Jamaican Queens - Can't Say No To Annie

Jamaican Queens - "Can't Say No To Annie" [self-released]

(from LP "Wormfood", out now)

Zināt to ārkārtīgi silto un patīkamo sajūtu, kad kāds uzraksta vai skaļi pasaka to, ko Jūs jau sen cenšaties kādam pateikt, bet neviens neklausās? Man tā bija, kad pirmoreiz lasīju Jamaican Queens biogrāfiju, kur cita starpā bija grupas līdera Raiena Spensera citāts: „Es cenšos izbēgt no realitātes, maksimāli bieži lietojot MDMA vai psihodēliskās narkotikas. Pilnībā apzinos, ka tas noteikti atstās iespaidu uz manu psihisko veselību nākotnē. (...) Pēc attiecību izjukšanas es koncentrējos tikai mūzikai, jo attiecības rada tikai sāpes.”. Šis citāts (plus pārprasti manis rakstītie tvīti pirms dažām nedēļām) patiesībā mani laikam beidzot ir iedvesmojis lielākam rakstam par šo tematu. Apsolu pie tā piestrādāt jau tuvākās nedēļas laikā.

Bet atgriežamies tomēr pie mūzikas. Jamaican Queen ir kvartets no Detroitas ar jau minēto Raienu Spenseru priekšgalā. Interesanti, ka Spensers par savu lielāko iedvesmotāju sauc Moriseju, bet viņa mīļākais mūzikas stils ir... hip-hops. Tas faktiski labi raksturo šo singlu, kas būvēts uz hip-hop bītiem, taču pavisam noteikti nav liekams hip-hop plauktiņā. Patiesībā tas ir tik ļoti interesants krustojums ar dažādiem elektronisko mūzikas veidu ingredientiem, ka man pat grūti tam ātrumā atrast nosaukumu. Turklāt vēl tas šlāgeriskais piedziedājums, kas atsauc Girls pirmo albumu. Debijas albums „Wormfood” tika izdots marta sākumā un ir par velti lejupielādējams grupas BandCamp vietnē.

ALBUMS: Young Galaxy - Ultramarine

Young Galaxy – "Ultramarine"

Release date: 08/04/2013

Label: Paper Bag

AMG rating: 8/10

Pēc pirmās „Ultramarine” noklausīšanās reizes pārņēma tāda neliela de-javu sajūta, jo pirms diviem gadiem ar Young Galaxy bija gandrīz identiska situācija. Grupa salutināja ar trim pasakainiem singliem, kas lika degt nepacietībā pēc pilna albuma, bet, kad tas beidzot tika izdots, atstāja neapmierināta izsalkuma sajūtu, kādu melomāniem mēdz radīt albumi, kuru jau iepriekš izdotie singli arī izrādās spēcīgākie platē. Šoreiz ar eksāmenu pēc veiksmīgajiem kontroldarbiem Young Galaxy ir veicies labāk.

Rakstot par Young Galaxy pēdējos divarpus gados, vienmēr jāsakoncentrējas, lai neuzrakstu „Zviedrijas grupa”. Young Galaxy, kā zināms, ir no Kanādas pilsētas Vankūveras, taču viņu sadarbība ar zviedru producentu Denu Lisviku ir būtiski ietekmējusi grupas skanējumu, un nu jau bez viņa vispār grūti iedomāties kvinteta ierakstus. Šķiet, šo veiksmes atslēgu saprot viņi paši, jo šoreiz nevis Lisviks devās pie Young Galaxy, bet kanādieši brauca uz Gēteborgu, un viss „Ultramarine” ir tapis tur.

Arī albuma ierakstīšanas process šoreiz atšķīries. Ja iepriekšējā reizē viss ticis ierakstīts pa daļām, un tad Lisviks tās līmējis kopā, „Ultramarine” ir ierakstīts „dzīvajā”. Ar to varētu izskaidrot, kāpēc „Ultramarine” šķiet bagātīgāks un dinamiskāks. Dzīvāks, kā smejies. Young Galaxy vienmēr padevies izcelt emocionālo nokrāsu dziesmās, un šeit tas ir uzskatāmi dzirdams, īpaši pirmajā pusē. Pirmais singls „Pretty Boy” bez lielas piepūles burtiski aiznes vasaras bezrūpīgas pasaulē, kamēr „Fall For You” uzbur aizkustinošu romantisku ainu.

Caurcaurēm šis ir skandināvisks popmūzikas ieraksts. Atsevišķi gabalu iesākumi pat izteikti atgādina The Knife skaņu knifus. Viens no albuma spēcīgākajiem gabaliem „In Fire” pat šķietami kopē The Knife raustīto sintezatoru rokrakstu, taču tas viss ir pasniegts daudz maigākā, sildošākā un vienkāršākā manierē. Patīk popmūzika? The Knife ir par skarbu, aukstu un sarežģītu, bet Niki and the Dove un Robina par popsīgu? Šis būs ideāls risinājums!

A-LIST: The xx - Together

The xx - "Together" [Interscope]

(from f/c OST "The Great Gatsby", out May 6th)

10.maijā ASV kinoteātros debitēs Baza Lurmena „The Great Gatsby” ekranizējums. Dažas dienas iepriekš to pavadīs neiztrūkstošais skaņu celiņš, kas nedaudz atgādina pirms dažiem gadiem izdoto „Krēslas” sāgas kārtējās sērijas saundtreku – pildīts ar skaļiem un interesantiem mākslinieku vārdiem, bet tomēr pārsteidzoši viduvējs. Pagaidām gan tas ir tikai pieņēmums, kas balstīts uz pirmajiem diviem atklātībā nodotajiem skaņdarbiem – klišejiskajiem un tukšajiem Lanas Del Rejas un Florence + The Machine singliem. Turklāt tagad ir radusies pat cerība uz kaut ko saturīgāku, jo vakar vakarā klausītājus sasniedza The xx pienesums filmai.

Kritiskākam cilvēkam jau 2009.gadā varēja rasties jautājums, cik ilgi savu formulu Džeimijs Smits un draugi spēs veiksmīgi tiražēt. Atnāca 2012.gada albums „Coexist”, bet jautājums palika. Atnāk jauns singls šogad, un atkal var tikai apsēsties, kasīt galvu un mēģināt atšifrēt, kā būtībā nemainīga minimālisma formula var spēt no jauna bez jebkādām ceremonijām aizkustināt cilvēku sirdis. Interesantākais, ka vienīgais jauninājums – filmu celiņos līdz riebumam izmantotais orķestra skanējums – ir vienīgais, kam gribas piesieties, jo tas, manuprāt, tur ir lieks. Vēl vakar likās, ka rakstīšu: „tas spēja sačakarēt ļoti labu dziesmu”, bet pēc piektās/sestās reizes tomēr saproti, ka tā nav. Olivers Sims un Romija Krofta joprojām šķiet skumjākie cilvēki uz planētas zeme, ar kuriem ir tik viegli asociēties, un „I said it’s been a long time / Since someone looked at me that way / It’s like you knew me / And all the things I couldn’t say” spēj pat saraudināt.

Sigur Ros - Ísjaki

Sigur Ros - "Ísjaki" [XL]

(from f/c LP "Kveikur", out June 17th)

Jūnijā gaidāmā jaunā Sigur Ros albuma „Kveikur” pirmais singls „Brennistein” atstāja sajūtu, ka grupa pēc ilgāku gadu laimes un piepildījuma ir nokļuvusi kādā tumšā Islandes alā, turklāt dziesmu papildināja arī presē sacītais, ka jaunais albums būšot daudz agresīvāks un smagāks par iepriekšējiem. Lai fani nepadomātu, ka Sigur Ros ir tiešām piepulcējušies depresijas slimnieku garajam sarakstam, otrais singls „Ísjaki” ir ievērojami vieglāks. Ne tik emocionāli un muzikāli spēcīgs kā „Brennistein”, bet joprojām gana episks un skanējumā bagāts skaņdarbs. Domāju, ka no šī gada Positivus hedlaineriem (Noah and the Whale? Over Crystal Castles?! WHAT THE FUCK?!?) tieši Sigur Ros sniegs neaizmirstamākās emocijas. EDIT: Pilnīgi aizmirsu, ka The xx tak arī uzstāsies! Viņi ir hedlaineri svētdienas vakarā.

A-LIST: Bipolar Sunshine - Rivers

Bipolar Sunshine - "Rivers" [self-released]

(from f/c EP "Aesthetics", out June 17th)

Pirms pāris mēnešiem AMGmusic vērsa uzmanību kādam ļoti gaisīgam r’n’b skaņdarbam „A Little Sumthin’”, kuru duetā izpildīja divi britu producenti un mūziķi FTSE un Bipolar Sunshine. Tolaik vēl noteicu, ka dziesmas galvenā atslēga ir tieši mančestrieša Bipolar Sunshine pieslēgšanās piedziedājumā. Rādās, ka nebūšu kļūdījies. Bipolar Sunshine jūnijā izdos debijas EP „Aesthetics”, un tā ievadošais „Rivers” ir pārsteidzoši spēcīgs darbs. Akurāti nostrādāta popmūzikas struktūra un skanējums ar teicamu ritmu, kas kulminē ar izcili lipīgu un melanholiski siltu piedziedājumu.

AMGmusic drīzumā taps jauna sadaļa „KLASE 2013”, kurā ļoti stingrā atlasē uzņemsim tikai spēcīgākos šī gada debitantus. Domājams, ka viens kandidāts mums jau ir.