Vakar uz pāris stundām mūzikas
pasauli savā varā un kontrolē bija pārņēmusi grupa Blur. Gluži kā The Beatles
savulaik uz Abbey Road studijas jumta, zem klajas debess, spītējot lietum,
leģendārā 90’to gadu britpop apvienība ar interneta starpniecību visai pasaulei
prezentēja divas jaunas dziesmas – rotaļīgo un satīrisko „The Puritan” un
Bovija stilā ieturētu balādi „Under The Westway”, kurai AMGmusic pastiprināti
vērš arī Jūsu uzmanību. It kā ~17 gadi nebūtu bijuši, Blur un Deimons Olberns
jo īpaši ir tik apcerīgs, romantisks un vienlaikus himnisks, kā savulaik
izpildot „The Universal” vai „This Is a Low”.
Turklāt Blur vakar izturējās
tik draudzīgi, iedvesmoti un mīklaini, ka baumas par un ap iespējamo Blur
atgriešanos albumu nerims vēl ilgi. Cerēsim. Krustosim īkšķus un cerēsim, jo ir
acīmredzams (ausīm dzirdams), ka grupa ir ļoti labā formā.
Kā jau parasti pirmdienās, ienācis ir TĀDS jaunas mūzikas daudzums, ka tajā varētu arī mierīgi noslīkt. Ja nemāk peldēt. Es drusku māku, tāpēc ar mani viss kārtībā.
Galvenais mūzikas notikums pagājušajā nedēļas nogalē, ja neskaita Coachella festivālu ASV (par to mazliet vēlāk), ar ko būtībā katru gadu tiek atklāta vasaras festivālu sezona, bija t.s. „Record Store Day” jeb diena, kad dažādi mākslinieki un citi mūzikas industrijas cilvēki atgādina par ko sen piemirstu un romantisku – mūzikas veikaliņiem, kuros tirgo ekskluzīvus, pamatā vinila platēs izdotus ierakstus, kuru saturs vēl nav noplūdis internetā pāris mēnešus pirms to oficiālajām relīzēm.
Šogad par godu „Mūzikas Veikalu Dienai” tika izdots NESKAITĀMS daudzums limitēto plašu. Es pat necentīšos tās visas uzskaitīt, ja vēlaties, varat iemest acišeit - alfabēta secībā uzskaitīti visi ieraksti. Starp tiem bija ļoti daudz plašu un arī disku, kurus savā rīcībā es vēlētos iegūt un kurus noteikti būtu jāatrāda AMGmusic lasītājiem, taču viens bija ĪPAŠS.
Kur nu vēl īpašāks?! Blur pēc septiņu(!) gadu pārtraukuma ir ierakstījuši jaunu dziesmu. Ar to jau laikam tā kā būtu gana, lai saprastu, kāpēc tāda ažiotāža. Turklāt visu šo pasākumu, ko sauc par jaunās Blur dziesmas gaidīšanu, krietni romantiskāku un patīkamāku padarīja fakts, ka dziesma internetā viduvējā kvalitātē noplūda vien sestdienas rītā – dažas stundas pēc tam, kad bija atvērušies mūzikas veikali un tajos cilvēki ķertin izķēra tikai 1000 eksemplāros izdoto septiņu collu plati ar nosaukumu „Fool’s Day”.
Vēlāk gan parādījās informācija, ka pēc pusnakts (tātad svētdienā, 18.aprīlī) visiem tiem, kuri netika pie savas vinila kopijas, Blur piedāvās dziesmu arī MP3 versijā, turklāt par velti, lejupielādei no savas mājaslapas. Arī jūs šo iespēju droši varat izmantot - http://www.blur.co.uk/. Tiesa gan, man dziesma atnāca ar mazliet norautām beigām (nekas cits neatlika, kā tomēr nokačāt „Fool’s Day” no uzticamajiem mūzikas pirātiem), ceru, ka viņi šo misēkli ir izlabojuši tagad.
Pats patīkamākais sestdienas rītā tomēr bija nevis fakts, ka Blur ir izdevuši jaunu singlu, bet gan tas, ka Blur jaunais singls ir neticami labs! Ļoti labs! Kā jau aizvakar rakstīju tviterī, ja nu kādai grupai būtu jāsasparojas uz jaunu albumu, tad tā noteikti ir Blur. Citējot NME kolēģi, „this is bloddy fanatastic!”. Pēc idejas šo dziesmu būtu jāiekļauj šīs nedēļas singlu sarakstā, jo izdošanas datums tomēr ir 17.aprīlis. Tomēr ļaušu dziesmai mazliet ieskrieties un nopietni vērtēsim to pēc nedēļas. Šobrīd vienkārši pirmatskaņojums AMGmusic:
Vēl no „Record Store Day” izdevumiem pamanījos tikt pie jaunākā Editors singla „Last Day” (arī izdota septiņu collu plates formātā un 1000 kopiju daudzumā). Šo dziesmu neatradīsit grupas pēdējā albumā „In This Light and On This Evening”, pat ne limitētajā versijā ar bonus trekiem. Šis ir pavisam ekskluzīvs singls (ģeniāla rindiņa dziesma: „She fell in love / But fell too far...”), kas gan ierakstīts minētā albuma ierakstu sesiju laikā. Interesanti, ka dziesmai tapis arī video klips:
Un visbeidzot – labas lietas taču esot trīs – arī kāds remikss. Šis teicamais M83 mikss White Lies dziesmai „Nothing To Give” gan nav nekāda ekskluzīvā lieta, jo jau pērn tas tika iekļauts grupas singla „Death” 7 collu platē kā b-puses skaņdarbs, turklāt tika piedāvāts par velti arī internetā. Taču „Record Store Day” ietvaros grupa izdevusi īpašu piecu remiksu EP kompaktdiska izskatā, kur bez šī miksa atradīsit vēl četrus. M83 veikums gan man personīgi šķiet vislabākais:
Savukārt šodien par patīkamāko pārsteigumu parūpējies Džeimss Mērfijs jeb LCD Soundsystem. Ja atceraties, pagājušajā nedēļā singlu apskatā piedāvāju viņa jaunāko singlu „Drunk Girls”. Tagad šai dziesmai tapis arī videoklips, kurš turklāt ir vairāk nekā izdevies. Parasti es nesmejos balsī, skatoties mūzikas klipus, bet šajā gadījumā (konkrēti 1:14) nenoturējos. Baumo, ka klipa autors esot Spaiks Džonze. Jebkurā gadījumā šis ir tas gadījums, kad klips nopelna vēl vienu plusiņu dziesmai. Nedēļas Labākais Video:
Nu, lūk. Tik daudz ko sarakstīju, ka ko tur nu vēl jaukt jums prātu par aizvadītās nedēļas nogales Amerikas festivāliem, vai ne? Galvenā šī gada aktualitāte tomēr bija saistīta ar Eiropu, vēl konkrētāk – ar Islandi. Ne tikai jūsu draugi un paziņas palika iestrēguši lidostās, pateicoties Islandes VulkānŠovam. Lielbritānijā dabūja palikt vairākas britu grupas, kurām bija jāuzstājas Koakellā. Toties Muse bija un viņi esot bijuši visīpašākie šogad. Nospēlējuši pat Nirvanas plosošā „School” kaverversiju, kas patiesi varētu būt bijis interesanti. Gan jau kaut ko vēl īpašāku viņi sagatavos Glastonberijai, kuras hedlaineri viņi būs šogad.
Starp citu, pagājušajā gadā Coachella festivāls bija mans pirmais nopietnais darbs šeit AMGmusic. Ja vēlaties palasīt, tad dodieties šī linka virzienā!
Tas tad nu viss šodienai. Gribēju vēl stādīt priekšā jums dažas ekskluzīvas dziesmiņas, bet atstāsim tās rītdienai. Tad arī piedāvāšu jums vairākus par velti pieejamus MP3.
Uz atvadām mans sestdienas nakts lielākais prieks. Sīkāk gan lasiet manā draugiem.lv dienasgrāmatā. Šis ir oriģināls no serbu dziedātājas Oliveras Katarinas, kas esot bijusi gana populāra arī Padomju Savienībā 60’tajos un 70’tajos gados. Nav ne jausmas, kas tā par valodu (ir aizdomas, ka romu), bet izklausās perfekti. Lai arī Žeņam no Gogol Bordello noteikti sanāktu labāk:
Tā vien šķiet, ka Jacko „This Is It” radījusi muzikāli dokumentālo filmu bumu pasaulē, par ko šo rindu autoram, protams, tikai liels prieks. Jau stāstīju Jums par filmu par Depeche Mode faniem, trīs ģitāru leģendu stāstu „It Might Get Loud”, tepat Rīgā skatāms stāsts par Viktoru Coju „Poslednij Geroj”... Nupat parādījusies ziņa, ka 2010.gada janvārī uz kinoteātru ekrāniem varēs noskatīties filmu par brit-pop leģendām Blur.
Filma, kas nosaukta grupas 1999.gada singla „No Distance Left To Run” vārdā, kino būs skatāma no 19.janvāra. Tiesa, arī šoreiz AMGmusic rīcībā nav informācijas, vai lente atkļūs arī līdz Latvijas kinoteātriem.
„No Distance Left To Run” režisori ir Dilans Sautherns un Vils Lovleiss. Filma koncentrēsies uz Blur atkal-apvienošanos 2009.gadā – sākot no mēģinājumiem un pirmajiem pēc-apvienošanās koncertiem Kolčesterā un Londonas „Goldsmith’s College”, beidzot ar grandiozo Glastonberijas 2009 noslēguma uzstāšanos un, protams, vēl jo grandiozāko koncertu Londonas Haidparkā.
Šis ir MUST-SEE ne tikai Blur faniem. Katrā ziņā, viena no ietekmīgākajām 90’to gadu grupām, kuras mūzika dzīvo vēl joprojām. Video redzams filmas reklāmas rullītis:
PAPILDINĀTS:
Deimons Olbērns šobrīd strādā pie trešā Gorillaz albuma, un pēdējā intervijā izteicies, ka jaunajai platei jābūt visu laiku labākajam Gorillaz albumam, jo viņu esot ļoti pozitīvi ietekmējusi Blur apvienošanās šajā vasarā.
Kā izrādās, Olbērns pat esot pārtraucis darbu pie Gorillaz projekta, tikai lai varētu pilnībā koncentrēties Blur koncertiem. Stāsta pats Olbērns:
„Bija diezgan dīvaini, jo tas laiks iedvesa zināmu disciplīnu. Es pilnībā pārstāju lietot alkoholu. Uz trim mēnešiem pārtraucu arī darbu pie Gorillaz albuma, jo vienā brīdī sapratu, ka nevaru darīt abas lietas vienlaicīgi. Un soli pa solim mēs atgriezāmies tajā līmenī, kādā bijām savos ziedu laikos.”
„Es izbaudīju katru sekundi no tā visa, tas bija vienreizēji emocionāli... Bet tad, kad viss beidzās, bija aptuveni tāda sajūta, ka „tā, tagad visiem atkal jāatgriežas reālajā dzīvē”. Tās bija kā patīkamas brīvdienas, lieliska pieredze. Nav iespējams pārvērtēt tās izjūtas, kad 120 000 cilvēku Glastonberijā izdzied kopā ar tevi katru vārdu! Tās ir fantastiskas sajūtas! Neticami!”
„Iespaidojoties no tā visa, es, iespējams, esmu sācis daudz kārtīgāk piestrādāt pie dziesmu vārdiem un melodijām jaunajā Gorillaz albumā. Domāju, ka tā ir tā pieredze, ko guvu šajā vasarā.”
Atliek vien gaidīt jauno Gorillaz plati 2010.gadā.
Mazlietiņ kaut ko no Glastonberijas 2009 un Blur? Pierunājāt. :)
Šodienas otrs konkursa jautājums: "Ir iespējams NESAJUKT prātā pozitīvā ziņā šādā koncertā?" :)
