EP: Burial - Truant / Rough Sleeper

Burial – „Truant / Rough Sleeper” 12”

Release date: 17/12/2012

Label: Hyperdub

AMG rating: 9/10

Kamēr mēs gaidām ieskrienamies 2013.gada albumu un EP tirgu (tas notiks jau nākamnedēļ ar uzreiz vairākām spēcīgām relīzēm!), nevaram nepalūkoties uz vienu izcilu izdevumu pērnā gada decembrī. Turklāt šis izdevums ir no mākslinieka, kas 2012.gadā izdeva spožāko EP.

Par vienu no 21.gadsimta progresīvākajiem un ietekmīgākajiem producentiem uzskatītais Viljamss Bevans aka Burial savu pēdējo albumu – jau šobrīd par klasiku saucamo „Untrue” – izdeva 2007.gadā. Pēc tam sekojušas tikai vinila plates EP vai singlu formātā, turklāt pēc katras no tām radies pamatots jautājums: kur tālāk Burial dosies paša izveidotajā skaņu pasaulē. Šķietami viss it kā jau ir izdarīts.

Taču tāpēc jau Burial ir Burial, ka nebeidz mūs pārsteigt. Minētais pērnā gada EP „Kindred”, šķiet, bija vistālāk no tā skanējuma, ko Bevans radīja pagājušajā desmitgadē, liekot aizdomāties, ka ar katru nākošo relīzi Burial attālināsies no „Untrue”, taču te nu mēs esam pie jaunākā mākslinieka dubultsingla „Truant / Rough Sleeper”, ko pat īsti neceļas roka saukt par singlu, tas drīzāk ir mini albums.

Kāpēc? Tamdēļ, ka brīžiem pat sajūk skaits, cik reizes abi treki maina gan ritmiku, gan tekstūru, gan arī noskaņu. „Truant” principā iesākas kā turpinājums „Kindred” EP ar spocīgiem vokāla sempliem un skumju nakts atmosfēru, taču treka vidū notiek krasas, taču vienlaikus perfekti pārejošas izmaiņas, kas šo noskaņu pārvērš aptuveni kā no rīta iedzerts alus, pēc kura vairs ne tikai nav slikti, bet pat gribas dejot. Ala 1991.gada The Prodigy skaņu pavadījumā šis atkal ir jauninājums Burial daiļradē. Turklāt atšķirībā no 90’to gadu reiva monstriem, „Truant” „neuzsprāgst”, bet gan pēc klusuma pauzes pāriet noslēdzošajā outro fāzē.

„Rough Sleeper” vispār ir kas unikāls Burial daiļradē. Ja man kāds vēl pirms gada gribētu iestāstīt, ka kādu Burial skaņdarbu varēs kaut attāli raksturot kā „pozitīvisma un mīlestības pilnu”, droši vien smaidītu. Taču fakts ir tāds, ka šis pat nav tālu, lai to nosauktu par „himnisku”, tiesa, neaizmirsīsim, ka tas tomēr ir Burial – eiforiskus sintezatorus un uzkrītošu kulmināciju šeit nesagaidīsi. Un paldies Mūzikas Dievam, ka tā. Mazliet garlaicīgi vienam māksliniekam visu laiku likt 9/10. Goda vārds, meklēju blusas, lai tas nebūtu jādara, bet esmu bezspēcīgs – šis ir kārtējais šedevrs Burial diskogrāfijā.

2012: GADA EP (10.-1.vieta)

2012.GADA EP TOP 10:

10.Azealia Banks - "1991" EP [Interscope Records]
AMG rating: 8/10 [7.7]

Kolorītajai jaunajai reperei/dziedātājai Azēlija Benksa, kas lielajā mūzikā ienāca jau 2011.gadā, šogad vajadzēja iznākt debijas albumam. Tā izdošana pārlikta uz 2013.gada sākumu, toties maijā mūziķe izdeva EP „1991”, kurā apkopoti zināmākie Benksas singli. Lai arī nieka 16 minūtes garš, šis ieraksts kalpo kā daudzsološas karjeras ievads, kurā perfekti sakombinēts 90’to gadu house ritmi ar hip-hopu.

9.Jacques Greene - "Ready" EP [3024]

AMG rating: 8/10 [7.8]

Šogad tā arī nesagaidījām Monreālas producenta Žaka Grīna debijas albumu, toties mūziķis savu diskogrāfiju papildināja ar vēl diviem EP. Ja gada sākumā izdotais „Concealer” atstāja pārāk aukstu sajūtu, tad jūlijā iznākušais „Ready” bija daudzslāņaināks un līdz ar to arī interesantāks darbs. Tolaik īpaši izcēlām tumšo titulskaņdarbu, bet šobrīd vēl teicamāks liekas sapņainais electro/house noskaņās ieturētais „Prism”.

8.Angel Haze – „Reservation” EP [Noizy Cricket!!]

AMG rating: 8/10 [8.0]

Dīvainā kārtā šogad AMGmusic nav atradis laiku, lai uzrakstītu par jauno reperi un dziedātāju Angel Haze, kuru novērtējuši arī BBC Sound Of... aptaujas veidotāji, iekļaujot potenciāli spožāko 2013.gada debitantu sarakstā. Meitene izdevusi vairākus miksteipus, bet par pirmo nopietno pieteikumu var uzskatīt šo EP „Reservation”, kura garums (55 minūtes!) gan vairāk atbilstu albuma statusam. Ja spriež pēc aktuālajiem singliem „Werkin’ Girls” un „New York”, Angel Haze liekama blakus augstāk minētajai Azēlija Benksai un Nikijai Mināžai, taču ar to arī šis EP ir burvīgs – tas atklāj Angel Haze trauslāko un romantiskāko pusi.

7.Dominic Lord – „Fashion Show” EP [self-released]

AMG rating: 8/10 [8.1]

Starp jaunajiem hip-hop talantiem, kuru šogad nav trūcis, vietu sev atradis arī 19 gadus vecais reperis Dominic Lord. Savulaik darbojies kolektīvā A$AP un sadarbojies ar tādiem zināmiem producentiem kā Hudson Mohawke (viena puse no TNGHT), Stargate un Benny Blanco, savā debijas EP „Fashion Show” Dominiks uzskatāmi parāda, kur izgājis labu skolu producēšanas jomā. Vietām elektrizējošs, vietām sildošs un vietām pat uzskatāmi popsīgs, taču viscaur teicami nostrādāts ieraksts.

6.Solange – „True” EP [Terrible]

AMG rating: 8/10 [8.2]

AMGmusic rakstīja: „Viena no veiksmes atslēgām „True” ir producenta izvēle. Devons Hains (viņš arī Blood Orange, viņš arī Lightspeed Champion) ir pratis Solanžas samtaino balsi un viņas mīlestību pret retro-soul lieliski savienot ar new-wave/80’s pop stilistiku, kas brīžiem ierakstam liek skanēt teju kā anestezētam Twin Shadow. Atskaitot varbūt aktuālo singlu „Losing You”, šajā EP nevienu dziesmu nevar nosaukt par hītu, taču katrs gabals ir burvīgs tieši ar savu neuzbāzību un interesanto struktūru.”

5.Dum Dum Girls – „End Of Daze” EP [Sub Pop]

AMG rating: 8/10 [8.2]

AMGmusic rakstīja: „Atskaitot ievadošo „Mine Tonight”, kas vairāk izklausās pēc Best Coast b-puses dziesmas, šis nepilnu 20 minūšu garais ieraksts ir kā tāda Dum Dum Girls esence, kurā ir visas grupas labākās sastāvdaļas: 1) lipīgas melodijas, 2) nenopulēts, mazliet dūmakains skanējums, 3) romantisks liriskums. „End of Daze” norāda, ka no mazas underground grupas Dum Dum Girls ir visas iespējas pārtapt par vienu no baudāmākajām sieviešu rokenrola grupām šajā desmitgadē.”

4.Dawn Richard – „Armor On” EP [Our Dawn]

AMG rating: 8/10 [8.3]

Viens no nenovērtētākajiem 2012.gada ierakstiem noteikti ir jaunās r’n’b mūziķes Donas Ričardas EP „Armor On”. Par gluži „jauno” gan dāmu vairs nenosauksi, viņai šogad apritēja jau 29 gadi, turklāt savulaik darbojusies dažādās hip-hop apvienībās un pat bijusi slavenā Šona Kombsa (P Diddy) protežē. „Armor On”, kas ievada 2013.gadā gaidāmo Ričardas debijas solo albumu ir viens no skaistākajiem šī gada r’n’b ierakstiem, kas sevī veiksmīgi apvieno The Weeknd sāpīgo smeldzi un Riannas melodiskuma spožākos brīžus.

3.TNGHT - "TNGHT" EP [Warp Records]

AMG rating: 8/10 [8.3]

AMGmusic rakstīja: „Kad kopīgā projektā apvienojas divi sevi sen jau pierādījuši mākslinieki (skotu producents un dīdžejs Hudson Mohawke un amerikāņu kolēģis Lunice), reti kad rezultāts ir satriecošs, bet šis nu ir tas retais gadījums. Viens no spēcīgākajiem un daudzsološākajiem pieteikumiem deju mūzikā, kurā apkopoti visi „jumtu raušanas” komponenti – kliedzošas un narkotiskas rave mūzikas skaņas un sirēnas, perfekta semplu izvēle un – pats galvenais – tik masīvi basi, kādus vārdos nav iespējams aprakstīt. Jā, tas viss jau ir dzirdēts, piemēram, Major Lazer vai Diplo ierakstos, bet TNGHT šo jauno deju mūzikas vilni pacēluši 2012.gada virsotnē.”

2.The Antlers - "Undersea" EP [Transgressive Records]

AMG rating: 8/10 [8.5]

„Vai Pīters Silbermans būs beidzot radis mieru?” tā AMGmusic jautāja, kad jūnija beigās saņēmām EP „Undersea” centrālo singlu „Drift Dive”. Pēc diviem izciliem, taču sāpju pilniem, vietām pat traumatiskiem albumiem, likās neticami, ka The Antlers kompozīciju var salīdzināt ar The Walkmen daiļradi. Atbilde uz jautājumu laikam ir „jā”, jo viss EP ieturēts absolūti mierīgās, meditatīvas noskaņās, kuru var raksturot tikai ar vienu vārdu – skaisti. Ar iepriekšējiem The Antlers darbiem „Undersea” vieno strāvojošais romantisms, taču šis darbs izklausās kā šķietami neizdziedināms maniakālas depresijas slimnieks, kas veiksmīgi izgājis antidepresantu kursu un, lai arī varbūt ne gluži vesels, ir atradis citus punktus dzīvē, uz kuriem palūkoties.

1.Burial – „Kindred” EP [Hyperdub]

AMG rating: 9/10 [9.4]

AMGmusic rakstīja: „Esmu jau vairākkārt stāstījis, kā londonietis Viljamss Bevans pamanījās izdot divus ikoniskus dabstepa albumus, paliekot pilnīgi anonīms un atklājot savu īsto personību vien tad, kad pēdējais no albumiem tika nominēts prestižajai Mercury mūzikas balvai, tiesa to galu galā gan nesaņemot. (...) Jaunākajā EP „Kindred” Burial nevis turpina iesākto ceļu, bet gan ķeras klāt jauniem līdzekļiem. „Kindred” ir vien trīs skaņdarbi, taču kopējais mini-albuma garums ir 30 minūtes. 30 minūtes, kuras, ja atļauj Burial mūzikai pilnībā iesēsties apziņā un zemapziņā, paies transā, ko droši var salīdzināt ar narkotiku lietošanu. 

Jā, arī šeit, jo īpaši ievadošajā skaņdarbā „Kindred” jūtami tie paši Burial piesitieni un instrumenti, ar kuriem tika būvēti „Burial” un „Untrue” albumi, taču ieraksts skan daudz smagnējāk, tumšāk un svinīgāk. Savukārt sekojošos divos trekos Bevans atkal pārspēj pats sevi, radot dabstepu, kas balstīts uz... house mūzikas cilpām! Jo īpaši jāizceļ 12 minūtes garais, EP noslēdzošais „Ashtray Wasp”, ko pat grūti nosaukt par dabstepu. House mūzikas ritms, progressive noskaņa un vienkārši izcili vokāla sempli „I want you / I need you”, kas atkārtojas caur un cauri. Nenoliedzot abu Burial ilgspēlējošo ierakstu svarīgumu, „Kindred” EP ir mākslinieka līdz šim jaudīgākais ieraksts.

EP: Solange – True

Solange – „True” EP
Release date: 26/11/2012

Label: Terrible

AMG rating: 8/10

Bejonsī mazā māsiņa – šāds apzīmējums Solanžai Noulzai jau sen ir nevietā. Iespējams, ka meitenei ir palīdzējis fakts, ka vecākā māsa savulaik darbojās mega-slavenajā meiteņu grupā Destiny’s Child un pēc tam apprecējās ar bagātāko reperi, kādu šī pasaule ir piedzīvojusi – Jay-Z. Tomēr muzikāli abas māsas ir tik dažādās frontēs, cik vien var būt, darbojoties būtībā vienā mūzikas lauciņā.

Savu debijas plati „Solo Star” Solanža izdeva vēl 2003.gadā, kad jaunajai dāmai bija vien 17 gadi, taču reāli muzikāli viņu varam vērtēt pēc 2008.gada albuma „Sol-Angel and the Hadley St. Dreams”, kas jau iezīmēja dziedātājas dziļo aizraušanos ar 60’to un 70’to gadu motown un soulmūziku. Taču daudz drošāku un spēcīgāku soli Solanža spērusi ar nupat izdoto EP „True”, kas ievada nākamgad gaidāmo trešo studijas albumu.

Viena no veiksmes atslēgām „True” ir producenta izvēle. Devons Hains (viņš arī Blood Orange, viņš arī Lightspeed Champion) ir pratis Solanžas samtaino balsi un viņas mīlestību pret retro-soul lieliski savienot ar new-wave/80’s pop stilistiku, kas brīžiem ierakstam liek skanēt teju kā anestezētam Twin Shadow. Atskaitot varbūt aktuālo singlu „Losing You”, šajā EP nevienu dziesmu nevar nosaukt par hītu, taču katrs gabals ir burvīgs tieši ar savu neuzbāzību un interesanto struktūru.

EP: Dominic Lord – Fashion Show

Dominic Lord – „Fashion Show” EP

Release date: 14/09/2012

Label: self-released

AMG rating: 8/10

Kad vasarā tikai 19 gadus jaunais un tolaik stipri anonīmais Hārlemas reperis Dominic Lord parādījās interneta mēdijos un blogos ar savu debijas singlu „Pierce”, varēja domāt, ka šis ir kārtējais jaunais talants, kas nokritis no zila gaisa. Patiesībā tā vis nav. Jaunietis jau iepriekš darbojies Ņujorkas hip-hop kolektīvā A$AP, kā arī sadarbojies ar tādiem zināmiem producentiem kā Hudson Mohawke (viena puse no TNGHT), Stargate (strādājis ar Riannu, Bejonsē...) un Benny Blanco (producējis Wiz Khalifa, Ke$ha).

Lai gan intervijās Dominic Lord norāda, ka pats ir savu skaņu karalis, arī savā debijas EP, kas par velti tika piedāvāts pagājušajā nedēļas nogalē, reperis nav izticis bez palīgiem, kas nodrošinājuši skaņu nianses. Starp zināmākajiem vārdiem ir jau minētais skotu producents Hudson Mohawke un Čads Hugo no The Neptunes, taču interesantā kārtā veiksmīgākie treki šajā astoņu dziesmu mini-albumā ir tapināti ar kāda Madd Matt palīdzību, un zīmīgi, ka tie ir arī vispopsīgākie, šī termina labākajā nozīmē.

Hudson Mohawke šajā EP ir producējis tikai vienu treku (ja neskaita vēl bonusā piekabināto remiksu tam pašam skaņdarbam), tieši viņa daiļrade ir pirmā, kas nāk prātā, klausoties „Fashio Show”. Dobjās, hipnotizējošās dub/electro skaņas dominē un vibrē viscaur ierakstā, taču atšķirībā no, piemēram, TNGHT vai Major Lazer, kuru skaņu sienas šeit var atrast pārpārēm, Dominic Lord nebaidās arī no nesošiem piedziedājumiem, iebraucot popmūzikas lauciņā. Tieši piedziedājumu dēļ izteikti hīti ir „Wrong For Right” un „Colour Me Red”, savukārt par EP lielāko pērli gribētos saukt elektrizēto „Message Failure”, kas kaut kur sasaucas ar 90’to gadu sākumposma (ala SNAP!) daiļradi, saglabājot izteiktu 2012.gada skanējumu.