Marta pirmā pilnā nedēļa ir aizvadīta, un, kā jau iepriekš solīts, AMGmusic atgriezies pie jau pērn iemēģinātās shēmas publicēt aktuālos skaņdarbus katru savā mazajā rubriciņā. Pērn notika visādas stulbas un vēl stulbākas lietas, kamdēļ šo sistēmu nācās mana veselības stāvokļa dēļ mainīt, bet ļoti ceru, ka turpmāk iztiksim bez kāzusiem. Es katrā ziņā centīšos. #StillOnMedicine. #StillHurts. #StillItsUnbelievable. Bet es centīšos. ;)
Līdz ar to, protams, zūd jēga (un arī laiks!) Nedēļas Izlasēm. Vismaz tādā formātā, kādā tās bija līdz šim. Tamdēļ kopš šī brīža Nedēļas Izlase sastāvēs no: 1) Single of the Week jeb Nedēļas Singla, 2) 5 tracks You have to hear jeb piecas dziesmas, ko nedrīkst nekādi laist garām, 3) Nedēļas Remikss, 4) Nedēļas Video. Taču tas viss bez komentāriem, jo par šīm dziesmām, remiksiem un videoklipiem būs jau pastāstīts nedēļas laikā. Linki būs klāt, tā kā, ja būsit ko palaidis garām, ērti uzklikšķinot, visu varēs tāpat atrast.
Mēģināšu Nedēļas Izlasi ikreiz papildināt arī ar kādu vairāk vai mazāk saturīgu ievadu, pārlūkojot aizvadītās nedēļas galvenos notikumus mūzikā. Vien šonedēļ to nekādi nesanāks izdarīt, jo man jau pēc dažām stundām jāpošas uz Radio Naba 93.1FM pusi, kur šovakar atkal vadīšu Top 25. Tāpēc 17:00 neaizmirsti izslēgt AMGmusic un ieslēgt Radio Naba. Lai Tev priecīga nedēļas nogale un tiekamies jau pirmdien!
SINGLE OF THE WEEK:
Par dziesmu plašāk lasi šeit.
5 TRACKS YOU HAVE TO HEAR:
Perfume Genius - "Hood" [Organs]
Par dziesmu plašāk lasi šeit.
Blaqstarr - "Roses" [N.E.E.T.]
Par dziesmu plašāk lasi šeit.
Pachanga Boys - "Time" [Hippie Dance]
Par dziesmu plašāk lasi šeit.
Bear In Heaven - "Sinful Nature" [Dead Oceans]
Par dziesmu plašāk lasi šeit.
Burial + Four Tet - "Nova" [self-released]
Par dziesmu plašāk lasi šeit.
REMIX OF THE WEEK:
Bastille - "Overjoyed" (Yeasayer Remix) [Virgin]
Par remiksu plašāk lasi šeit.
VIDEO OF THE WEEK:
Grimes – „Oblivion” [4AD]
Par video plašāk lasi šeit.
Nupat kā nācis klajā ar savas karjeras un arī pagaidām šī gada spožāko ierakstu (EP „Kindred”), londonietis Burial svētdien atklātībā nodeva jaunu skaņdarbu, kas šoreiz tapis kopā ar kolēģi Four Tet. Abi savulaik mācījušies vienā mūzikas skolā, arī sadarbība šī abiem nav pirmā – jau 2009.gadā elektroniskās mūzikas ģēniji nāca klajā ar kopīgu treku „Moth”, bet pērn, piedaloties arī Tomam Jorkam tikai izdots skaņdarbs „Mirror”, kas iekļuva arī AMGmusic A-LISTē. Jāpiebilst, ka „Nova” noteikti nav tik jaudīgs, kā abi augstākminētie skaņdarbi, taču tomēr gana baudāms darbs. Pagaidām nav informācijas par oficiālu relīzi, taču Four Tet esot ietvītojis mistisku ziņu „TEXT013”, kas varētu nozīmēt, ka drīzumā gaidāma jauna plate uz Four Tet leibla Text Records.
AMGmusic komentārs: „Ļoti veiksmīgi t.s. „otrā albuma” sindromu pārvarējis Ņujorkas noise-pop duets Sleigh Bells. Saglabājot savu vitalitāti un trokšņainumu, jūtams, ka klāt nākusi pieredze dziesmu rakstīšanā, turklāt šoreiz, atšķirībā no debijas albuma „Treat”, dziesmas sarakstītas abiem grupas dalībniekiem strādājot kopā (debijas plates dziesmu autors bija ģitārists Dereks Millers). Gan lirikas jomā, gan muzikāli „Reigh of Terror” noteikti ir smagnējāks un nopietnāks ieraksts par debijas plati, ko Millers reiz trāpīgi noraksturoja kā „ballīšu albumu”. Tomēr paradoksālā kārtā „Reign of Terror” ir, manuprāt, vieglāk uztverams un vairāk vielu pārdomām rosinošs albums, kur pie vainas varētu būt Aleksisas Krausas iesaistīšanās dziesmu rakstīšanas procesā. Albuma hailaits – „Road To Hell” (lirika!!)”
4.Xiu Xiu – „Always”
AMGmusic komentārs: „Pieņemts uzskatīt, ka vistuvāk popmūzikai Xiu Xiu esot atradies 2004.gada albumā „Fabolous Muscles”. Manuprāt, šo pieņēmumu apgāž jaunākais, pēc skaita jau astotais, Džeimija Stjuarta grupas (šobrīd – dueta) albums „Always”. Pirmkārt, platē ir divi nesoši hītsingli („Hi” un šobrīd aktuālais „Beauty Towne”), otrkārt, šeit atrodamas dažas no skaistākajām Xiu Xiu balādēm, no kurām īpaši gribētos izcelt minimālo, gandrīz vai akustisko „Factory Girl”. Visbeidzot, treškārt, šeit atrodams tikai viens izteikts griezošs noise skaņdarbs – ironisks un skarbs stāsts par abortiem trekā „I Love Abortion”. Ja Jums kādreiz liekas, ka esat skumjākais cilvēks pasaulē, uzliekot „Always” noteikti nonāksit pie atziņas, ka neesat vis. Viens no Xiu Xiu skumjākajiem un vienlaikus arī skaistākajiem albumiem karjerā.”
3.John Talabot – „fIN”
AMGmusic komentārs: „2010.gadā sevi spoži pieteicis ar balērisko skaņdarbu „Sunshine” un vairākiem spožiem remiksiem, šobrīd „karstākais” spāņu producents Džons Talabots laidis klajā ilgi gaidīto debijas albumu „fIN”, kas, kā to jau norādīja pirmie singli, ir kas ļoti tāls no „balērisks”. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, „fIN” ir vienlaikus drūms un pacilājošs ieraksts, kurā netrūkst dažādu muzikālo līkumu un maiņu, liekot šo plati nosaukt par pagaidām 2012.gada interesantāko elektroniskās mūzikas ierakstu. Par pamatu visam Talabota daiļradē kalpo house mūzika, taču tā ir apdarināta un papildināta ar tik pasakainām skaņām, ritmiem un cilpām, ka grūti novilkt robežu, kur beidzas deep/prog house, un kur sākas indie-electro, nu-disco vai dark wave. Noteikti ne deju zālēm piemērots ieraksts, taču lielā skaļumā uz austiņām šis varētu būt perfekts saundtreks vienam sasodīti skaistam domu ceļojumam.”
2.The Twilight Sad – „No One Can Ever Know”
AMGmusic komentārs: „Jau ar saviem pirmajiem diviem albumiem – 2007.gada „Fourteen Autumns & Fifteen Winters” un 2009.gada „Forget The Night Ahead” – skotu apvienība The Twilight Sad sevi pieteica kā vienu no spožākajām un emocionālākajām sava reģiona jaunajām grupām. Ja iepriekšējo plašu dēļ The Twilight Sad varēja dēvēt kā „grupu ar potenciālu, kuras Lielais Albums vēl ir tikai priekšā”, tad visas cerības grupa attaisno savā trešajā ierakstā „No One Can Ever Know”. Ja maz tas vispār ir iespējams, šis ir vēl drūmāks, melanholiskāks un nelaimīgāks ieraksts. „No One Can Ever Know” grupa ir augusi ne tikai kā dziesmu rakstītāji, bet arī iedrošinājušies iekāpt tādos līdz šim nemēģinātos muzikālos lauciņos kā krautroks un industrial. Iespējams, liels nopelns arī producentam Benam Hiljēram, kas „No One Can Ever Know” ierakstā grupai piegādājis arī veselu lērumu analogo sintezatoru. Ļoti grūti pat izcelt kādu atsevišķu skaņdarbu šeit, jo viss albums izklausās kā nostrādāts veselums. Ja nu tomēr, tad, manuprāt, spožākie mirkļi ir smeldzīgā balāde „Nil” un industriālākais albuma skaņdarbs, noslēdzošais „Kill It In The Morning”.
1.Burial – „Kindred” EP
AMGmusic komentārs: „Līdz šim esam atsevišķi nodalījuši albumus no EP jeb mini-albumiem, bet jaunākais Burial darbs „Kindred” kļūst par pamatu tam, lai šo paradumu mainītu. Gluži vienkārši ko tik izcilu nevaram pabīdīt malā, lai arī cik bagāts nebūtu bijis februāris ar baudāmiem albumiem. Galu galā - šis ir pirmais 9/10 no AMGmusic 2012.gadā!
Esmu jau vairākkārt stāstījis, kā londonietis Viljamss Bevans pamanījās izdot divus ikoniskus dabstepa albumus, paliekot pilnīgi anonīms un atklājot savu īsto personību vien tad, kad pēdējais no albumiem tika nominēts prestižajai Mercury mūzikas balvai, tiesa to galu galā gan nesaņemot. Tas ir patiešām apbrīnojami interneta laikmetā, ņemot vērā to, ka jau tad ne tikai dabstepa fani, bet visi mūzikas mīļotāji fascinējās no tā, ar kādu filigrānu māku Burial māk sakausēt kopā tik dažādus t.s. „bass music” virzienus, radot ko tādu, kas dabstepu mainīja uz neatgriešanos.
Tamdēļ vēl jo apbrīnojamāks šķiet tas, ka arī jaunākajā EP „Kindred” Burial nevis turpina iesākto ceļu, bet gan ķeras klāt jauniem līdzekļiem. „Kindred” ir vien trīs skaņdarbi, taču kopējais mini-albuma garums ir 30 minūtes. 30 minūtes, kuras, ja atļauj Burial mūzikai pilnībā iesēsties apziņā un zemapziņā, paies transā, ko droši var salīdzināt ar narkotiku lietošanu.
Jā, arī šeit, jo īpaši ievadošajā skaņdarbā „Kindred” jūtami tie paši Burial piesitieni un instrumenti, ar kuriem tika būvēti „Burial” un „Untrue” albumi, taču ieraksts skan daudz smagnējāk, tumšāk un svinīgāk. Savukārt sekojošos divos trekos Bevans atkal pārspēj pats sevi, radot dabstepu, kas balstīts uz... house mūzikas cilpām! Jo īpaši jāizceļ 12 minūtes garais, EP noslēdzošais „Ashtray Wasp”, ko pat grūti nosaukt par dabstepu. House mūzikas ritms, progressive noskaņa un vienkārši izcili vokāla sempli „I want you / I need you”, kas atkārtojas caur un cauri. Nenoliedzot abu Burial ilgspēlējošo ierakstu svarīgumu, „Kindred” EP ir mākslinieka līdz šim jaudīgākais ieraksts.”
