A-LIST: The xx - Together

The xx - "Together" [Interscope]

(from f/c OST "The Great Gatsby", out May 6th)

10.maijā ASV kinoteātros debitēs Baza Lurmena „The Great Gatsby” ekranizējums. Dažas dienas iepriekš to pavadīs neiztrūkstošais skaņu celiņš, kas nedaudz atgādina pirms dažiem gadiem izdoto „Krēslas” sāgas kārtējās sērijas saundtreku – pildīts ar skaļiem un interesantiem mākslinieku vārdiem, bet tomēr pārsteidzoši viduvējs. Pagaidām gan tas ir tikai pieņēmums, kas balstīts uz pirmajiem diviem atklātībā nodotajiem skaņdarbiem – klišejiskajiem un tukšajiem Lanas Del Rejas un Florence + The Machine singliem. Turklāt tagad ir radusies pat cerība uz kaut ko saturīgāku, jo vakar vakarā klausītājus sasniedza The xx pienesums filmai.

Kritiskākam cilvēkam jau 2009.gadā varēja rasties jautājums, cik ilgi savu formulu Džeimijs Smits un draugi spēs veiksmīgi tiražēt. Atnāca 2012.gada albums „Coexist”, bet jautājums palika. Atnāk jauns singls šogad, un atkal var tikai apsēsties, kasīt galvu un mēģināt atšifrēt, kā būtībā nemainīga minimālisma formula var spēt no jauna bez jebkādām ceremonijām aizkustināt cilvēku sirdis. Interesantākais, ka vienīgais jauninājums – filmu celiņos līdz riebumam izmantotais orķestra skanējums – ir vienīgais, kam gribas piesieties, jo tas, manuprāt, tur ir lieks. Vēl vakar likās, ka rakstīšu: „tas spēja sačakarēt ļoti labu dziesmu”, bet pēc piektās/sestās reizes tomēr saproti, ka tā nav. Olivers Sims un Romija Krofta joprojām šķiet skumjākie cilvēki uz planētas zeme, ar kuriem ir tik viegli asociēties, un „I said it’s been a long time / Since someone looked at me that way / It’s like you knew me / And all the things I couldn’t say” spēj pat saraudināt.

SEPTEMBRIS 2012: 5 Albumi

5 BEST ALBUMS OF THE MONTH:

5.Bob Dylan – „Tempest”

Release date: 10/09/2012

Label: Columbia

AMG rating: 7/10

AMGmusic komentārs: „Kādam pat ir pieticis pacietības saskaitīt – šis ir trīsdesmit piektais Boba Dilana studijas albums. Tas ir, neskaitot n-tās kompilācijas, dzīvos ierakstus un „būtlegu” sērijas. Iemesla ironijai gan šoreiz nav, jo 71 gada vecumā leģendārais folkmūzikas un 60’to gadu cilvēktiesību aizstāvju kustības elks Cimmermaņa kungs pēc ilgāka laika pārtraukuma radījis gana emocionāli piesātinātu albumu. „Tempest” gandrīz 70 minūšu ierakstā netrūkst sentimentālu un apcerīgu domu un atmiņu, kas mijas ar velnišķīgi melnu humoru, atgādinot, cik lielisks dzejnieks ir Bobs Dilans. Spekulācijas par to, ka šis varētu būt pēdējais Dilana albums viņa diskogrāfijā, pats autors noraida, taču, ja tā tiešām būtu, šis būtu perfekts ieraksts, ar ko noslēgt apbrīnojamu un izcilu karjeru.”

4.How To Dress Well – „Total Loss”

Release date: 17/09/2012

Label: Weird World

AMG rating: 7/10

AMGmusic komentārs: „Es nerakstu par seksu un narkotikām, jo man ar šī lietām nav problēmu – man patīk abas! Es vienkārši ļoti mīlu sentimentālas lietas un tās man ir fundamentāli svarīgas,” tā intervijā neilgi pirms sava otrā studijas albuma „Total Loss” iznākšanas izteicās Toms Krells jeb How To Dress Well, kā viņu pazīst mūzikas pasaulē. „Sentimenta Karalis R’n’B pasaulē” – šāda iesauka Tomam nudien piestāvētu, jo arī viņa otrais albums ir pilns ēterisku, brīžiem knapi elpojošu motīvu, kuru centrālā ass ir neiztrūkstošais Krella skumjais falsets. Mūziķa talants gan slēpjas šo melanholiju un grūtsirdību padarīt ne tik daudz skumju un depresīvu, cik brīžiem pat pārsteidzoši romantisku. Diemžēl "Total Loss” pietrūkst pārsteiguma momentu, jo viss šķiet jau iepazīts viņa debijas albumā pirms diviem gadiem, toties šeit atrast dažus izcilus skaņdarbus, jo īpaši jau galveno singlu „Cold Nites”, kas liecina, ka Krells vēl tikai pilnveidojas kā dziesmu autors. Tas liek domāt, ka viņa karjeras labākais darbs ir vēl priekšā.”

3.Divine Fits – „A Thing Called Divine Fits”

Release date: 03/09/2012

Label: Anti-

AMGmusic rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Ak, šīs tā dēvētās supergrupas! Kā gan lai savādāk dēvē Divine Fits, kurā zem viena karoga kopā sapulcējušies Wolf Parade un Handsome Furs vokālists Dens Bekners, Spoon līderis Brits Daniels un bundzinieks Sems Brauns no New Bomb Turks. Ja pēdējais varbūt vidējam mūzikas klausītājam būs mazāk zināms, tad par pirmajiem diviem ir rakstīts gana daudz un parasti paaugstinātos toņos. Interesanti, ka tieši Brits Daniels esot bijis šīs grupas izveidošanas iniciators, nevis Bekners, kurš pavisam nesen paziņoja par Handsome Furs darbības pārtraukšanu, bet Wolf Parade paņēmuši „bezalgas atvaļinājumu” vēl senāk. Tālāk seko pārsteidzošākā daļa – šis albums nebūt neatgādina divu slavu ieguvušu, bet nedaudz no visa nogurušu mūziķu kopīgu džemošanu naudas pelnīšanas nolūkā. Tieši otrādi – „A Thing Called Divine Fits” izklausās neticami organiski, pārdomāti un interesanti, mijoties ģitārām, new-wave sintezatoriem un pārmaiņus arī abu vokālistu balsīm. Atliek vien cerēt, ka Dena Beknera nupat paziņotais presē, ka šis nav „viena albuma projekts”, izrādīsies patiesība.”

2.The xx – „Coexist”

Release date: 10/09/2012

Label: Young Turks

AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Lai arī „Coexist” ir stāsts par vientulību, šķiršanos un vilšanos attiecībās, dīvainā kārtā šis albums šķiet gaišāks par debijas ierakstu. Jau pirmais singls un plates ievadošais „Angels” ir viena no mīlīgākajām un romantiskākajām grupas balādēm, bet šajā sakarā vēl ģeniālāks ir vidusdaļā atrodamais „Sunset”. Sāpīga šķiršanās un tās sekas, izmantojot Romijas un Olivera duetu, ir pasniegta kā skumja, taču akceptējama lieta, paskaidrota no divām pusēm: Romijas „I always thought it was sad / The way we act as a strangers” pret Olivera „You were more than just a friend / It never came to an end / I can’t bear to see you”. Bez drāmas, bez pārmetumiem, vienkārši klusi paskaidrojot.

Tomēr pati galvenā lieta, par ko priecāties „Coexist” sakarā, ir grupas skaņu vīra Džeimija Smita, kurš jau atkal vienpersoniski miksējis un producējis albumu, māka spēlēties ar skaņām, pludināt 4/4 ritmu ar 2step/garage, blēdīties ar klusuma pauzēm, kur prasās kreščendo un otrādi, un no minimālisma radīt ko tik piepildītu un siltu. Tas pilnā mērā izpaudās arī „xx” platē, taču šeit, kur dziesmas nav tik spēcīgas pašas par sevi, krīt ausīs vēl vairāk. Tieši viņa centrālā loma The xx sastāvā arī rada pārliecību, ka grupai ir, kur augt, mainīties un pilnveidoties.”

Plašāk par albumu lasi šeit.

1.Grizzly Bear – „Shields”

Release date: 17/09/2012

Label: Warp

AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Gluži kā Arcade Fire pirms vairākiem gadiem vai The xx nesenākā vēsturē, Grizzly Bear vairs nav tikai nelielās aprindās zināma indie apvienība, bet gan grupa, kuras katram solim tiks pievērsta īpaša uzmanība, kas attiecīgi pastiprina satraukumu un atbildības sajūtu. Iespējams, tāpēc pirmie jaunā albuma ieraksti, kas tapa pagājušā gada vasarā Teksasā, tikai izbrāķēti un gandrīz pilnībā dzēsti, bet „Shields” pamata materiāls sarakstīts, atgriežoties ierastajā Keipkodā – grupas vokālista Eda Drostes vecmāmiņas mājā, kur tapa arī 2006.gada „Yellow House”.

Kamēr daudzas citas grupas šādos nospriegotos apstākļos būtu salūzušas, Grizzly Bear ir izdevies radīt teju perfektu popmūzikas ierakstu. Par to, ka grupas skanējums ir lielisks un brīžiem pat grandiozs, mēs varējām pārliecināties jau iepriekšējos divos albumos, jo īpaši 2009.gada „Veckatimest”. Taču „Shields” šīs skaņas grandiozitātes pašā centrā saglabāta arī viegli pamanāma intimitāte un skaistas melodijas. Būtībā ar savu ceturto albumu Grizzly Bear ir atraduši to ideālo formulu, kur nostrādā visas sastāvdaļas, un nekas nešķiet lieks vai – gluži pretēji – par daudz.”

Plašāk par albumu lasi šeit.

Nedēļas Albumu Apskats (10.09.2012.-16.09.2012.)

The xx – „Coexist”

Release date: 10/09/2012

Label: Young Turks

AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Lai arī „Coexist” ir stāsts par vientulību, šķiršanos un vilšanos attiecībās, dīvainā kārtā šis albums šķiet gaišāks par debijas ierakstu. Jau pirmais singls un plates ievadošais „Angels” ir viena no mīlīgākajām un romantiskākajām grupas balādēm, bet šajā sakarā vēl ģeniālāks ir vidusdaļā atrodamais „Sunset”. Sāpīga šķiršanās un tās sekas, izmantojot Romijas un Olivera duetu, ir pasniegta kā skumja, taču akceptējama lieta, paskaidrota no divām pusēm: Romijas „I always thought it was sad / The way we act as a strangers” pret Olivera „You were more than just a friend / It never came to an end / I can’t bear to see you”. Bez drāmas, bez pārmetumiem, vienkārši klusi paskaidrojot.

Tomēr pati galvenā lieta, par ko priecāties „Coexist” sakarā, ir grupas skaņu vīra Džeimija Smita, kurš jau atkal vienpersoniski miksējis un producējis albumu, māka spēlēties ar skaņām, pludināt 4/4 ritmu ar 2step/garage, blēdīties ar klusuma pauzēm, kur prasās kreščendo un otrādi, un no minimālisma radīt ko tik piepildītu un siltu. Tas pilnā mērā izpaudās arī „xx” platē, taču šeit, kur dziesmas nav tik spēcīgas pašas par sevi, krīt ausīs vēl vairāk. Tieši viņa centrālā loma The xx sastāvā arī rada pārliecību, ka grupai ir, kur augt, mainīties un pilnveidoties.”

Plašāk par albumu lasi šeit.

Bob Dylan – „Tempest”

Release date: 10/09/2012

Label: Columbia

AMG rating: 7/10

AMGmusic komentārs: „Kādam pat ir pieticis pacietības saskaitīt – šis ir trīsdesmit piektais Boba Dilana studijas albums. Tas ir, neskaitot n-tās kompilācijas, dzīvos ierakstus un „būtlegu” sērijas. Iemesla ironijai gan šoreiz nav, jo 71 gada vecumā leģendārais folkmūzikas un 60’to gadu cilvēktiesību aizstāvju kustības elks Cimmermaņa kungs pēc ilgāka laika pārtraukuma radījis gana emocionāli piesātinātu albumu. „Tempest” gandrīz 70 minūšu ierakstā netrūkst sentimentālu un apcerīgu domu un atmiņu, kas mijas ar velnišķīgi melnu humoru, atgādinot, cik lielisks dzejnieks ir Bobs Dilans. Spekulācijas par to, ka šis varētu būt pēdējais Dilana albums viņa diskogrāfijā, pats autors noraida, taču, ja tā tiešām būtu, šis būtu perfekts ieraksts, ar ko noslēgt apbrīnojamu un izcilu karjeru.”

TOY – „Toy”

Release date: 10/09/2012

Label: Heavenly

AMG rating: 7/10

AMGmusic komentārs: „Būvēti uz 2009.gadā izjukušās Londonas apvienības Joe Lean & The Jing Jang Jong bāzes (trīs kvinteta dalībnieki ir no šīs grupas), TOY laiduši klajā gana interesantu un baudāmu debijas albumu, sakausējot savā skanējumā krautroka, psihodēlijas un post-punk noskaņas. Grupas lieli draugi esot The Horrors, un interesantā kārtā „TOY” visvairāk atgādina tieši pēdējo The Horrors plati „Skying”, kurā – gluži kā šeit – līganas un kustēties aicinošas melodijas nenoslīkst mežonīgajā skaņu jūklī. The Horrors nonākšana līdz šādai sabalansētībai prasīja vairākus gadus, kamēr TOY tas ir veiksmīgi izdevies jau debijas ierakstā.”

David Byrne and St. Vincent – „Love This Giant”

Release date: 10/09/2012

Label: 4AD

AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Viena no gada dīvainākajām savienībām – kopīgā albumā apvienojušies leģendārās 80’to gadu new-wave grupas Talking Heads līderis Deivids Bērnss un pēdējās desmitgades viena no pamanāmākajām neatkarīgās mūzikas scēnas dziesminiecēm – Enija Klārka jeb St. Vincent. Sākotnēji ieplānojuši vien kopīgus koncertus, abi tomēr izdevuši ierakstu. Apbruņojušies ar orķestra pavadījumu, abi dažādo paaudžu mūziķi spēlējas ar ārtroku un fanku, kas diemžēl gan grūti uztverams kā nopietns ieraksts, drīzāk kā tāda jautra parotaļāšanās savam priekam.”

Pet Shop Boys – „Elysium”

Release date: 10/09/2012

Label: Parlophone

AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Klausoties Ginesa rekordu grāmatā kā visu laiku komerciāli veiksmīgāko britu duetu iekļauto Pet Shop Boys vienpadsmito studijas albumu „Elysium”, pārņem sajūta, ka grupas dalībniekos iemiesojies kas šizofrēnijai līdzīgs. Vietām grupa atsauc atmiņā spožākos 80’to gadu mirkļus (īpaši albuma viennozīmīgajā hailaitā „A Face Like That”), albumā sākumā un noslēgumā norāda, ka nav zaudējuši lieliskās „Behaviour” plates noskaņas radīšanu, bet brīžiem iebrauc tādās auzās, ka sāk likties, ka tu klausies kādu pamatskolas ansambli. Šis noteikti ir solis uz augšu pēc jēlā 2009.gada „Yes”, taču diemžēl arī nekas vairāk par viduvēju ierakstu, kas pēc pavisam neilga laika pārklāsies ar putekļiem un pazudīs.

ALBUMS: The xx - Coexist

The xx – „Coexist”

Release date: 10/09/2012

Label: Young Turks

AMG rating: 8/10

Ak, nabaga The xx! Knapi trīs gadi pagājuši, kopš viņi no nevienam nezināmas, nepretenciozas un izteikti intravertas grupas kļuvusi par apvienību, no kuras visi gaida tikai un vienīgi ko ģeniālu, izcilu vai – ļaunākajā gadījumā – vismaz iepriekš nedzirdētu. Nemaz nepaturot galvā faktu, ka tad, kad iznāca grupas debijas albums „xx”, visi četri (nu jau trīs) tās dalībnieki bija padsmitnieki bez jelkādas nopietnas pieredzes mūzikā. Taču sniega bumba ir no kalna novēlusies, fanu pūlis, ieskaitot daudzus mūzikas kritiķus/apskatniekus, visā pasaulē mērāms jau miljonos, un te nu mēs esam – The xx beidzot sadūšojušies otrajam studijas albumam.

Kamēr neesmu izplūdis nevajadzīgos sīkumos un detaļās, par pašu galveno – neapšaubāmi „Coexist” saturiski nav vienā līmenī ar 2009.gada „xx”. Nav. Taču kaut kā neviļus rodas jautājums, vai tam vispār bija jābūt vienā līmenī? Citiem vārdiem sakot, vai, izmantojot tos pašus instrumentus un tās pašas sastāvdaļas, ir vispār iespējams radīt ko tik sensacionālu, ko pirms trim gadiem šiem trim londoniešiem izdevās dāvāt pasaulei?

Iespējams, ka ir, taču es gribētu tomēr aicināt „Coexist” uztvert kā turpinājumu „xx”, kā piedevu. Neba gluži „b-pušu” izlasi, jo šeit tāpat ir vesela kaudze lietu, par kurām spiegt un priecāties (par tām zemāk), bet kā kaut kāda posma noslēgumu. Nav šaubu, ka trešo reizi šī formula nenostrādās, un The xx ir jādomā par jauniem ingredientiem, jaunām muzikālām vēsmām, ja viņi vēlas apliecināt savu piederību 21.gadsimta mūzikas elitei, taču pagaidām viņi ir pelnījuši izbaudīt un parotaļāties ar to, ko paši tapinājuši. Un, bļāviens, kā viņiem tas izdodas!

Lai arī „Coexist” ir stāsts par vientulību, šķiršanos un vilšanos attiecībās, dīvainā kārtā šis albums šķiet gaišāks par debijas ierakstu. Jau pirmais singls un plates ievadošais „Angels” ir viena no mīlīgākajām un romantiskākajām grupas balādēm, bet šajā sakarā vēl ģeniālāks ir vidusdaļā atrodamais „Sunset”. Sāpīga šķiršanās un tās sekas, izmantojot Romijas un Olivera duetu, ir pasniegta kā skumja, taču akceptējama lieta, paskaidrota no divām pusēm: Romijas „I always thought it was sad / The way we act as strangers” pret Olivera „You were more than just a friend / It never came to an end / I can’t bear to see you”. Bez drāmas, bez pārmetumiem, vienkārši klusi paskaidrojot. Turklāt, kā jau ierasts The xx gadījumā, izdziedāts nevis duetā, bet tā, ka rodas sajūta - abi atrodas divās pasaules pretējās pusēs un viens otru nedzird. Fantastisks ir arī Olivera Sima teju solo gabals "Fiction".

Tomēr pati galvenā lieta, par ko priecāties „Coexist” sakarā, ir grupas skaņu vīra Džeimija Smita, kurš jau atkal vienpersoniski miksējis un producējis albumu, māka spēlēties ar skaņām, pludināt 4/4 ritmu ar 2step/garage, blēdīties ar klusuma pauzēm, kur prasās kreščendo un otrādi, un no minimālisma radīt ko tik piepildītu un siltu. Tas pilnā mērā izpaudās arī „xx” platē, taču šeit, kur dziesmas nav tik spēcīgas pašas par sevi, krīt ausīs vēl vairāk. Tieši viņa centrālā loma The xx sastāvā arī rada pārliecību, ka grupai ir, kur augt, mainīties un pilnveidoties.

The xx būtībā jau savu ir panākuši. Nemaz nerunājot par milzīgo ietekmi un izaugsmi, ko The xx ir veicinājuši konkrēti r’n’b mūzikā (How To Dress Well, Active Child, The Weeknd – šie visi mākslinieki debitēja PĒC The xx debijas albuma. Sakritība?), ikdienā saskaroties ar jaunajiem māksliniekiem, ir spēcīgi sajūtams šīs grupas rokraksts dažādākajos mūzikas stilos. Vienmēr esmu uzskatījis, ka izcilas ir tās grupas, kuras kopē vai kaut nedaudz atdarina. Un The xx gadījumā tas tā notiek. Ļausim viņiem nosvinēt šo sasniegumu un posmu, un priecāsimies, ka tam par godu The xx ir palutinājuši mūs ar sasodīti labu plati, kas jau atkal mutuļos sirdis un radīs veldzējošās sajūtas attiecībās un mīlestībā vīlušos cilvēkos.