Pirms nedēļas, turpinot Vevo sēriju „Unstaged”, kas aizsākās ar Arcade Fire koncertu, YouTube visā pilnībā pārraidīja hip-hop kulta apvienības The Roots un soul mūzikas spīdekļa Džona Ledženda koncertu Ņujorkā. Māksliniekiem pavisam drīz iznāks arī kopīgs albums „Wake Up!”, kas sastāvēs no 60’to un 70’to gadu soul mūzikas dziesmu kaverversijām.
Arcade Fire slavenā dziesma, kuras vārdā nosaukts gaidāmais albums, protams, nav ne 60’to/70’to gadu dziesma, nedz arī soul mūzikas klasika. Tamdēļ šo garadarbu albumā lieki meklēt, taču koncertā kompozīcija tomēr tika izpildīta. Ja kādam vēl bija šaubas par Vina Batlera spēju radīt pasaules mēroga hītus un stadionu himnas, tad vērts paskatīties šo video.
Pēc četru gadu klusēšanas atdzīvojies slavenais videoklipu režisors Kriss Kaningems. 90’tajos gados 40 gadus vecais britu režisors ir uzņēmis klipus tādām slavenībām kā Placebo („36 Degrees”), Bjorka („All Is Full Of Love”), Aphex Twin („Come To Daddy”), Dubstar („No More Talk”), Portishead („Only You”), Madonna („Frozen”) u.c. Lieki piebilst, ka vairāki no šiem klipiem jau kļuvuši par klasiku.
Jaunāko klipu – 10 minūtes garo vizualizāciju Džila Skota Herona dziesmai „New York Is Killing Me” – Kaningems prezentējis vakar ASV. Piedāvāju šo naksnīgo un linčiski drūmo klipu novērtēt arī Jums. Pie viena, neaizmirstiet par Skota Herona fantastisko albumu, kas iznāca februārī.
2009.gada singlu topa noslēgumā, kurā Detachments debijas skaņdarbs „The Flowers That Fell” izcīnīja augsto 7.vietu, rakstīju, ka nekādi nesaprotu, kā tas nekļuva par vienu no gada lielākajiem hītiem un kāpēc Detachments neviens nepiemin pie 2010.gada potenciāli spožākajiem debitantiem. Gandrīz gads ir apkārt un es varu tikai vēlreiz atkārtot augstākminēto. Tiešām nesaprotu. Detachments ir pavisam oficiāli AMGmusic jaunā mīļākā grupa. Tiesa, debijas albums vēl tikai gaida savu tikšanos ar mani.
Par to, ka šis nebūs kārtējais britu post-punk ansamblis, par ko varēja liecināt „The Flowers That Fell”, brīdināja jau otrais grupas singls „Circles”, kas arī kļuva par AMGmusic Nedēļas Singlu un vēlāk izcīnīja 2.vietu decembra topā pērn. Kopā ar producentu Džeimsu Fordu (tas, kurš no Simian Mobile Disco) veidotais skaņdarbs skanēja kā izņemts no pavisam cita 80’tajos gados attīstīta mūzikas stila – new wave jeb smagnējas elektronikas.
Tālāk sekoja grupas paziņojums tviterī, ka „ģitāras ir noliktas skapī, to vietā ir iegādāti daudzi sintezatori” un vēsts, ka lielākais hīts „The Flowers That Fell” vispār netiks iekļauts debijas albumā. Jā, līdz debijas albumam, skaitot no brīža, kad pirmoreiz sākām jūsmot par Detachments, ir pagājis jau precīzi pusotrs gads. Pietiekami ilgs laiks, lai dažs labs būtu par Detachments piemirsis – tas ir vienīgais attaisnojums, ko es pieņemu, kāpēc par šiem londoniešiem prese pagaidām nerunā.
Ja pieminētajā „Circles” vēl ir saklausāma ģitāra un maza līdzība ar „The Flowers That Fell”, tad jaunākais singls „Holiday Romance” jau ir absolūts electro skaņdarbs, kur dzīvie instrumenti, šķiet, nav izmantoti vispār. Bet zināt, ko? Arī nevajag. Ja ir kaut kas labs un nemirstīgs no 80’to gadu new wave/synth pop mūzikas, tad tas ir šis skanējums, kas cauri malām plūst šajā dziesmā. Par to arī milzīgs prieks.
Nobeigumā vēlos pateikt vēl vienu lietu. Ja atceraties, pirms kāda laika recenzēju Jumpravas singlu un piesējos par skanējumu. Tad nu, lūk, ja šo lasa kāds Aigaram Grāveram (vai kādam citam jumpravietim) personīgi pazīstams cilvēks, lūdzu, nosūtiet viņam šo dziesmu paklausīties! Žēl, ka neesmu draugos ar Detachments solistu Sebastjanu O’Malliju – noteikti palūgtu viņam dziesmas instrumentālo versiju. Lūk, TĀ ir jāskan sintpopam. Var patikt melodija vai nepatikt, var patikt solista vokāls vai nepatikt (man tīk abi!), bet skaņa Detachments ir fantastiska.
Ar nepacietību gaidu debijas albumu. Nu jau drīz jābūt!
Laikam jau tak tomēr nāksies skepsi mest malā, neklausīties, ko saka viedie kritiķi, kas jaunāko Underworld albumu ir novērtējuši kā ļoti viduvēju, un beidzot noklausīties pašam albumu „Barking”. Otrais singls pēc kārtas no šīs plates ir teicams, un gandrīz deva 90’to gadu elektroniskās mūzikas dieviem otro pēc kārtas Nedēļas Singla statusu no AMGmusic.
Ja par plates pirmo singlu „Scribble” atbildīgs bija drum’n’base producents Linkolns Barets jeb High Contrast, tad „Always Loved a Film” producējuši pieredzējušie progressive house vīri Marks Naits un D.Ramirez. Tiesa, singla skanējums ne būt nav smags un nomācošs, tieši otrādi – tas turpina „Scribble” iesākto gaisīguma un pozitīvisma kampaņu. Bez tam – atkārtošos – klips ir vienkārši dievīgs šai dziesmai! Un arī iedvesmojošs. ;)
Ietekmējies no glorificējošās pitchfork.com rezencijas, vienīgais ieraksts, ko slimam esot pagājušajā nedēļā noklausījos, bija Das Racist jaunākais miksteips „Sit Down, Man”. Protams, tādā sajūsmā kā amerikāņu kolēģi es neesmu, taču jāatzīst, ka 80 minūšu garais ieraksts, neskatoties uz savu ārprātīgo garumu, tiešām ir ļoti baudāms un interesants, ar daudzām atsaucēm uz aizgājušiem hītiem, no kuriem īpaši jāuzteic savdabīgā versija par Enigma 1994.gada hītu „Return To Innocence”.
Taču visraksturojošākais šā miksteipa skaņdarbs noteikti ir „hahahaha jk?” ar savu piedziedājuma „we’re NOT joking / just joking, we ARE joking / just joking, we’re NOT joking / just joking, we ARE joking”. Un gluži kā gadījumā ar šobrīd par kulta apvienību kļuvušo Dienvidāfrikas kolektvīvu Die Antwoord, nav pat īsti svarīgi, vai Das Racist tiešām joko, vai ņem to lietu nopietni. Svarīgi ir tas, ka pēc ilgiem laikiem arī baltie pierāda, ka var būt ļoti talantīgi un, kas pats galvenais, inteliģenti un cieņu raisoši reperi. Labs turpinājums pērnā gada hītam „Combination Pizza Hut & Taco Bell”.
My Gold Mask - "I Don't Need The Reason" [self-released; 13/09/2010] AMG rating: 8/10 (free download)
Veselu dienu pavadīju domādams, ko man ļoti, ļoti, ļoti atgādina šis jaunākais My Gold Mask skaņdarbs, beigās sliecoties uz Pīdžejas Hārvijas pusi. Jāsaka paldies pitchfork.com, kas pārtrauca manas mokas, savā recenzijā minot, ka My Gold Mask ir Čikāgas Yeah Yeah Yeahs. Yes. Tieši to man arī atgādina „I Don’t Need The Reason”.
Atšķirībā no ietekmīgā pitchfork.com es vismaz pagaidām šajā faktā gan nesaskatu neko sliktu. Ļoti plosošs, lai arī diezgan kails un minimāls skanējums (ala White Stripes stilā), ko īpašu padara šī dueta solistes Gretas Ročelles spožais vokāls, kas gan vairāk līdzinās manis pieminētajai Hārvijai. Šis skaņdarbs ir pieejams lejupielādei par velti un tas ir pirmais priekšvēstnesis novembrī gaidāmajam apvienības otrajam EP „A Million Miles (From Where We Were Last)”. Patīkama debija.
Ar Losandželosas art-rock ansambli Warpaint un tās samtainās balss īpašnieci Emīliju Kokalu iepazīstināju jūs precīzi pirms gada, kad AMGmusic rīcībā nonāca debešķīgais skaņdarbs „Billie Holiday” no tajā laikā aktuālā grupas debijas EP „Exquisite Corpse”. Diemžēl, kā aktuālo singlu no šī EP grupa izvēlējās „Elephants”, kam nedaudz pietrūka, lai iekļūtu AMGmusic Janvāra Top 20.
25.oktobrī uz pazīstamā leibla Rough Trade iznāks kvarteta debijas albums „The Fool”, un šis ir tā pirmais oficiālais singls. Lai arī ne tik sirdi plosošs kā „Billie Holiday”, tas vienalga vilina ar savu rudenīgo noskaņu un teicamo Kokalas balss tembru. Starp citu, pie viena gribu ieteikt noklausīties Warpaint versiju par klasisko Deivida Bovija „Ashes To Ashes”, kas būs iekļauts gaidāmajā Bovijam veltītajā izlasē „We Were So Turned On: A Tribute to David Bowie”. Kā atsevišķu singlu to AMGmusic apskatīs nākammēnes.
Trentemoller - "...Even Though You're With Another Girl" [In My Room; 13/09/2010] AMG rating: 7/10
Kamēr es biju trimdā Grieķijā, maijā jaunu plati (kā izrādās, tikai otro savā karjerā!) „Into The Great Wide Yonder” izdevis dāņu pazīstamākais elektroniskās mūzikas producents Anderss Trandemollers. No turienes nāk šis dūmakainais, ļoti melanholiskais, bet arī skaistais singls „...Even Though You’re With Another Girl”. Džozefīnes Filipas vokāls ir vienkārši aizkustinošs!
Goran Gora & The Yrs - "Distant Light" [I Love You Records; 13/09/2010] AMG rating: 7/10 (free download)
Naktī domāju, vai atklāt, kāpēc es nepiederu pie daudzgalvainā Goran Gora jūsmotāju pūļa. Izdomāju, ka nedalīšos subjektīvos iemeslos, kāpēc „Distant Light” nopelna 7/10 nevis 8/10, kā varbūt pienāktos. Objektīvais iemesls savukārt ir tāds, ka atšķirībā no „Jet Lag”, krietni garlaicīgāks ir otrais Holšteina albums „Mystrys Yrs”. Tam par pierādījumu kalpo arī fakts, ka „Distant Light” EP tā pa īstam sasniedz kulmināciju ar „We Had To Learn” (live) – skaņdarbu no... „Jet Lag” albuma. Bet talantīgs pusis ir. Par to šaubu nav.
Fujiya & Miyagi - "Sixteen Shades of Black & Blue" [Full Time Hobby; 15/09/2010] AMG rating: 7/10 (free download)
Pēc pailgas klusēšanas atgriezusies Braitonas trijotne Fujiya & Miyagi, kas spoži debitēja AMGmusic 2006.gada rudenī ar singlu „Ankle Injuries”. Grupai drīzumā gaidāms trešais studijas albums ar ļoti savdabīgu nosaukumu „Ventriloquizzing”. Pirmais singls – „Sixteen Shades of Black & Blue” skan kā sakrustots pagājušās desmitgades Depeche Mode un Nine Inch Nails.
Aizkavējās Fenech-Soler ar savu debijas albumu (tas iznāks tikai nākamnedēļ). „Lies” singla formātā tika izdots jau pirms gada un tolaik tikai nedaudz pietrūka līdz iekļūšanai AMGmusic mēneša topā. Tagad, kad jau esam paspējuši atklausīties We Have Band, Delphic, The Golden Filter un citas jaunās britu electro-pop grupas, Fenech-Soler daiļrade vairs tik saistoša nešķiet. Bet singls nav slikts – tas jāatzīst.
Iemīlēties kādā dziesmā tikai dēļ tās basiem? Tā kādreiz gadās, un tā man ir gadījies ar Howls singlu „Hammock”. Howls ir jauna grupa no Bruklinas, ASV un savu lielo debiju piedzīvojusi šī gada Glastonberijas festivālā. Faktiski vairāk par viņiem arī neko nezinu, bet svarīgākais taču ir mūzika, vai ne?
Ja kāds nebija pamanījis, pagājusī nedēļa AMGmusic sanāca tāda patukša, jo mani bija pievārējusi ikrudens slimība. Gluži kā Jumpravas dziesmā, „mans organisms ārprātīgi laiku jūt”, tā nu tas notiek katru rudeni. Varbūt, ka jāpriecājas, ka šogad tas noticis tik agri, kas nozīmē, ka novembri, kad parasti nolikos uz nedēļu ar augstu temperatūru, var gaidīt ar mazākām bažām.
Visā šajā sliktajā un nepanesamajā lietā ir arī savi plusi. Pirmkārt, sen nebiju izbaudījis tik vieglu svētdienas rītu, kad Tevi nenomoka ne mazākās paģiras. Otrkārt, entuziasms celties pirmdienas rītā un mesties atkal iekšā mūzikas krājumos bija tik liels, ka naktī ne par ko nevarēju iemigt – galvā šaudījās visādas domas, singli un albumi. Jā, te nu atkal nonākam pie mīnusiem – šodien tā diezgan normāli aizgulējos... Nekas, sodīšu sevi – šodien iztikšu bez hokeja + strādāšu līdz 22:00.
Mazā rindkopītē arī piebildīšu, ka turpmāk mazliet mainīsies formāts AMGmusic. Proti, turpmāk par jaunumiem runāsim atsevišķos rakstos nevis kopējos dienas apskatos, kā tas bija pēdējos mēnešos. Tas, pirmkārt, ļaus operatīvāk ievietot informāciju un mūziku šeit, un, otrkārt, būs arī pārskatāmāk gan Jums, gan mums, kad vajag kādu konkrētu lietu atrast šajā lapā. Tomēr informācijas apjoms un tēmas faktiski nemainīsies, tā kā nekādas revolucionāras izmaiņas nav gaidāmas.
Labi, jāķeras pie darbiem. Šodien dienas kārtībā: 1) pagājušās nedēļas singlu apskats – tam vajadzētu būt iekšā jau šovakar, 2) Deerhunter jaunais albums – visi tā slavē, ka taisni vai degu aiz ziņkāres to noklausīties, 3) jāizskrien cauri ārkārtīgi daudzajām house platēm un digitālajiem EP, kas saskrējuši pēdējās nedēļas laikā – jāatlasa kaut kas nedēļas nogales miksiņam.
Jums savukārt piedāvāšu kaut ko no klasikas. Nedēļas nogalē saņēmu divus singlus ar aizmirstiem AMGmusic hītiem – Underworld 2000.gada singlu „Cowgirl (live)” no viņu tā laika aktuālā koncertieraksta „Everything Everything”, kā arī Ritmo Dynamic 2003.gada rudens house hītu pie mums – „Calinda”. Underworld šobrīd aktuālāks, tāpēc, lai iet „Cowgirl”!
.jpg)
