Rāda ziņas ar etiķeti Laura Marling. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Laura Marling. Rādīt visas ziņas

16 septembris, 2011

NEDĒĻAS ALBUMU APSKATS (12.09.-18.09.)

Girls – „Father, Son, Holy Ghost”

Release date: 12/09/2011
Label: Fantasy Trashcan
AMG rating: 7/10

AMGmusic komentārs: „Albums ir noteikti dzīvespriecīgāks par debijas plati. Ja klausoties „Album”, iezagās doma, ka Ouvens varētu kļūt par vienu no šīs desmitgades skandalozākajām personām rokmūzikā, tad šeit viņš izklausās atradis sevi, skaidrā un kļuvis filozofiskāks. Nē, savu harizmu Ouvens noteikti nav zaudējis, iespējams, vienkārši kļuvis pieaugušāks. Jau „Album” apskatā rakstīju, ka „neticu, ka Girls spēs atkārtot šī albuma panākumus”, tagad nākas tam piekrist. Tomēr nepārprotiet, šis joprojām ir ļoti baudāms rokmūzikas ieraksts, kurā turklāt var meklēt vienu no Girls visu laiku labākajiem gabaliem – Metallica „Nothing Else Matters” atgādinošo un sirdi plosošo „Vomit”, kas pievienojas gada labāko singlu sarakstam.”

Plašāk par albumu lasi šeit.



Ladytron – „Gravity The Seducer”

Release date: 12/09/2011
Label: Nettwerk
AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Ir grupas, kuras visu pulveri izšauj vienā platē, kādā neizskaidrojamā kārtā radot vienlaikus karjeras albumu un arī savu labāko dziesmu izlasi. Izskatās, ka pie šīs saujiņas grupu būs jāpieskaita arī Liverpūles kvartets Ladytron, kas savos pēdējos divos albumos diemžēl ne tuvu nav spējis pietuvoties savam 2005.gada šedevram „Witching Hour” (AMGmusic reitings – 9/10). Kā visos pārējos grupas albumos, arī „Gravity The Seducer” var atrast dažus lieliskus hītus („White Elephant”; „Mirage”; „Ace of Hz”), bet diemžēl pārāk daudz dziesmu vienkārši paskrien garām, lai pēc mirkļa jau nozustu aizmirstībā. „Gravity The Seducer” saglabā tikai Ladytron raksturīgo romantisko sāpju noskaņu, ietītu vintāža sintpopa drūmu skaņu ainavās, taču radošās kreativitātes (lasi – melodiju) trūkums šo padara par, iespējams, neizteiksmīgāko albumu grupas karjerā.”




Laura Marling – „A Creature I Don’t Know”

Release date: 12/09/2011
Label: Virgin
AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Britu spožākās folkmūzikas zvaigznes Lauras Mārlingas jaunais albums diemžēl atstāj nelielu vilšanās sajūtu. Atšķirībā no pirmajiem diviem albumiem (2008.gada „Alas, I Cannot Swim” (6/10) un pērnā gada „I Speak Because I Can” (8/10)), „A Creature I Don’t Know”, lai arī profesionāli izkopts un, kā atzīmē kritiķi, nobriedušāks, šķiet pārlieku nopulēts un bezemocionāls, it īpaši albuma pirmā puse. Britu apskatnieki gan ir stāvā sajūsmā, tāpēc nebūs brīnums, ja tikai 21 gadu vecā mūziķe nākamgad trešo reizi pēc kārtas būs nominēta Mercury mūzikas balvai. Kā jau ierasts Mārlingas ierakstos, arī šeit meitenes spēcīgākais trumpis ir romantiska melanholija un cinisks skarbums, kas jo īpaši izpaužas plates neapšaubāmi spožākajā dziesmā „The Beast”.”



CANT – „Dreams Come True”

Release date: 12/09/2011
Label: Terrible Records
AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Ļoti glīti iepakots sainītis ar patukšu vidu – tā gribētos vienā teikumā raksturot Grizzly Bear basģitārista Krisa Teilora pirmo solo veikumu. Albuma skanējums ir ļoti krāšņs, bagātīgs un šķietami ļoti rūpīgi lipināts (starp citu, albuma producents ir Twin Shadow jeb Džordžs Lūiss, kura pirksts atsevišķos gabalos, piemēram, teicamajā „The Edge” ir pat ļoti jūtams), taču tas, kas neļauj par šo plati sajūsmināties līdz galam, ir tā neizteiktais saturs, kas atstāj pārlieku lielas eksperimentālisma mieles. Neatstāj sajūta, ka CANT šobrīd vairāk piestāvētu EP, nevis ilgspēlējoša plate.”



Clap Your Hands Say Yeah! – „Hysterical”

Release date: 12/09/2011
Label: V2
AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „2006.gadā Clap Your Hands Say Yeah! pamatoti dēvēja par vienu no spožākajām jaunajām grupām. Diemžēl sekoja izgāšanās 2007.gadā ar, daudzuprāt, stipri sasteigto un pārspīlēti eksperimentālo albumu „Some Loud Thunder”. Izspēlējušies dažādos blakusprojektos, tagad ņujorkieši ir atpakaļ ar trešo studijas plati. Tajā jūtams, ka grupa vēlējusies atgriezties pie saknēm, kas lielā mērā arī ir izdevies, taču nelaime tā, ka vairs nav ne 2006., ne 2007.gads. Daudz kas, it īpaši albuma otrajā pusē, liekas dzirdēts, izstiepts un līdz ar to diemžēl garlaicīgs.”

09 aprīlis, 2010

MARTA ALBUMU TOP 5

MĒNEŠA ALBUMU TOP 5

1. LAURA MARLING – „I Speak Because I Can”
Release date: 22/03/2010
Label: Virgin
AMG rating: 8/10


Joprojām tikai divdesmit gadus jaunā Anglijas folkmūzikas uzlecošā zvaigzne Laura Mārlinga savā otrajā studijas albumā izklausās vēl pārliecinošāk nekā debijas ierakstā pirms diviem gadiem („Alas, I Cannot Swim” – AMGmusic vērtējums – 6/10). Jau tad astoņpadsmit gadīgā meitene visus pārsteidza ar nobriedušiem tekstiem un nobriedušu skanējumu (albums tika pat nominēts tā gada Mercury Music Prize), gribētos teikt, ka „I Speak Because I Can” Laura ir ne tikai saglabājusi pozitīvākās debijas albuma iezīmes, bet arī pielikusi dziesmu sacerēšanā.

Plašāks albuma apraksts šeit:
http://amgmusic.blogspot.com/2010/04/albums-laura-marling-i-speak-because-i.html


2. BONOBO – „Black Sands”
Release date: 29/03/2010
Label: Ninja Tune
AMG rating: 8/10


Par pagaidām gada spožāko nakts mūzikas vai t.s. „atslodzes mūzikas” albumu parūpējies britu dīdžejs un producents Saimons Grīns aka Bonobo, kurš šomēnes laida klajā savu ceturto studijas ierakstu „Black Sands”. Teicams trip-hop savienojums ar nu-jazz, ambient un downtempo mūziku. Elektroniskā mūzika reti kad skan tik sabalansēti kopā ar stīgu un pūšamajiem instrumentiem kā „Black Sands”. Vērts atzīmēt arī pasakaino dziedātājas Andreijas Trianas vokālu trijos albuma skaņdarbos, ieskaitot šobrīd aktuālajā singlā „Eyesdown” (20.vieta marta AMGmusic Top 20).



3. DUM DUM GIRLS – „I Will Be”
Release date: 29/03/2010
Label: Sub Pop
AMG rating: 7/10

Meiteņu atbilde uz pagājušā gada puišu grupas Girls iznācienu – aptuveni tādas ir pirmās emocijas, kas rodas, klausoties Dum Dum Girls debijas albumu „I Will Be”. Kristīnes Gandredas jeb Dee Dee vadītais amerikāņu meiteņu lo-fi kolektīvs piedāvā ļoti enerģisku un pavasarīgi saulainu, pancīgu, tikai nepilnu pusstundu garu albumu, kurā netrūkst nebēdnīgi aizrautīgu un lipīgu lo-fi / 60’s pop skaņdarbu. Noteikti atzīmējami arī Dum Dum Girls albuma lēnākie numuri – „Blank Girl” un plati noslēdzošā Sony & Cher „Baby Don’t Go” kaverversija.



4. NEW YOUNG PONY CLUB – „The Optimist”
Release date: 08/03/2010
Label: The Numbers
AMG rating: 7/10

Kamēr The Klaxons vēl tikai gatavojas piedāvāt savu otro studijas albumu, kas top nu jau vairāk kā divus gadus, citi, tā dēvētie, 2006.gada nu-rave absolventi – New Young Pony Club no Londonas – ir klāt ar turpinājumu savam 2007.gada debijas albumam „Fantastic Playroom”. Kā absolūts pretpols debijas albumam, „The Optimist” piedāvā daudz dziļāku un tumšāku noskaņu, kurā dauzonīgās pop dziesmiņas ir nomainītas ar skarbākiem electro-indie sacerējumiem, kas noskaņas ziņā kaut kur sajaucas pat ar 80’to gadu post-punk mūziku un pārliecību. Protams, arī šeit ir saglabātas dziļas elektroniskās mūzikas ietekmes, taču „The Optimist” tās garšo pilnīgi savādāk.

Plašāks albuma apraksts šeit:
http://amgmusic.blogspot.com/2010/03/albums-new-young-pony-club-optimist.html


5. GORILLAZ – „Plastic Beach”
Release date: 08/03/2010
Label: EMI
AMG rating: 7/10

No visas sirds pagājušajā vasarā izspēlējies un iztrakojies nu jau teju vai leģendāros koncertos kopā ar saviem senajiem cīņu biedriem grupā Blur, Deimons Olbērns pēc piecu gadu pārtraukuma piedāvā trešo Gorillaz albumu, kurā jau atkal netrūkst vesels lērums dažādu viesmākslinieku, turklāt šoreiz ne tikai no hip-hop izpildītāju vidus.

Bez reperiem Snoop Dogg, Mos Def, Bashy un Kano šeit sastapsities arī ar Super Furry Animals līderi Grifu Rīsu, leģendārajiem Lū Rīdu un Miku Džounsu, The Fall līderi Marku E Smitu un zviedru synthpop apvienību Little Dragon, kuras vokālistes Jukimi Nagano izpildītie skaņdarbi vismaz man ir vistīkamākie platē. Kopā ar lielisko pirmo singlu „Stylo” un vienkārši nepārspējamo šedevru „Rhinestone Eyes” – vienu no retajiem albuma skaņdarbiem, kurā iztikts bez viesu palīdzības.

Visā visumā es nepiekristu, ka šis saucams par labāko Gorillaz albumu, kā to uzsver dažs labs pazīstams mūzikas kritiķis, bet albums noteikti ir labs popmūzikas paraugs, kurš, neskatoties uz daudzo un dažādo viesmākslinieku klātbūtnes, atstāj patīkamu un pārdomātu koncepta albuma iespaidu. Olbērns laikam ir pārāk talantīgs mūziķis, lai kādreiz liktu vilties.



VĒL ŠOMĒNES TIKA IZVĒRTĒTI:

Gonjaufi – „A Sufi And A Killer” [Warp Records]
AMG rating: 7/10

The Besnard Lakes – „The Besnard Lakes Are The Roaring Night” [Jagjaguwar]
AMG rating: 7/10

Errors - „Come Down With Me” [Rock Action]
AMG rating: 7/10

Groove Armada – „Black Light” [Ministry of Pies]
AMG rating: 7/10

Wooden Shjips – „Vol. 2” [Sick Thirst]
AMG rating: 7/10

Broken Bells – „Broken Bells” [Sony]
AMG rating: 6/10

Shy Child – „Liquid Love” [Wall of Sound]
AMG rating: 6/10

Liars – „Sisterworld” [Mute Records]
AMG rating: 6/10

Joanna Newsom – „Have One On Me” [Drag City]
AMG rating: 6/10

The Delta Mirror – „Machines That Listen”
AMG rating: 6/10

The Morning Benders – „Big Echo” [Rough Trade]
AMG rating: 6/10

Apparatjik – „We Are Here” [Meta Merge Un Recordings]
AMG rating: 6/10

Bright Eyes & Neva Dinova – „One Jug Of Wine, Two Vessels” [Saddle Creek]
AMG rating: 5/10

Archie Bronson Outfit – „Coconut” [Domino]
AMG rating: 5/10

Fang Isladn – „Fang Island” [Sargent House]
AMG rating: 5/10

ALBUMS: Laura Marling - "I Speak Because I Can"

Laura Marling– „I Speak Because I Can”

Release date: 22/03/2010
Label: Virgin
AMG rating: 8/10


Joprojām tikai divdesmit gadus jaunā Anglijas folkmūzikas uzlecošā zvaigzne Laura Mārlinga savā otrajā studijas albumā izklausās vēl pārliecinošāk nekā debijas ierakstā pirms diviem gadiem („Alas, I Cannot Swim” – AMGmusic vērtējums – 6/10). Jau tad astoņpadsmit gadīgā meitene visus pārsteidza ar pieaugušiem tekstiem un nobriedušu skanējumu (albums tika pat nominēts tā gada Mercury Music Prize). Gribētos teikt, ka „I Speak Because I Can” Laura ir ne tikai saglabājusi pozitīvākās debijas albuma iezīmes, bet arī pielikusi dziesmu sacerēšanā. Iespējams pie vainas izjukušās attiecības ar Noah and the Whale līderi Čārliju Finku, kurš, starp citu, bija Mārlingas pirmā albuma producents.

„I Speak Because I Can” producējis Ītans Džonss, kas plašāk pazīstams kā ilggadējs Kings Of Leon producents. Albums joprojām balstīts uz akustiskās ģitāras pavadījumā izpildītām intīmām folk dziesmiņām, taču šeit jau daudz vairāk ieskanas tādi instrumenti kā vijole, klavieres, bandžo... Turklāt arī Mārlingas balss šķiet kļuvusi nobriedušāka, varbūt nedaudz nobružātāka. Katrā ziņā noteikti ne tāda, kāda parasti ir knapi 20 gadus vecai meitenei.

Laura Marling

Arī šis albums joprojām nepiedāvā viscaur neaizmirstamu un oriģinālu ceļojumu (piekritīšu kādam mūzikas kritiķim, ka Lauras dziesmu radīšanas talants pagaidām netiek līdzi viņas balss un izpildījuma lieliskumam), taču atsevišķi „I Speak Because I Can” skaņdarbi liktu lepoties pat Fleet Foxes vīriem. No labākajiem skaņdarbiem gribētos izcelt austrumnieciskās noskaņās ieturēto „Alpha Shallows” un smeldzīgi melanholisko „Hope in the Air” („No hope in the air / No hope in the water / Not even for me / Your last serving daughter”).

Jebkurā gadījumā šis ir pagaidām pārliecinoši labākais 2010.gada folkmūzikas albums, lai ko man necenstos iestāstīt daudzie Džoannas Ņūsomas cienītāji. Noteikti iesaku arī AMGmusic lasītājiem! Nenožēlosit!


Mans albuma favorīts - "Hope In The Air":

Albuma pirmais singls "Devil's Spoke":