and Mary Chain klaiskajam „Just Like Honey”, bet šonedēļ dueta solistes balss dzirdama jaunākajā britu producenta MMOTHS (īstajā vārdā Džeiks Kolerans) darbā „Heart”. Marta sākumā tiks izdots jauns MMOTHS EP, kurā bez šī varēsiet atrast vēl četrus skaņdarbus. Tikmēr „Heart” pieejams lejupielādei bez maksas.

THREE REMIXES OF THE WEEK:

SALEM - "Better Off Alone" (Alec Empire Remix) [self-released]
(available as a free download)

Pagājušajā nedēļā remiksu izlasē jums piedāvāju, kā toreiz izteicos, pagaidām gada labāko miksu. Šonedēļ MAO veikumam ir uzradies ļooti nopietns konkurents – vācu hardcore apvienības Atari Teenage Riot līderis Aleksands Vilks Šteinhofs jeb Alec Empire pieķēries witch-house pionieru SALEM pērnā gada singlam „Better Off Alone”, kas, protams, ir kaverversija 1999.gada eurodance hītam, ko izpildīja holandiešu Alice DeeJay. Griezīgais un tipiskā SALEM manierē ieturētais kavera oriģināls jau izpelnījās plašu AMGmusic mīlestību, iekļūstot mūsu A-LISTĒ, bet Alec Empire šo skaņdarbu pārtaisījis ekselenti piemērotu deju zālēm. Kā jums šis, trance fani? Masīvi, ko?

Battles - "Wall Street" (Gui Boratto Remix) [Warp]
(from "Dross Glop 1" EP, out now)

Ņujorkas math-rock karaļi Battles pagājušajā gadā izdeva savu otro studijas ierakstu „Gloss Drop”. Šogad apvienība sagatavojusi vairāku 12” vinila plašu sēriju ar remiksiem albuma dziesmām. Pirmais EP ar nosaukumu „Dross Glop 1” iznāca šonedēļ un tajā atrodami The Field un Gui Boratto miksi. Mūsu ausīm visvairāk iepatikās tieši pēdējais, brazīliešu producenta rīmeiks dziesmai „Wall Street”.

Metronomy - "Corinne" (Benoit & Sergio Cover) [Big Beat]
(from f/c LP "The English Riviera - Unreleased Remixes", out March 5th)

Pagājušajā gadā atsevišķi britu mūzikas mēdiji čurāja karstu no Londonas electro-pop kvarteta Metronomy trešā studijas albuma „The English Riviera”. AMGmusic albumam ielika knapu 6/10, toties ar zināmu nepacietību gaidām martā iznākošo albuma remiksu izlasi. Tajā Metronomy dziesmas būs apdarinājuši tādi zināmi cilvēki kā Jūens Pīrsons, Two Inch Punch, Clock Opera un arī Vašingtonas house duets Benoit & Sergio, kuru versija par „Corinne” šķiet daudz tīkamāka par oriģinālu.

VIDEO OF THE WEEK:

M.I.A. – „Bad Girls” [Interscope]
(dir. Romain Gavras)

Nu nav jau nav jaunākais M.I.A. klips dziesmai „Bad Girls” tik satriecošs, kāds bija 2010.gada brutāli ciniskais „Born Free”, taču arī šo radījis slavenais franču režisors Romēns Gavrā, un tā kā šonedēļ nekādi izcili klipi nav iepeldējuši AMGmusic uzmanības centrā, par Nedēļas Video saucam šo. Galu galā – trīs miljoni skatītāju YouTube vienas nedēļas laikā – tas ir vērā ņemams rādītājs. Turklāt tiem, kam tuvas mašīnas un to triki, noteikti ies pie sirds.

Die Antwoord – „I Fink U Freaky” [ZEF]
(live at „Late Show With David Letterman”)

Visu ko gaidīju, bet to, ka Deivida Letermana raidījumā varētu uzstāties Dienvidāfrikas lielākie frīki Die Antwoord, gan ne. Tomēr tas nu ir fakts. Ar vārdiem „Mūsu nākamie ciemiņi ir unikāla rap-rave grupa no Keiptaunas, Dienvidāfrikas” sirmais kungs pirmdienas vakarā pieteica tieši Die Antwoord, kuru dzīvā uzstāšanās jau atkal nelika vilties. Jolandi acis un Nindžas deju soļi vien ir ko vērti! Trijotnes jaunais albums „Ten$ion” veikalos jau pirmdien.

A-LIST: Salem - Better Off Alone

Salem - "Better Off Alone" [IAMSOUND]
(from EP "I'm Still In The Night", out now)

Mūzikas novirziens „witch-house” ir viens no dīvainākajiem mūzikas žurnālistu izgudrojumiem vēsturē. Proti, ir daļēji saprotama salikteņa pirmā puse – mūzika tiešām ir spokaina, paranoiska un baisa, taču, kāds tur sakars ar house lietām – vismaz man skaidrs nav. Bet fakts paliek fakts – tieši pēc Čikāgas trijotnes SALEM triumfa 2010.gadā šis termins „aizgāja tautās” un vairs nav atņemams no mūzikas stilu apzīmējumiem.

Kādā nesenā intervijā ar vienu no Latvijas koncertu organizatoriem nācās lasīt nepatīkamu salīdzinājumu. Proti, konkrētais cilvēks (goda vārds, neatminos, kurš) izteicās par kādu grupu: „Viņi ir labāki par SALEM kaut vai ar to, ka uz skatuves iziet un nospēlē savu šovu gods godam”. Neatbildu par precīzu pārfrāzējumu, bet te būs mana pati lielākā iebilde. Neesmu diemžēl redzējis SALEM dzīvajā, taču pateicoties 21.gs. un YouTube, ir nācies nonākt pie secinājuma, ka SALEM ir sava veida Pīts Dohertijs 2005.gadā. Tā visa sāls slēpjas mūziķu garastāvoklī. Viņiem ir nospļauties par Tevi, par mani. Ja ir garīgais, tad būs koncerts, ja nē – viņi atstaigās un ik pa laikam kaut ko totāli neskaidri, stiprā narkotiku reibumā iemurgos mikrofonā pie dobjām, smadzeņu šūnu brīžiem tracinošām skaņām, kurām pie šīs mūzikas ir vajadzīgs īpašs noskaņojums un – pats galvenais – izpratne.

Tik tālu par neskaidro un egoistisko. Bet viss SALEM panākuma joks slēpjas tur, ka ar savu vienaldzību pret skatītāju un klausītāju, viņi nav aizmirsuši – tieši otrādi – liek uzsvaru uz to, ka savu absolūti aizspogulisko mūziku rada būtībā pašu priekam un vajadzībām. Un tā jau ir panākumu atslēga numur viens. Varam plaši diskutēt par narkotiku lomu SALEM mūzikā (AMGmusic nekad nav slēpis un nekad neslēps savu liberālo attieksmi pret vieglajām psihotropajām vielām!), taču tas vieglums un tajā pašā laikā svinīgums, kas strāvo no šīs grupas ierakstiem vienkārši satriec. Labā nozīmē. SALEM NETĒLO. Viņi TĀDI IR. Tieši tādi. Pohujustiski, mazliet netīri, noguruši no tusiņiem un skarbās dzīves realitātes, bet ar lielu mīlestību pret mūziku un to, kas tajā notiek.

Kas attiecas uz jaunāko grupas singlu, kam sagadījies kļūt par AMGmusic Nedēļas Singlu, atkārtojot fantastiskā „King Night” panākumus, tad tā ir kaverversija. Tiesa, tiem, kas sekoja līdzi 90’to gadu nogales trance mūzikas tendencēm, būs jāklausās vismaz trīs reizes (man vajadzēja divas...), lai saklausītu šeit jelkādu līdzību ar 1999.gada Alice Deejay lēto klubu galu hītu „Better Off Alone”. Līdz nemaņai palēlināts, pār-vičots (no „Witch-house”) rīmeiks, kura vienīgā līdzība ar oriģinālu ir Džona Holanda palēlinātais vokāls „Do you think you’re better off alone?”, kas atšķirībā no oriģināla jautājuma prasās uz atbildi: „NO!”. SALEM to dara atkal – viņiem ir vienalga. Vienalga, ko domās AMGmusic, ko domās parastais klausītājs, vai kaut kāds tur pičforks. Tā vietā viņi ir radījuši 2011.gada stilā ieturētu klubu sienu trīcinātāju, kas, protams, prasa atsevišķu iedziļināšanos.

Pie viena atgādināšu, ka ŠEIT lasāma viena no visu laiku labākajām intervijām mūzikas vēsturē ar SALEM līderi Džonu Holandu.

VIDEO: SALEM - King Night

SALEM – „King Night” [Iamsound]
(dir. Theo Wenner)

Laiks kādai patīkamai atmiņas atsvaidzināšanai. Skandalozā Mičiganas apvienība SALEM pērn jauca mums visiem prātus ar albumu „King Night” (gada albumu topā plate ieņēma 11.vietu) un tā tituldziesmu – vienu no 2010.gada spēcīgākajiem singliem (arī 11.vieta, šoreiz singlu topā). Nekas muzikāli jauns no trijotnes kopš tā brīža nav dzirdēts, bet toties tagad „King Night” tapis videoklips, kurš, protams, uzņemts naktī, kurā viscaur redzams liels kravas auto (ala filmas „Terminators” stilā) un kurš noslēdzas... Tur, kur SALEM klips visloģiskāk varētu noslēgties. Nekas satriecošs vizuāli, bet atmiņas no 2010.gada witch-house žanra pamatlicējiem garantētas. Klipa režisors ir jaunais fotogrāfs Teo Venners, kas šobrīd vēl plašāk pazīstams kā slavenā amerikāņu mūzikas žurnāla Rolling Stone dibinātāja Janna Vennera dēls.

REMIX: Interpol x Salem

Interpol – „Try It On” (Salem Remix) [Matador]
(from f/c vinyl EP „Try It On – Remixes”, out on April 16th)
(available as a free download)

Ak, šīs jaukās un ikgadējās Mūzikas Ierakstu Veikalu dienas (Record Store Day)! Katru gadu, pateicoties šiem tradicionālajiem mūzikas veikalu svētkiem, tiekam pie jaunām muzikālām delikatesēm. Pietiek atcerēties kaut vai pērno gadu, kad par godu šai dienai visi planētas mūzikas mīļotāji sestdienas rītā stājās garum garās rindās pie mūzikas veikalu durvīm, lai pirmie tiktu pie jaunas Blur dziesmas.

Nemaz necentīšos saskaitīt visus labumus, kas šogad tiks izdoti limitētos daudzumos dienā, kad mūziķi dzied slavas dziesmas mazajiem mūzikas veikaliņiem, bet viens no šādiem labumiem būs jauns Ņujorkas post-punk apvienības Interpol EP, kurā būs iekļauti trīs remiksi pērnā gada albuma „Interpol” dziesmai „Try It On”. Viens no šiem remiksiem ir pieejams jau šobrīd, turklāt par baltu velti! Mūsu pagājušā gada mīluļi (bija nominēti balvai "Gada Labākā Debija"!), raganiskās jeb witch-house mūzikas meistari un pilnīgie pohujisti (atvainojiet!) Salem parūpējušies, lai „Try It On” vairs neizklausītos pēc Interpol, bet pēc... Salem!

Ja palaidāt garām, iesaku izlasīt arī manis tulkoto interviju ar grupas līderi Džonu Holandu! Es gan brīdinu, ja jūs nesajūsmina geju prostitūcija un narkotiku lietošana, iespējams labāk interviju nelasiet. Esmu jūs brīdinājis! :)

OKTOBRA ALBUMU TOP 5

OKTOBRA ALBUMU TOP 5

Ievads

Ņemot vērā, ka, kā es pirms mēneša jokoju, visi mūziķi bija sarunājuši savus albumus izdot vienā mēnesī – septembrī, oktobrī jau bija daudz vieglāk. Aptuveni 20 jaunas plates interesēja AMGmusic, un gandrīz visas no tām arī tika izklausītas un izvērtētas. No 16 albumiem, tikai divus var saukt par vilšanos, kaut gan – būsim godīgi – kurš tad reāli gaidīja, ka Kings of Leon izdos veiksmīgu albumu? Protams, atskaitot šīs grupas kvēlākos fanus...

Toties bija vairāk patīkami pārsteigumi, no kuriem īpaši jāizceļ The Phantom Band jaunākais veikums, kas spējis ielauzties šī mēneša AMGmusic topa 5.vietā, apsteidzot tādus slavenus vārdus kā Antony & The Johnsons un Braiens Ferijs, kuru jaunākie veikumi arī vērtējami kā atzīstami un veiksmīgi. No topā neiekļuvušajiem albumiem jāmin arī amerikāņu mūziķa Džona Bartmusa projekta Sun Airway debijas plate „Nocturne of Exploded Crystal Chandelier”, taču šis albums Eiropā vēl tikai iznāks – nākamā gada pašā sākumā. Iespējams, dosim tam vēl vienu iespēju!

Bet oktobra obligātie ieraksti ir šie:


5.The Phantom Band – "The Wants"

Release date: 18/10/2010
Label: Chemikal Underground
AMG rating: 7/10

Ja kaut ko galīgi nejaucu, šķiet, ka tieši The Phantom Band otrais studijas albums „The Wants” bija tas, kurš kādā no britu mēdijiem tika salīdzināts ar pērnā gada Wild Beasts albumu „Two Dancers”. Pirmkārt, abas grupas darbojas visai līdzīgā muzikālā lauciņā, kombinējot indie roku ar ārtroku. Otrkārt, abi albumi grupām ir otrie karjerā. Treškārt, abi albumi grupām ir ievērojami plats solis izaugsmē. Tik tālu jāpiekrīt. Domas dalās par „ceturtkārt”, jo, lai cik interesants nebūtu „The Wants”, vienā plauktiņā ar šedevru „Two Dancers” (2.vieta 2009.gada albumu topā!) tas tomēr nav liekams.

The Phantom Band ir salīdzinoši pieredzējusi grupa no Skotijas, kas kopā muzicē jau teju desmit gadus, kuru laikā pat vairākas reizes pamanījušies mainīt arī nosaukumu. Tajā pat laikā šis, kā jau minēju, ir tikai otrais albums seksteta karjerā, kas seko pirms pusotra gada izdotajam debijas ripulim „Checkmate Savage”. „The Wants” es pieskaitītu pie tiem albumiem, kas nedodas rokā ar pirmo noklausīšanās reizi, toties, kā šādos gadījumos nereti gadās, ar katru nākošo reizi atklāj ko jaunu un iepriekš nesadzirdētu. Plates IZCILĪBA – otrais skaņdarbs „O”, kas pelnījis pat vairāk nekā tikai ovācijas.



4.Gold Panda – "Lucky Shiner"

Release date: 11/10/2010
Label: Ghostly International
AMG rating: 8/10

Neskatoties uz to, ka britu salās dzimušais producents Gold Panda pie mūzikas debesīm iemirdzējās tikai pērn, viņa debijas albums „Lucky Shiner” laikam jau jāsauc par „ilgi gaidīto”. Galu galā jau janvārī BBC šo mākslinieku ierindoja starp tiem 15, no kuriem jāgaida lielākie muzikālie sasniegumi 2010.gadā. Šķiet, ka no šī saraksta Gold Panda arī ir pēdējais, kurš šogad izdevis albumu. Tagad jāatzīst – iespējams labāko no visiem 15.

Lai gan vairāki Gold Panda remiksi ir pabijuši AMGmusic pleilistēs, kurās dominē dabsteps, „Lucky Shiner” pavisam noteikti nevar saukt par dubstep albumu. Šis ir filigrāni un pārdomāti veidots elektroniskās mūzikas mākslas darbs, kas stundas garumā piedāvā dažnedažādākās atsauces, gan uz tech-house, gan glitch, gan IDM mūzikas stiliem. Vienojošais elements ir ļoti gaisīgās melodijas, slapjie (no angļu termina „liquid”) sintezatora ritmi un deju albumiem neraksturīgi gaišais un pozitīvais noskaņojums, kas īpaši izpaužas plates divos izcilākajos skaņdarbos „Vanilla Minus” un „Snow & Taxis”.



3.Warpaint – "The Fool"

Release date: 25/10/2010
Label: Rough Trade
AMG rating: 8/10

2004.gada Valentīndienā dibinātā Losandželosas četru bērnības draudzeņu apvienība Warpaint man laikam mūžīgi asociēsies ar 2009.gada rudeni, kad pirmoreiz noklausījos un iemīlējos skaņdarbā „Billie Holiday”. Šo dziesmu varat atrast pērnā gada nogalē izdotajā grupas EP „Exquisite Corpse”, bet nupat Warpaint laidušas klajā arī debijas ilgspēlējošo plati „The Fool”, uz ko liku diezgan lielas cerības. Patīkami, ka šīs cerības ir sevi attaisnojušas.

Albumā „The Fool” gan nav atrodams viens izcils šedevrs, ko izcelt, kā tas bija gadījumā ar „Billie Holiday”, taču visu gandrīz 50 minūšu garumā šajā platē meitenes notur vienāda līmeņa sniegumu, kas noteikti patiks gan 80’to gadu post-punk mūzikas cienītājiem (īpaši The Cure un Joy Division faniem), gan arī jaunākai paaudzei, kas pērn grūvoja pie The xx debijas albuma. Starp citu, tieši kā The xx iesildītājas Warpaint šogad pirmoreiz devās arī plašā Eiropas tūrē.

Nav man raksturīgs šovinisms, bet šī tiešām ir viena no ĻOTI retām grupām, kur ar baudu var klausīties, kā visus instrumentus spēlē (turklāt – eleganti spēlē!) daiļā dzimuma pārstāves. Nemaz nerunājot par teicamo solists Emīlijas Kokales vokālu. Īsteni rudenīgs un melanholisks, taču ne depresīvs ieraksts.



2.The Walkmen – "Lisbon"

Release date: 11/10/2010
Label: Bella Union
AMG rating: 8/10

Vairākas nedēļas biju visai skeptiski noskaņots pret visas pasaules kritiķu ļoti slavēto jaunāko The Walkmen studijas albumu „Lisbon”. Vēlajā vakara stundā, kad man beidzot pa īstam iepatikās šis leģendārās Ņujorkas grupas ieraksts, vēlējos veikt kādu ierakstu tviterī, bet tomēr nokautrējos (vai noslinkoju – vairs neatceros). Kāds bija šis netapušais ieraksts? Aptuveni šāds: „The Walkmen jaunais albums skan daudz iespaidīgāk pēc vētraina seksa, cigaretes un ar aukstu alu rokās.”

Protams, ne jau par seksu stāsts. Stāsts ir par to, ka The Walkmen ir izdevies teju vai perfekts ieraksts, kas kalpo kā masāža pēc labi padarīta darba, vai karsta vanna no rīta, vai auksts alus un ilgi gaidīts miers sestdienas vakarā. Perfekts atslodzes albums, kas tā vien aicina nekur nesteigties, atsēsties ērtāk krēslā (vai atgulties gultā), iemalkot kādu dzērienu un saprast, ka dzīve tomēr ir skaista.

„Indī-roks”, „sērf-roks” vai vienkārši „šlāgeris pieaugušiem melomāniem” – saciet, kā gribat, bet šo droši var glabāt vienā atvilktnē ar Arcade Fire beidzamo disku vakariem, kad Tu sajūties mazliet melanholiski, bet nav ar ko parunāt. Albums gan uzmundrinās, gan nomierinās – atkarībā no tā brīža vajadzības. „Lisbon” lielākais šedevrs gan ir un paliek vēl vasaras izskaņā internetā nopludinātais „Stranded”, ko kronējām par Mēneša Saulrieta Dziesmu septembrī.



1.SALEM – "King Night"

Release date: 04/10/2010
Label: IAMSOUND
AMG rating: 8/10

Katru reizi, kad mūzikā parādās kaut kas jauns, kāds no mūzikas žurnālistiem pamanās izdomāt tam interesantu nosaukumu. Vēl interesantāk ir pēc tam, kad neskaitāmi cilvēki dažādās pasaules malās sāk interneta komentāru karu par to, vai šis termins IR vai NAV labākais, ar ko apzīmēt konkrētā mākslinieka spēlēto mūziku. Ja Jums darba dienās jāatrodas pie datora un jātēlo, ka Jūs strādājat, bet patiesībā garlaikojaties, iesaku šo komentāru lasīšanu kā labu izklaides veidu.

Šobrīd mūzikas pasaulē tiek lauzti šķēpi, vai termins „witch-house”, ar ko kāds man nezināms amata brālis aprakstīja SALEM pirmos ierakstus, ir adekvāts nosaukums šai mūzikai, vai tomēr jādomā kas jauns. Jā, „King Night” ierakstā ir dzirdami hip-hopa bīti un atsevišķos skaņdarbos pat savdabīga repošana, bet vai šis ir hip-hopa ieraksts? Nedomāju vis. Jā, „King Night” ierakstā ir dzirdamas tipiski griezīgās un skaļās drone un shoegaze skaņas, bet vai šo var saukt par šūgeiza ierakstu? Muļķības. Paliksim labāk pie „witch-house” un tā formulējuma, kurš varētu skanēt aptuveni šādi: „Drūma un griezīga elektroniskā mūzika ar gotisku noskaņojumu un hip-hopa elementiem”.

Grūti pateikt, vai „King Night” var dēvēt par elektroniskās mūzikas šedevru, kā to nosaucis ierakstu kompānijas IAMSOUND šefs, – to rādīs laiks – bet skaidrs ir tas, ka šis IR kaut kas pavisam jauns un neraksturīgs, ko analizēt, klausīties vēlreiz un... galu galā arī izbaudīt. Pats interesantākais, ka man šis ieraksts visvairāk atsauc atmiņā bērnību – 90’tos gadus, kad MTV kanālā pirmoreiz skatījos tā laika aktuālos hip-hop videoklipus. Tātad, lai arī pēc pirmajām albuma noklausīšanās reizēm ausīs krīt tieši drone ietekmes, hip-hops tomēr ir SALEM galvenā sastāvdaļa.

Par grupas rašanos var lasīt manis tulkotajā un pirms neilga laika publicētajā skandalozajā intervijā ar SALEM līderi Džonu Holandu. Īsumā – izbijis narkomāns un gejs-prostitūta Džons Holands aiz gara laika un amfetamīna dēļ negulētām naktīm sācis niekoties ar mūziku, ko pamanījis viņa draugs (un tagad arī kolēģis grupā) Džeks Donahjū. Lai draugs pavisam nenoietu no ceļa, un visa viņa dzīve nesastāvētu no vienas vienīgas narkotiku lietošanas, pamudinājis dibināt grupu, sastāvā paņemot arī „meiteni ar eņģeļa balsi” – Heteru Marletu.

„King Night” ir grūti klausāms – tas jāatzīst. Toties, kad šis albums aiziet, tas aiziet līdz galam, un brīžos, kad skan tādi ģeniāli skaņdarbi kā „King Night” vai „Frost”, sajūtas patiešām ir sirreālas. Gluži kā atrodoties kādā neizdotā Deivida Linča filmā, vai tuvojoties pasaules galam. Ļoti apokaliptisks, skaļš un tajā pašā laikā vienkāršs un jauneklīgi skumjš ieraksts. Manuprāt, SALEM ir radījuši kaut ko tādu, kam sekotāji nākamo gadu laikā uzradīsies viens pēc otra. Skatīsimies.



VĒL OKTOBRĪ IZVĒRTĒJĀM (atzīmju secībā):

Antony & The Johnsons – Swanlights [Rough Trade]
AMG rating: 7/10

Sun Airway – Nocturne Of Exploded Crystal Chandelier [Dead Oceans]
AMG rating: 7/10

Bryan Ferry – Olympia [Virgin]
AMG rating: 7/10

Small Black – New Chain [Jagjaguwar]
AMG rating: 7/10

Broken Records – Let Me Come Home [4AD]
AMG rating: 6/10

Belle and Sebastian – Write About Love [Rough Trade]
AMG rating: 6/10

Marnie Stern – Marnie Stern [Kill Rock Stars]
AMG rating: 6/10

Magnetic Man – Magnetic Man [Columbia]
AMG rating: 6/10

Darkstar – North [Hyperdub]
AMG rating: 6/10

Gonjasufi – The Caliph’s Tea Party [Warp Records]
AMG rating: 5/10

Kings Of Leon – Come Around Sundown [RCA]
AMG rating: 4/10

INTERVIJA: SALEM

SALEM: Hetera Marlote, Džons Holands, Džeks Donahjū

Šonedēļ beidzot saņēmu ilgi gaidīto SALEM debijas albumu „King Night”, par kuru tika runāts un kurš tika ar vēl lielāku nepacietību gaidīts kopš vasarā internetā parādījās albuma tituldziesma. Mazliet par albumu un to, kas vispār ir šis jaunais mūzikas stils, ko apzīmē ar witch house, pastāstīšu nākamnedēļ. Šobrīd manā rīcībā ir nejauši nonākusi intervija ar grupas līderi Džonu Holandu, ar kuru nevaru nepadalīties.

Intervija ir sniegta 2008.gadā homoseksuālai auditorijai tendētajam žurnālam Butt Magazine. Tamdēļ intervijas laikā daudz jautājumu un atbilžu arī par šo tēmu, tiesa, atsevišķas detaļas, kuras nekādi nav saistītas ar mūziku un man pašam likās mazliet jēlas un garlaicīgas, izlaidu, bet pārējo gan esmu iztulkojis un piedāvāju arī Jums iepazīties ar šo visai skandalozo jaunieti, kurš uz saviem koncertiem nereti ierodas ar „Pīta Dohertija attieksmi”.

Tāpat kā gadījumā ar Die Antwoord, arī šajā intervijā esmu centies saglabāt Džona izteiksmes līdzekļus un sevis pasniegšanas veidus, par kuriem dažreiz var pasmaidīt. Tiesa, pasmaidīt vienā vietā var arī par pašu intervētāju – Maiklu Buloku, kurš leģendāro 19.gadsimta komponistu Klodu Debisī notur par kādu nedzirdētu hip-hopa apvienību... :) Bet nu par visu pēc kārtas!


INTERVIJA AR DŽONU HOLANDU NO SALEM
/Butt Magazine, 2008.gada 1.decembris/

Līdz šim vēl neesmu saticis nevienu cilvēku, kurš lietotu vārdu „like” (latviski šim iespraudumam kontekstuāli pat nevaru atrast ekvivalentu. Krievu valodā tāds varētu būt „kjipa”. Tālākajā tulkojumā šo tik tiešām Holanda ĻOTI daudz lietoto vārdiņu vienkārši izlaidīšu) tik bieži, kā to dara Džons Holands. Man gan stāstīja, ka Mičiganā, kur Džons ir uzaudzis, tā esot pierasta lieta.

Džons ir no mūziķu ģimenes. Viņa māte māca spēlēt arfu, bet tēvs ir vijolnieks, savukārt pats Džons jau kopš piecu gadu vecuma apguvis klavierspēli. Pusaudžu vecumā Holands nopietni aizrāvās ar narkotiku lietošanu un pat nodarbojās ar prostitūciju. Tagadējie grupas biedri Džeks Donahjū un Hetera Marlote viņu pārliecināja labāk pievērsties mūzikai. Tā pirms diviem gadiem dzima projekts Salem, kuru spēlētajā mūzikā mijas gotu, elektroniskās un hip-hopa stilu ietekmes.




Maikls: Pastāsti, kāpēc tad tu tīņu gados nodarbojies ar prostitūciju? Lai uzsistu adrenalīnu?

Džons: Nē, man vienkārši vajadzēja naudu narkotiku iegādei.

Maikls: Nopietni? Kādām narkotikām?

Džons: Nu, es lietoju kokaīnu un heroīnu. Jaucu tos kopā.

Maikls: Vai tavi draugi zināja, ka tu lieto?

Džons: Hetera zināja, viņa arī ir grupā SALEM. Citi draugi... it kā zināja. Bet es lietoju, kad man bija kādi 16 vai 17 gadi. Kad es dzīvoju Mičiganā. Es vienkārši mēdzu aiziet līdz benzīntankam, kur es tusēju apkārt, un kāds vienkārši piebrauca klāt, vārds pa vārdam... Bet, kad es pārcēlos uz Čikāgu...

Maikls: Pag, pag, pag! Tu biji benzīntankā un cilvēki tā vienkārši nāca tev klāt? Kas tie bija par cilvēkiem?

Džons: Vienkārši kaut kādi čaļi. Daži no viņiem bija diezgan smuki un liela daļa bija arī precējušies. Bet bija arī tādi, kas bija ļoti atbaidoši un resni. Es tur nenopelnīju baigi daudz naudas. Mičiganā bija tā pa lēto. Bet tad, kad es pārcēlos uz Čikāgu, tur jau gan es nopelnīju labu naudu.

Maikls: Bet lielākoties tu strādāji „pa lēto”, ja?

Džons: Jā, viņi vienkārši gribēja izdrāzt džeku, bet nevarēja to atļauties, jo bija precējušies.

Maikls: Kā tas parasti notika? Viņi zināja, ka tu tur būsi? Kā jūs sakontaktējāties?

Džons: Jā, es vienkārši tur stāvēju, viņi piebrauca un vaicāja: „Hei, tu meklē sev puisi?”, un es atbildēju: „Jā!”. Čikāgā es mēdzu blēdīties ar taksistiem. Es apstādināju taksi, iekāpu iekšā un teicu: „Man nav naudas. Nevari izpalīdzēt?” Tad taksists mani aizveda uz kādu klusāku vietiņu un izdrāza vai lika pasūkāt, bet man nebija jāmaksā par ceļu vai arī viņi maksāja man. Pie taksistiem vienmēr varēja atrast darbiņu.

Maikls: Ko tu ar to gribi teikt? Čikāgā visi taksisti ir geji?

Džons: Nu, varbūt ne visi ir geji, bet uzbudināti gan. Tur varēja vienkārši noķert taksi, pateikt „Hei, man nav naudas”, un viņi jau saprata, par ko ir runa.

Maikls: Cik daudz naudas tev maksāja?

Džons: Es varēju nopelnīt kādus 2000 dolārus par to, ka mani izdrāž.

Maikls: Divus tūkstošus?! Par visu nedēļas nogali?

Džons: Nē, tikai par vienu vakaru.

Maikls: Vai tad tā jau nav „dārgā gala” prostitūtu cena?

Džons: Nu, īstenībā es mazliet mānos. Tā notika tikai kādas pāris reizes. Bet parasti sāk ar „2000 dolāriem”, un tad vai nu viņi piekrīt, vai nepiekrīt. Ja nepiekrīt, tad tu nolaid savu cenu.

Maikls: Un tiešām bija tādi, kas tev maksāja 2000 dolārus?

Džons: Jā. Un par to naudu es iegādājos narkotikas.

Maikls: Vai tu mācījies koledžā?

Džons: Jā, mācījos gan. Es apmeklēju Čikāgas Mākslas Institūtu. Mācījos glezniecību.

Maikls: Pabeidzi koledžu?

Džons: Nē. Es gribēju pabeigt, bet pēdējā gadā kļuvu pilnīgi nelietojams. Es jau biju kļuvis par totālu narkomānu. Negāju ne uz vienu nodarbību, ļoti daudz lietoju narkotikas un arī dzēru. Varēju izdzert pusotru litru viskiju dienā. Tā arī nepabeidzu skolu.

Maikls: Tad, kad tu lietoji narkotikas, pēc kāda tieši kaifa tu ilgojies?

Džons: Nu... Es esmu diezgan depresīvs cilvēks...

Maikls: Tad tā bija tāda kā bēgšana?

Džons: Jā. Es nemāku justies labi, ja neesmu iedzēris vai lietojis kādas narkotikas. Negribētu teikt, ka man ir bijusi smaga dzīve, man bija ļoti labi vecāki, bet bija visādi sūdi, kad biju jaunāks.

Maikls: Tad kā no norakstīta narkomāna tu nonāci līdz grupas dibinātājam?

Džons: Nu ar grupu bija tā. Mēs ar Džeku Čikāgā jau rakstījām mūziku, kad es vēl daudz lietoju, un viņš bija ļoti norūpējies par mani. Džekam nepatīk, kad es daru tādas lietas. Un tad uz pāris mēnešiem pie manis ievācās Hetera, tad arī mēs nodibinājām SALEM.

Maikls: Tad tas bija pirms diviem gadiem?

Džons: Jā.

Maikls: Kā tu pazīsti Heteru?

Džons: Ar Heteru es iepazinos, kad gāju vidusskolā Mičiganā. Viņa gāja vecākajā klasē, es jaunākajā, bet kaut kā iedraudzējāmies.

Maikls: Un kā tu iepazinies ar Džeku?

Džons: Ar Džeku iepazinos Čikāgā, kad mācījos koledžā. Viņš atnāca pie manis uz darbu vienu dienu, un, es atceros, pirmā lieta, ko viņš man pateica, bija: „Tu nedrīksti draudzēties ne ar vienu citu, kā tikai ar mani un manu draugu Džesiju.” Tajā laikā es satikos ar vienu puisi, bet Džeks teica, ka es nedrīkstot ar viņu vairs tikties. „Tev ir jādistancējas no visiem, ko tu pazīsti, un, ja tu ar kādu gribi runāt, pieraksti to, un mēs vēlāk pateiksim, vai tu vari ar viņu tikties, vai nē,” tā viņš man pavēstīja.

Maikls: Un tev tā likās laba doma?

Džons: Jā, jo viņš bija visseksīgākais džeks, kādu es biju saticis. Es, protams, tam negrasījos klausīt, bet tomēr pateicu: „Labi”.

Maikls: Viņš ir jaunāks par tevi?

Džons: Jā, tagad viņam ir 20, tas nozīmē, ka tad viņam bija 18.

Maikls: Kāpēc viņš tā darīja? Kaut kāda sadomazohistu padarīšana?

Džons: Nē, tas nav ar to saistīts. Viņa personību ir grūti izskaidrot. Bet es domāju, ka tas bija joks. Tas bija viņa veids kā pateikt „Gribu iepazīties ar tevi!”

Maikls: Kāpēc viņš tev liekas seksīgākais džeks?

Džons: Tāpēc, ka viņš tāds ir. Viņam ir lielas lūpas un vīrieša ķermenis ar zēna seju. Saproti, ko es ar to domāju?

Maikls: Tad jūs pārgulējāt?

Džons: Satusējām pāris reizes...

Maikls: Bet nekļuvāt par pāri?

Džons: Nu... Mēs bijām diezgan tuvi.

Tālāk seko īsa saruna par geju lietām un deju stiliem, kas īsti nav interesantas un neattiecas uz AMGmusic.

Maikls: Vai tu pats arī dejo?

Džons: Es labprāt dejotu, bet es nemāku. Toties man ļoti patīk mūzika.

Maikls: Tu pirms tam nodarbojies ar mūziku?

Džons: Jā, es taisīju mūziku zem segvārda WHORE-CE.

Maikls: Kas tā bija par mūziku? Tāda pati kā SALEM?

Džons: Mazliet citādāka. Vairāk uz klubu mūziku tendēta.

Maikls: Nespēju iedomāties...

Džons: (smejas) Nu, es daudz lietoju amfetamīnu, tāpēc naktīs negulēju un radīju visādas trakas klubu mūzikas dziesmas. Tās bija dejiskākas, ritmiskākas. Tad arī sadraudzējāmies ar Džeku – viņš atbild par bītiem. Nu, patiesībā dažreiz viņš, dažreiz – es.

Maikls: Un kā Hetera iederas jūsu grupā? Tu viņu iepazīstināji ar Džeku un viņa teica: „Te nu es esmu, radam kopā mūziku”?

Džons: Aptuveni tā arī bija!

Maikls: Kāpēc grupu nosaucāt SALEM?

Džons: Par godu slavenajai raganu prāvai. Un kāpēc gan ne?

Maikls: Jūs esat raganas?

Džons: Es gribētu būt ragana, bet neesmu.

Maikls: Tu dusmojies, kad cilvēki jūsu mūziku raksturo kā „gotisku”?

Džons: Man vienalga.

Maikls: Kā tu pats to raksturotu?

Džons: Es nezinu. Mani kaitina, kad cilvēki saka: „elektro panks” utt.

Maikls: Bet kā man būtu tā mūzika jāraksturo, ja es gribētu to ieteikt kādam draugam?

Džons: Elektroniska.

Maikls: Vai „elektroniskā gotu mūziku ar Juke iezīmēm” neder?

Džons: Jā, tas būtu pieņemami. Bet es nesaprotu, kāpēc cilvēki saka, ka tā ir gotiska...

Maikls: Tāpēc, ka jūsu grupu sauc SALEM!

Džons: Nu, jā... (smejas) Negribi cigareti?

Maikls: Paldies. Vai tu biji tas, kurš izdomāja nosaukumu platei „Yes, I Smoke Crack” („Jā, es smēķēju kreku”)?

Džons: Es vairs neatceros. Bet tur bija kaut kāds iemesls. Man šķiet, es to nosaukumu kaut kur biju redzējis.

Maikls: Pats smēķē kreku?

Džons: Esmu smēķējis. Reiz, kad dzīvoju vēl Mičiganā, drāzu vienu džeku, kurš bija totāli uzkāpis uz kreka. Bet nu jau vairs nelietoju.

Maikls: Tā ir kā seksa narkotika?

Džons: Nē. Mēs mēdzām pīpēt kreku un drāzties visu nakti, bet tas tā bija tikai dažas reizes. Tas džeks man uzdāvināja akmentiņus un pīpi, es sāku pīpēt regulāri, bet tad atmetu, jo man no kreka ir nepanesamas paģiras. Es nezinu... „Yes, I Smoke Crack” vienkārši likās labs nosaukums, un tas arī viss.

Maikls: Izšķīries no tā kreka smēķētāja?

Džons: Viņš pārcēlās. Nav ne jausmas, kur viņš tagad ir. Mēs jau nebijām pāris vai tamlīdzīgi. Es viņu vienkārši drāzu un mēs uzpīpējām kreku, tas arī viss.

Maikls: Vai pēdējā laika lieto narkotikas?

Džons: Nē. Bet vispār kaut kā gribas amfetamīnu...

Maikls: Tagad?!

Džons: Jā. Man ir drusku. Negribi?

Maikls: Gribu. Es nekad neesmu lietojis amfetamīnu. Kā tas ir?

Džons: Nu, tas vienkārši dod tev enerģiju un liek justies labi.



Maikls: Ko vēl tu dari grupā bez tā, ka radi bītus?

Džons: Es dziedu, spēlēju taustiņus un ģitāru.

Maikls: Tu dziedi?! Kurās dziesmās tu dziedi?

Džons: Nu, visās dziesmās. Ja dzied Hetera, tad tā ir viņa, bet pārējās dziesmās vienmēr es dziedu. Tajās, kur tas vokāls ir palēlināts, tā ir mana balss.

Maikls: Ā, tas esi tu? Nu, lūk, tas jau atkal ir iemesls, kāpēc cilvēki jūsu mūziku dēvē par gotisku – tu izklausies pēc dēmona.

Džons: Jā, nu to nevar noliegt. Kad Hetera dzied, viņa izklausās pēc eņģeļa, savukārt, kad Džeks repo, viņš izklausās pēc slepkavas.

Maikls: Jā, kad viņš repo, viņam ir tāda zema balss, kas izklausās pēc vecāka melnādainā. Es nemaz nezināju, ka viņš ir baltais. Vai Džekam patīk hip-hops?

Džons: Jā, mums visiem patīk.

Maikls: Kas tieši jums patīk?

Džons: Man patīk Three 6 Mafia, Twista. Daudz lietas man patīk, arī Lil’ Wayne. Man ļoti patīk hip-hops un, piemēram, Debisī.

Maikls: Tādus es nezinu.

Džons: Nē, nē, tā nav grupa. Debisī ir klasiskās mūzikas komponists. Es tev nospēlēšu viņa dziesmas. Man patīk dažāda mūzika. Vienīgais, kas man nepatīk, ir kantrī mūzika. Kaut gan man ļoti patīk Temijas Vainetes dziesma „Stand By Your Man”.

Maikls: Kāpēc tieši tā?

Džons: Tāpēc, ka tā ir laba! (smejas) Ā, un vēl man patīk Meraija Kerija.

Maikls: Tu joko.

Džons: Es dievinu Meraiju Keriju! Viena no manām mīļākajām dziedātājām.

Maikls: Kāpēc?

Džons: Viņa vienkārši ir fantastiska! Viņas balss izklausās pēc eņģeļa. Zvēru pie Dieva!

Maikls: Tad bez nekādiem jokiem – tu esi Meraijas Kerijas fans?!

Džons: Jā!

Maikls: Bet pats nekad neradītu tādu mūziku, kādu izpilda viņa?

Džons: Nu, ja es mācētu tā dziedāt, kā viņa, tad radītu.

Maikls: Kāpēc jūs izveidojāt „Streets of Philadelphia” rīmeiku?

Džons: Mums ļoti patīk tā dziesma. Vienkārši tāpat. Brūsa Springstīna dziesma ir skaista, un mēs skatījāmies filmu „Filadelfija”, un tās sākumā tā dziesma tiek spēlēta. Sagribējām šo gabalu pārveidot.

Tālāk atkal seko geju žurnālu Butt Magazine interesējošas tēmas no sērijas „kādi tavuprāt ir seksīgākie vīrieši” un „kādu čali tu sev gribētu”.



Intervijas oriģinālu var atrast šeit.