LIVE: Coachella 2012 (part 1)

Kas par vīkendu šis bija!!!

Es, protams, nerunāju ne par FA kausa pusfināliem Anglijas futbolā, nedz arī par lieliskajiem laikapstākļiem Latvijā un pat ne par AMGmusic bloga trešo dzimšanas dienu. Saulainajā Kalifornijā tika aizvadīta pirmā no divām festivāla Coachella (Koačella) nedēļas nogalēm, un no dienas kārtības tika veiksmīgi aizslaucīts jautājums par to, kas ir planētas Zeme iespaidīgākais un labākais festivāls. Jā, žēl, ka Kalifornija ir tik tālu...

Šis ir īpašs gads Koačellai ne tika tāpēc, ka pirmoreiz tas notiek uzreiz divās nedēļas nogalēs pēc kārtas (kopā sanāk sešas dienas!), bet arī tāpēc, ka liela daļa nozīmīgāko uzstāšanos visa planēta varēja vērot tiešraidē YouTube trīs kanālos. Līdz ar to mums ir arī vesels lērums atmiņu un video materiālu no šova, kurus, es ļoti ceru, kādreiz kāds apvienos kopīgā torentā un ievietos kādā no lejupielādēšanas vietnēm.

Izvēlēties labākos hailaitus no Coachella festivāla ir praktiski neiespējami. Pirmkārt, tāpēc, ka visu trīs dienu laikā vienkārši nav iespējams noskatīties (ir taču arī mazliet jāguļ). Otrkārt, tāpēc, ka tad tas aizņemtu ārprātīgu vietu AMGmusic blogā. Tamdēļ kā pirmā vīkenda hailaitus esmu izvēlējies visu trīs vakaru hedlainerus (Pulp, Radiohead un Dr. Dre & Snoop Dogg), kā arī savus personīgus divus favorītus – M83 un The Weeknd, kura debiju uz lielās skatuves gaidījām ar īpašu nepacietību.

Pulp: Headliners of the Friday Night.

Šeit nu man nav nekas piebilstams, jo Pulp uzstāšanos piektdienas vēlā vakarā (jeb agrā sestdienas rītā pēc Latvijas laika) es skatīšos pirmoreiz ar Jums kopā. Piektdienas nakts man bija gana smaga pašam. Vairāk nekā stundu garš šovs, kura laikā Džārviss Kokers esot priecējis apmeklētājus ar teicamiem deju soļiem. Būs jānovērtē!

Setlist: 1) Do You Remember The First Time?, 2) Mis-Shapes, 3) Babies, 4) Disco 2000, 5) Sorted for E’s & Wizz, 6) F.E.E.L.I.N.G.C.A.L.L.E.D.L.O.V.E., 7) The Fear, 8) This Is Hardcore, 9) Sunrise, 10) Common People.

M83: „I think I saw Katy Perry dancing on „Midnight City”. Katy, let me write your next album”.

Šī bija uzstāšanās, ar ko es sāku savus virtuālos Koačellas piedzīvojumus. Proti, sestdienas dienā (laikā, kad Kalifornija atpūtās starp pirmo un otro dienu) noskatījos atkārtojumā franču apvienības M83 uzstāšanos piektdienas vakarā. Grupu, kuru es tik izmisīgi lūdzu kādam ataicināt beidzot uz Latviju. Liels bija mans prieks uzzināt, ka M83 tik tiešām ir šobrīd viena no satriecošākajām grupām dzīvajā, kas vienā brīdī gandrīz uzspridzināja Kaliforniju. Starp lēkājošajiem cilvēkiem pūlī esot bijusi arī Keitija Perija, un Entonijs Gonzaless pēcāk tviterī piedāvājās Perijai sarakstīt viņas nākošo albumu.”. Lai cik fantastisks nebūtu "Midnight City", jumtu norauj "Sitting", kas ir, ja man jāizvēlas tikai viens, spožākais mirklis šī gada Koačellā. P.S. Sets sadalīts četrās daļās, kad beidzas pirmā, spiediet augšā uz "next part".

Setlist: 1) Intro, 2) Teen Angst, 3) Reunion, 4) Sitting, 5) We Own The Sky, 6) Steve McQueen, 7) Fall (Daft Punk cover), 8) Midnight City, 9) Couleurs.

Radiohead: „Thank You, I love You too. Possibly not as much as you hope...”

Ja tomēr jāvērtē pēc grandiozuma skalas, tad noteikti gaidītākā uzstāšanās bija Radiohead sestdienas noslēgumā. Šo skatījos tiešraidē agrā svētdienas rītā. Jāsaka, ka grūti, ko piebilst šeit. Radiohead nedz pārsteidza un lika sajūsmā plēst matus, nedz arī pievīla. Tipisks Radiohead sets ar maz pārsteigumiem, bet toties ļoti patīkamu setlisti, kurā netrūka nedz jauno dziesmu un Jorka dejas pie „Lotus Flower”, nedz arī klasisko hītu „Karma Police”, „Lucky” vai „Idioteque”, kurš man dzīvajā joprojām uzdzen skudriņas pār muguru. Džonijs Grīnvuds joprojām ir ģēnijs, bet Tomam Jorkam joprojām ir fantastiska humora izjūta. Tā pēc vienas no dziesmām un pūļa ovācijām viņš publikai pavēstīja sekojošo: „Paldies, es arī Jūs mīlu. Nu, varbūt ne tik ļoti, kā Jums gribētos...”. Sets – gandrīz divu stundu garš ar veseliem diviem enkoriem, tāpēc ievelciet elpu! UPDATE: Pievienots HD kvalitātes pilnais sets, taču šis ir jāpatin kādas sešas minūtes uz priekšu. Radiohead kā lieli mākslinieki kavējās mazliet. ;)

Setlist: 1) Bloom, 2) 15 Step, 3) Weird Fishes/Arpeggi, 4) Morning Mr. Magpie, 5) Staircase, 6) The Gloaming, 7) Pyramid Song, 8) The Daily Mail, 9) Myxomatosis, 10) Karma Police, 11) Identikit, 12) Lotus Flower, 13) There There, 14) Bodysnatchers, 15) Idioteque. Encore 1: 16) Lucky, 17) Reckoner, 18) Everything In Its Right Place. Encore 2: 19) Give Up The Ghost, 20) Paranoid Android.

Dr. Dre & Snoop Dogg: „What do we do every day? We smoke weeed every day!”

Šo gribētos dēvēt par lielāko un patīkamāko pirmā vīkenda pārsteigumu. Atzīšos, ka ar nelielu skepsi izturējos pret svētdienas hedlaineru duetu – leģendārajiem reperiem Dr. Dre un Snoop Dogg, taču abi kopā ar veselu lērumu viesu uztaisīja tādu ballīti, ka ne apsēsties. Viesu vidū bija 50 Cent, Eminem, Wiz Khalifa, kurš pēc uzstāšanās uz skatuves aizkūpināja milzu izmēra kāsi, Kendrick Lamar, kuru Dre pieteica kā vienu no lielākajiem jaunajiem hip-hop talantiem un arī aizsaulē esošais Tupac Shakur hologrammas izskatā. Tas laikam bija visa šova hailaits, jo hologramma izskatījās TIK īsta, ka skatoties ienāca prātā doma – ja es būtu tur uz vietas un nedaudz sapīpējies, man noteikti liktos, ka redzu halucinācijas. Lieliska ballīte – marihuānas manifests ar vairākiem klasiskiem hip-hop trekiem, „California Love” ieskaitot.

Setlist: 1) The Next Episode, 2) Kush, 3) Gin N Juice, 4) Deep Cover, 5) Nuthin’ But a „G” Thang, 6) Ain’t No Fun (Nate Dogg tribute), 7) I Wanna Rock, 8) Jump Around (House of Pain cover), 9) Drop It Like It’s Hot, 10) In The Air Tonight (Phil Collins cover), 11) Young, Wild and Free (with Wiz Khalifa), 12) The Recipe (with Kendrick Lamar), 13) What Up Gangsta (with 50 Cent), 14) P.I.M.P. (with 50 Cent), 15) In The Club (with 50 Cent), 16) Xxplosive (snippet), 17) Lady Luck Intro/California Love, 18) Hail Mary/2 Of Americaz Most Wanted, 19) I Need a Doctor (with Eminem), 20) Forgot About Dre (with Eminem), 21) ‘Till I Collapse (with Eminem), 22) Who Am I? (What’s My Name), 23) Still D.R.E.

Dr. Dre & Snoop Dogg (Live at Coachella, 2012)... by coachellasets

Dr. Dre & Snoop Dogg (Live at Coachella, 2012)... by coachellasets

The Weeknd: „I don’t like to talk too much, so I’m gonna just keep this shit goin!”

Savukārt, ja runājam par AMGmusic visgaidītāko uzstāšanos, tad tā notika svētdienas pievakarē, kad uz skatuves kāpa Ābels Tesfejs ar kompāniju jeb The Weeknd. Kā nu negaidīsi, ja mākslinieks, kurš pērn izdevis trīs ģeniālus albumus (tas nekas, ka dēvēti par „miksteipiem”), debitē(!) uz lielās skatuves pasaules grandiozākajā mūzikas festivālā. Jāsaka, ka, lai nu kas, bet uztraukums The Weeknd izpildījumā nebija manāms vispār. Sākotnēji gan bija mazliet jāpierod pie dzīvā skanējuma, kuru papildināja dzīvās bungas un ģitāras, bet tam bija gan plusi, gan mīnusi. Piemēram, ievadošais „High For This” šādā versijā skan vēl masīvāk nekā albuma ierakstā, savukārt „What You Need” atkal likās par skaļu un mežonīgu un prasījās albuma versijas intimitāte. Savukārt ģeniālais „Wicked Games” akustiskajā versijā noslēgumā bija vienkārši konfekte. The Weeknd tomēr vairāk ir nakts grupa, tamdēļ, ņemot vērā, ka The Weeknd seta laikā Kalifornijā rietēja saule, šovs kļuva labāks teju vai ar katru nākošo dziesmu, līdz uzsprāga pavisam pie „House of Balloons”. Jā, un The Weeknd jau nebūtu The Weeknd, ja viss šis sets jau pēc brīža nebūtu pieejams mākslinieka oficiālajā mājaslapā bezmaksas lejupielādei. Prieks, ka klusais Tesfejs, kurš tā arī pūlim pavēstīja, ka daudz nerunās, bet vairāk dziedās, bija izvēlējies pussetu sastādīt no labākā miksteipa „House of Balloons”.

Setlist: 1) High For This, 2) D.D./The Birds (part 1), 3) Rolling Stone, 4) Gone, 5) Crew Love (Drake cover), 6) What You Need, 7) The Zone, 8) The Party & The After Party, 9) The Knowing, 10) Outside, 11) The Morning, 12) House of Balloons/Glass Table Girls, 13) Wicked Games.

Nedēļas Izlase (13.02.12.-19.02.12.)

Sveiciens!

Nu, re. Mēnesī un nedēļā, kad mūzikā risinās dažādi svarīgi notikumi (gan skumji, gan priecīgi), AMGmusic atkal ņem un noplīst, par ko gan, ņemot vērā pēdējā gada notikumus, vairs izbrīnīties nevajadzētu. Celšanās un padošanās, medikamenti un pašdestrukcija, attīrīšanās un intoksikācija – tas viss iet kopsolī, nekas nemainās. Varat to saukt par „melno periodu”, varat to dēvēt par „likteni”, varat to dēvēt par „vājumu”. Atļaušos neko sīkāk nepaskaidrot, jo to tāpat nav iespējams sakarīgi izskaidrot.

„All this chemistry inside of me
Does it help me or is this just a dream?
A self-deception?”

Kas attiecas uz aizvadīto nedēļu mūzikā, tad tai pēc visas loģikas bija jāpaiet Grammy zīmē, jo naktī uz pirmdienu pēc Latvijas laika jau 54.reizi tika izdāļātas gramofona statuetītes. Taču kā melna svītra visu pārstrīpoja ziņa par leģendārās un kādreiz tik sasodīti talantīgās Vitnijas Hjūstones pāragro, taču – ko tur liegties – nevienu vairs nešokējošo nāvi. Pārāk jau nu atklāti un visiem acīmredzami pēdējos gados sevi sadedzināja slavenā dziedātāja, bez kuras 80’to un 90’to gadu popmūzika pat nav iedomājama. Tagad kaut kur uz mākoņa maliņas varbūt beidzot tiek realizēts šai saulē tā arī nenotikušais Maikla Džeksona/Vitnijas Hjūstones duets?

Labi, ko nu tur daudz par pārdzīvotām un izrunātām lietām! Galu galā, šī ir kārtējā „aizkavējusies” AMGmusic Nedēļas Izlase, kas „iziet ēterā” akurāt ar piecu dienu novēlošanos. Tamdēļ šoreiz atkal mazāk vārdu, bet vairāk mūzikas, jo klausīties pagājušajās septiņās dienās atkal bija daudz ko – uzreiz četras A-LIST dziesmas. Kā jau ierasts, sākam ar Nedēļas Singlu, kas šoreiz tāds diezgan nodrillēts un pazīstams!

SINGLE OF THE WEEK:

M83 - "Reunion" [Naive]
(available as a digital single now)

AMGmusic balle par godu 2011.gada labākajiem māksliniekiem šogad zināmu apstākļu dēļ izpalika, bet tas nenozīmē, ka labākie netika noteikti. Oficiālais ziņojums joprojām gaida savu kārtu (ir cerība to noformēt martā, kad AMGmusic būs 16 gadu jubileja), taču mazliet kārtis varu atklāt arī šobrīd. Proti, M83 2011.gadā tika nominēti uzreiz trim AMGmusic balvām – par gada labāko singlu („Midnight City”), gada labāko grupu un arī gada labāko albumu.

Ja par pirmajām divām vēl paklusēšu, tad par pēdējo gan pačukstēšu priekšā – „Gada Albums” aizgāja citā virzienā, taču tas nekādā veidā nemazina faktu, ka „Hurry Up We’re Dreaming” uzskatāms par M83 Karjeras Plati. „Hurry Up, We’re Dreaming” vajadzētu oficiāli pielīdzināt sinonīmam „episks”. „Reunion” ir albuma otrs oficiālais singls, kas tika izdots šonedēļ, sekojot pērnā gada masīvajam hītam „Midnight City”.

Ja arī „Reunion” pēc būtības neizvelk līdz pirmā singla grandiozitātei, tas jau pēc pirmās albuma noklausīšanās reizes lika sevi pieskaitīt hītu sarakstam. Simple Minds un Cut Copy krustojumu atgādinošais skaņdarbs ar stadionisko piedziedājumu skan kā kaut kas no labākās 80’to gadu popmūzikas, kas 80’tajos gados tā arī nav tikusi radīta. Turklāt arī albumā šis skaņdarbs seko uzreiz aiz „Midnight City”, līdz ar to man nav šaubu, ka statistiski šī ir viena no visvairāk atskaņotajām dziesmām L-57 ballītēs pagājušā gada otrajā pusē. Katrā ziņā atmiņas par šampanieti, ieveidotu frizūru, smaržām un nolakotām kurpēm (albums bieži vien tika likts pirms došanās „ielās”) ir klāt momentāni.

A-LIST TRACKS:

Ramona Falls - "Spore" [Barsuk]
(from f/c LP "Prophet", out May 1st)

Laiks tā skrien, ka bija jau paspējis aizmirsties 2009.gads un satriecošā grupas Menomena līdera Brenta Nopfa soloprojekta Ramona Falls debija ar singlu „Russia”. Joprojām nākas kost pirkstos, ka tolaik singlu topā strikti pieturējāmies pie arhaiskās metodes atzīt tikai oficiāli iznākušus singlus, tamdēļ „Russia” nekļuva par vienu no 2009.gada labākajiem singliem, par kādu tam pēc visas loģikas bija jākļūst. Maija sākumā Ramona Falls izdos otro albumu „Prophet” un šonedēļ tika prezentēts tā pirmais singls „Spore”, kas atkal liek sajūsmināties par Nopfa pasakaino vokālu un prasmi radīt smeldzīgas melodijas.

Emika - "3 Hours" [Ninja Tune]
(available as a digital single now)

Čehu izcelsmes britu dziedātāja Ema Džolija jeb Emika, kas savas dienas vada Vācijā, debijas albumu „Emika” laida klajā pērnā gada rudenī. Tolaik vairāki mūzikas eksperti diktan slavēja jauno dubstep/trip-hop mākslinieci, taču albums tomēr paslīdēja garām AMGmusic ausīm. Tagad klāt ir šīs plates jaunākais singls „3 Hours”, ko personīgi es nevaru neizcelt. „Hit me where you want / And I’ll take the blame / Hit me and I guarantee you’ll feel the same / Hit me if you think it will help the pain / Hit me, hit me, hit me, hit me anyway”. Nav jau tā, ka es atbalstu agresiju vai sadomazohismu (ok, pēdējo atbalstu gan!), taču tik pašdestruktīvu cilvēku, kāds ir šo rindu autors, šāds monotons dziedājums nevar neuzrunāt. Kopā ar Portishead un Ladytron raksturīgo noskaņu šie vārdi nostrādā patiesi iespaidīgi.

Usher - "Climax" [self-released]
(from f/c yet-untitled new LP, out this year)

Šo dēvējam par nedēļas lielāko pārsteigumu. Ar negaidīti baudāmu, pat lielisku singlu ir atgriezies amerikāņu r’n’b dziedātājs, daudzo hītu autors un vairāku gremiju īpašnieks Ašers, kura daiļradei AMGmusic visbiežāk ir centies iet ar līkumu. Jaunāko singlu producējis labi pazīstamais Filadelfijas dīdžejs Diplo, bet dziesmas autoru sarakstā ir Ariels Rehtšaids, kas savulaik strādājis ar Glasser, Charli XCX un citām pēdējo gadu uzlecošajām zvaigznēm. Turklāt dziesmas ierakstā piedalījies pat slavenais klasiskās mūzikas komponists Niko Mjūlī. Visnotaļ interesanta kompānija, kas gala rezultātā Ašeram palīdzējusi radīt vienu no skaistākajiem un sentimentālākajiem singliem karjerā.

BEST OF THE REST:

Chromatics - "Into The Black" (Neil Young Cover) [Italians Do It Better]
(from f/c LP "Kill For Love", out soon)
(available as a free download)

Ak, jā, par ne mazāk šokējošu pārsteigumu parūpējies arī Portlendas disko/sintpopa kolektīvs Chromatics, par savu jaunāko singlu izvēloties... klasiskās rokmūzikas himnas, 1979.gada Nīla Janga „Hey Hey, My My (Into the Black)” dziesmas kaverversiju, gan saīsinot tās nosaukumu uz „Into The Black”. Nemaz necentīšos atgādināt, cik nozīmīga ir šī dziesma rokmūzikas vēsturē, pietiks ar piebildi, ka dziesmas teksts „It’s better to burn out / Than to fade away” bija atrodams bēdīgi slavenajā Kurta Kobeina pēcnāves vēstulē. Kur disko kolektīvam radusies doma par šādu kaverversiju, man nudien nav ne jausmas, bet, manuprāt, kavers ir izdevies. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka tik izcilu dziesmu pēc būtības sabojāt ir visai grūti.

Light Asylum - "Shallow Tears" [Mexican Summer]
(to be released as a digital single on March 2nd)
(from f/c LP "Light Asylum", out May 1st)

„Nieka” gadiņš pagājis, kopš AMGmusic savus lasītājus iepazīstināja ar jauno Ņujorkas duetu Light Asylum pēc tam, kad viņu satriecošais skaņdarbs „Dark Allies” bija iekļuvis mūsu A-LISTē, vēlāk kļūstot par vienu no Gada Labākajiem singliem AMGmusic vērtējumā. Beidzot duets sasparojies ilgi gaidītajam debijas albumam, kurš solās iznākt 1.maijā, bet savukārt marta sākumā grupa digitāli piedāvās tā pirmo singlu. „Shallow Tears” pietrūkst tās agresivitātes un skaņas narkotiskuma, kas bija „Dark Allies”, bet Šenonas Fančesas vokāls joprojām ir nepārspējams. Viens no mūsu šī gada gaidītākajiem debijas ierakstiem!

Huxley - "Let It Go" [Hypercolour]
(from "Let It Go" 12" vinyl, out now)

Šis savukārt ir AMGmusic nedēļas atradums, rakājoties nupat iznākušo house mūzikas vinila plašu sarakstos. Ja var ticēt internetā atrastajai informācijai, zem segvārda Huxley darbojas kāds britu dīdžejs vārdā Maikls Dodmans, kas uz dažnedažādiem leibliem plates izdod kopš 2009.gada. „Let It Go” ir viņa jaunākais un pirmais darbs šogad, kas nupat piedzīvojis relīzi uz leibla Hypercolour. Electro-house stilā ieturētais treks atsauc atmiņā kaut ko neatpazītu, bet garšīgu no pagājušās desmitgades vācu house mūzikas viļņa.

Vaura - "Drachma" [Wierd]
(from f/c LP "Selenelion", out February 28th)
(available as a free download)

Vienā no janvāra izlasēm iekļāvām jaunā Ņujorkas post-rock/grunge kolektīva Vaura singlu „Vanth”. Jau tolaik minēju, ka grupas skanējumā saklausāms kas ļoti pazīstams no 90’to gadu alternatīvās rokmūzikas scēnas, bet jaunākais singls „Drachma”, kas ievada nākamnedēļ iznākošo grupas debijas albumu „Selenelion”, vēl vairāk liek ļauties pašdestruktīvam noskaņojumam un pasapņot par kaut ko šķīstoši melnu. Šīs nedēļas kontekstā ļoti iederošs skaņdarbs AMGmusic izlasē.

Lotus Plaza - "Come Back" [Audraglint]
(from split 10" vinyl "Come Back/Nice Weekend", out now)

Akurāt Valentīndienā (hmm, tā arī neiztika bez šīs depresīvās dienas pieminēšanas šajā izlasē...) leibls Audralight laida klajā desmit collu plati, kuras vienu pusi aizpilda Deerhunter dalībnieka Loketa Pandta blakusprojekta Lotus Plaza skaņdarbs „Come Back”. Lai arī dziesmas garums ir precīzi deviņas minūtes, tās aizpildītas tik veiksmīgi, ka gabals nevienā vietā nešķiet izstiepts vai samocīts. Šogad gaidāms otrais Lotus Plaza studijas ieraksts.

Ben Browning - "I Can't Stay" [Cutters]
(available as a digital single now)
(from f/c EP "Lover Motion", out March 19th)

Ja Jums šķitīs, ka šis singls ir nočiepts no kāda Cut Copy albuma, tad brīnīties nevajadzētu. Bens Braunings ir šī Austrālijas kolektīva mazāk redzamais dalībnieks. „I Can’t Stay” ir pirmais singls no martā gaidāmā mūziķa EP „Lover Motion”.

THREE REMIXES OF THE WEEK:

Dillon - "Tip Tapping" (Kodiak Yellow Mix) [Bpitch Control]
(from "Tip Tapping" EP, out now)

Slavenais vācu leibls Bpitch Control pērn laida klajā jaunās mūziķes Dominikas Dilonas de Bingtones jeb vienkārši Dillon debijas albumu „The Silence Kills”. Šomēnes šis pats leibls piedāvā mūziķes pirmo remiksu EP, kurā starp sešiem trekiem atradīsit arī ļoti baudāmu un naksnīgu miksu dziesmai „Tip Tapping” no AMGmusic līdz šim pilnīgi nedzirdēta britu dueta Kodiak, kas aizvedīs dubstep un breakbeat pasaulē.

Ben Browning - "I Can't Stay" (Juan Maclean Remix) [Cutters]
(from "I Can't Stay" digital single, out now)

Kā jau minēju augstāk, nupat klajā nācis Cut Copy dalībnieka Bena Brauninga debijas solo singls „I Can’t Stay”. Digitālajā singlā atradīsit vairākus remiksus, no kuriem mūs visvairāk iepriecināja zināmā amerikāņu elektroniskās mūzikas pārstāvja Džona Maklīna jeb The Juan Maclean saulainām vasaras ballītēm piemērotais rīmeiks.

Zooash - "Dancing In Houston" (Whitney Houston vs Robyn) [self-released]
(available as a free download)

Pilnīgi loģiski un saprotami, ka nedēļā, kad galvenā mūzikas ziņa bija mega talantīgās un leģendārās dziedātājas Vitnijas Hjūstones pāragrā nāve, aktuālākais materiāls bija mūziķes karjeras slavenākie darbi. Kā izrādās, šo gadu laikā tapuši arī vairāki mešapi Hjūstones dziesmām, un AMGmusic ausis piesaistīja kāds 2011.gadā tapis mešaps, kurā eleganti kopā sapludinātas divas dziesmas – Vitnijas 80’to gadu hīts „How Will I Know” un nesenais Robinas gabals „Dancing On My Own”. No pēdējā paņemts muzikālais noformējums, no pirmā vokāls, un galarezultātā sanācis ārkārtīgi veiksmīgs skaņdarbs, kam dots nosaukums „Dancing In Houston”, un kas teicami iederētos jebkurā diskotēkā, kurā atdot cieņu leģendārajai mūzikas zvaigznei. Gaumīgi!

VIDEO OF THE WEEK:

Nedēļas video vietā šoreiz leģendārais, bērnību un MTV atgādinošais Vitnijas Hjūstones 1987.gada hīts „I Wanna Dance With Somebody”, kā arī, manuprāt, ļoti skaists un mīļš piemiņas mirklis dziedātājai grupas Girls koncertā Singapūrā. R.I.P.

Whitney Houston - "I Wanna Dance With Somebody" [Arista]

Girls - "I Will Always Love You" [Live ar Laneway Festival Singapoore]

LIVE: M83 - "Midnight City"

M83 – „Midnight City” (live on „Late Night With Jimmy Fallon”)

Tā kā nesen tviterī uzsaucu publisku aicinājumu koncertu organizētājiem nedarīt pāri latviešu klausītājiem un atrādīt arī mums M83, nevaru nepadalīties ar video, kurā Gonzaless ar kompāniju Džimija Falona raidījumā dzīvajā izpilda jaunākā albuma „Hurry Up, We’re Dreaming” hītu „Midnight City”, kas – nenogurstoši atkārtoju – joprojām ir pretendents uz 2011.gada AMGmusic Gada Singla titulu. Gabala beigās EPISKS saksofona solo.

NEDĒĻAS ALBUMU APSKATS (17.10.-23.10.)

M83 – „Hurry Up, We’re Dreaming”

Release date: 17/10/2011
Label: Naive
AMG rating: 9/10

AMGmusic komentārs: „Lai arī albuma nosaukumā minēti sapņi, „Hurry Up, We’re Dreaming” drīzāk gribētos salīdzināt ar pasaku. Tā ir krāšņa, dažādiem pavērsieniem pilna, ilustratīva mūzikas pasaka, kas ievelk savā valstībā ar pirmajām taktīm, kuru pavadījumā 73 minūtes pazūd kā nebijušas. Pavisam noteikti viens no šīs desmitgades izcilākajiem albumiem, nemaz nerunājot par tādu sīku vienību kā 2011.gads.”

Plašāk par albumu lasi šeit.

Gauntlet Hair – „Gauntlet Hair”

Release date: 17/10/2011
Label: Dead Oceans
AMG rating: 7/10

AMGmusic komentārs: „To, ka noise-pop var būt arī melodisks un pievilcīgs ne tikai šī mūzikas virziena lielākajiem faniem, pirms dažiem gadiem spoži nodemonstrēja Losandželosas apvienība HEALTH. Gauntlet Hair ir pajauns duets no Kolorādo štata ASV, kas pirmoreiz AMGmusic ar diviem singliem atrādījās pērn. Beidzot klajā nācis dueta debijas albums „Gauntlet Hair”, kas esot ierakstīts šopavasar viena dalībnieka vecmāmiņas mājā, kamēr tā devusies ceļojumā. „Gauntlet Hair” ir gana kompakts (nedaudz virs pusstundas) ceļojums skaļa, šķautņaina, bet tomēr melodiska noise-pop pasaulē, kas pat vairāk atgādina megamiksu nekā atsevišķu dziesmu albumu. Taču šoreiz tas pat ir pievilcīgi un kalpo kā viena no plates pozitīvākajām īpašībām. Pusstunda paskrien nemanot. Tiesa, mazliet žēl, ka grupa debijas platē nav iekļāvusi nevienu no pieminētājiem abiem pagājušā gada singliem „I Was Thinking...” un „Out Don’t...”.

Real Estate – „Days”

Release date: 17/10/2011
Label: Domino
AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Ņūdžersijā dibinātais, bet nu jau kādu laiciņu Ņujorkā mītošais kvartets Real Estate atgriežas ar otro studijas albumu, kas seko visai solīdajam debijas ierakstam „Real Estate” (7/10 no AMGmusic). Real Estate arī šeit turpina virpināt patīkamas un relaksējošas surf-pop melodijas, kas gan vairāk piestāvētu nevis sērfošanai, bet gan saulrieta sagaidīšanai pludmalē. Visnotaļ labs albums mierīgiem vakariem, vien varētu vēlēties nedaudz muzikālu dažādību. Citādi uz beigām sāk šķist, ka klausies vienu un to pašu dziesmu.”

Veronica Falls – „Veronica Falls”

Release date: 17/10/2011
Label: Bella Union
AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Veronica Falls – kolektīvs no Glāzgovas/Londonas – ir kā britu atbilde uz amerikāņu pēdējo gadu veiksmīgās 60’to gadu harmoniju un t.s. C86 ģitārmūzikas renesansi – Vivian Girls, Dum Dum Girls, The Pains of Being Pure At Heart u.c. Pievienojot arī zināmas šūgeiza sastāvdaļas, rezultātā sanācis visnotaļ dejojams un enerģisks debijas ieraksts, kuram gan, atšķirībā no augstākminētajām amerikāņu grupām, pietrūkst nesošu hītu un prātā ilgstoši paliekošu melodiju.”

Noel Gallagher's High Flying Birds – „Noel Gallagher's High Flying Birds”

Release date: 17/10/2011
Label: Sour Mash
AMG rating: 5/10

AMGmusic komentārs: „Kad 2009.gada augustā Noela Gallahera pacietības mērs bija pilns un viņš pameta Oasis, tas šķita kā vispareizākais solis, ka vajadzēja izdarīt jau sen. Tomēr izrādās, ka sevi izsmēlis ir ne tikai Gallahers jaunākais, bet arī Oasis galvenais dziesmu rakstītājs. Viņa jaunās grupas Noel Gallagher’s High Flying Birds debijas albums ir nomācoši garlaicīgs ieraksts, kurā viss šķiet jau sen dzirdēts, vien daudz labākā izpildījumā. Ir atsevišķi hīti („AKA... What A Life”, kā arī ievadošais „Everybody’s On The Run”), taču lielākoties neko jaunu un iepriecinošu šeit neatrast.”

+

Grimes – „Halfaxa”

Release date: 28/02/2011
Label: Lo Recordings
AMG rating: 7/10

AMGmusic komentārs: „Pateicoties šīs Nedēļas Singlam un ziņām, ka nākamā gada sākumā gaidāms jauns Monreālas mūziķes Klēras Bušēras aka Grimes ieraksts, AMGmusic nolēma patīt lentu atpakaļ un noklausīties mākslinieces šī gada sākumā izdoto albumu „Halfaxa”, ko pati Bušēra nodēvējusi par „treniņu gaidāmajam ĪSTAJAM debijas ierakstam”. Jā, salīdzināt šo albumu ar aktuālo singlu „Oblivion” ir diezgan grūti. „Halfaxa” ir izteikti drūms un tumšs ieraksts, kas varētu tikt vērtēts kā kaut kas pa vidu starp Zola Jesus un Austra gotiskumam un Holy Other un SALEM withc-house. Katrā ziņā, ja kaut kas būtu vispār jādēvē par „raganu hausu”, tad, manuprāt, tas būtu šis. Viss iepriekšminētais gan nekādā gadījumā nenozīmē, ka „Halfaxa” ir nomācošs ieraksts, nē – tas ir savāds, spocīgs un emocionāls darbs. Jā, nedaudz vienveidīgs, bet starp tā rindām spraucas ārā Klēras ģenialitāte un melodiskums, kas īpaši dzirdami tādos albuma skaņdarbos kā „Sagrad Prekrasnij” un „Dream Fortess”. No sirds ceru un ticu, ka šis „treniņš” transformēsies ģeniālā ierakstā 2012.gada sākumā.”

ALBUMS: M83 - Hurry Up, We're Dreaming

M83 – „Hurry Up, We’re Dreaming”

Release date: 17/10/2011
Label: Naive
AMG rating: 9/10

AMGmusic komentārs: „Ar kādiem tik epitetiem mūziķi parasti neslavē savus jaunos ierakstus: „mūsu labākais darbs karjerā”, „kaut ko tik labu vēl neesam radījuši”, „šis ir kas pilnīgi jauns mūzikā” utt. Tamdēļ, kad Entonijs Gonsaless gaidāmo jauno M83 albumu „Hurry Up, We’re Dreaming” intervijā Pitchfork nodēvēja par „ļoti, ļoti episku”, tie bija tikai vārdi. Taču izrādās, ka Gonsaless ir vīrs, kam var ticēt uz vārda, - labāku apzīmējumu kā „episks” šai platei gluži vienkārši neatrast, un nav arī vajadzības. Divos diskos (katrs apmēram 35 minūtes garš) ietilpstošais materiāls, kura konceptam Gonsaless iedvesmu smēlies no slavenā Smashing Pumpkins dubultalbuma „Mellon Collie and the Infinite Sadness”, neliek vilties.

Albums ir svinīgs un grandiozs, sākot jau ar pirmo skaņdarbu, kas nosaukts atbilstoši – „Intro”. Turklāt, tā kā šis treks tapis kopā ar spēcīgās balss īpašnieci Zola Jesus, varētu gaidīt, ka galvenā loma šeit būs atvēlēta tieši viņai, taču tā nav. Tie ir nesošie sintezatori un Gonsalesa balss, kas, šķiet, vēl nekad nav skanējusi tik plaši un masīvi kā šeit. Ar to arī episkais ceļojums var sākties, un tālāk seko viens hīts pēc otra, kur pat grūti kādu izcelt. Interesanti, ka šajā platē pirmoreiz dzirdami tādi M83 neraksturīgi instrumenti kā saksofons un akustiskā ģitāra. Pirmais ir fantastiska odziņa plates lielākā(?) hīta „Midnight City” noslēgumā, savukārt otra ir ģeniāli pavada albuma centrālo balādi „Wait”, kas gan noslēgumā pārtop par Sigur Ros cienīgu stīgu instrumentu pavadītu himnu.

M83 sakarā nereti dzirdētas frāzes, ka viņu albumi, lai arī atzīti un baudāmi, tomēr ir pārāk vienveidīgi „svētdienas mūzikas klausītājam”. Tādā gadījumā M83 daiļrades pētīšanu iesaku sākt tieši ar šo albumu. Grūti pateikt, vai tas ir apzināts Gonsalesa solis, taču šis viennozīmīgi ir vispopsīgākais M83 albums, labā nozīmē. Albuma grandiozums un episkums netraucē spraukties ārā melodiskumam un vieglumam, ar kādu šī mūzika dodas pretī klausītājam. Ja iepriekš M83 pazinām kā „elektroniskā šūgeiza” pārstāvi, tad pēc šīs plates Gonsalesu un viņa pavadošo sastāvu var droši likt popmūzikas lauciņā. Šeit aumaļām jūtamas atsauces no dažādām 80’to gadu apvienībām. Iespējams, tam kāds sakars ar to, ka 2009.gadā M83 bija Depeche Mode iesildītāji viņu koncertturnejā?

Lai arī albuma nosaukumā minēti sapņi, „Hurry Up, We’re Dreaming” drīzāk gribētos salīdzināt ar pasaku. Tā ir krāšņa, dažādiem pavērsieniem pilna, ilustratīva mūzikas pasaka, kas ievelk savā valstībā ar pirmajām taktīm, kuru pavadījumā 73 minūtes pazūd kā nebijušas. Pavisam noteikti viens no šīs desmitgades izcilākajiem albumiem, nemaz nerunājot par tādu sīku vienību kā 2011.gads.”