JŪLIJS 2013: 5 ALBUMI

PIECI LABĀKIE ALBUMI JŪLIJĀ:

5.AlunaGeorge – „Body Music”

Release date: 26/07/2013

Label: Island

AMG rating: 7/10

Gada sākumā iekļūšana BBC Sound of 2013 saraksta 2.vietā un vairāki veiksmīgi singli, no kuriem īpaši jāizceļ „Attracting Flies”, noteikti varēja radīt zināmu spriedzi Alunai Frānsisai un Džordžam Rīdam, un lielas ekspektācijas klausītājiem. Tamdēļ nav brīnums, ka debijas albumu „Body Music” britu žurnāls NME nodēvējis par „neizmantotu iespēju”. Albuma spēcīgākie skaņdarbi jau ir zināmi, savukārt pārsteigumu šeit pietrūkst. No vienas puses varētu vainot Rīda vienpersonisko producēšanu, taču patiesībā tieši neuzbāzīgais skanējums ir šīs plates lielākais pluss, kas to padara par gana gaumīgu, ausij tīkamu klausāmvielu.

4.Daughn Gibson – „Me Moan”

Release date: 08/07/2013

Label: Sub Pop

AMG rating: 7/10

Mūzikas kritiķu domas par Dona Gibsona albumu „Me Moan” dalās divās nometnēs – ir tādi, kas albumu aizgūtnēm slavē, un ir daudz atturīgāk domājošie. Tam šoreiz ir triviāls izskaidrojums – ne visi ir dzirdējuši mūziķa pagājušā gada debijas albumu „All Hell”, kas tad arī atnesa līgumu ar pazīstamo mūzikas leiblu Sup Pop. Proti, arī šeit bijušais kravas mašīnu šoferis turpina sapludināt kantri mūzikas klišejas ar tumšāku elektroniku, taču albumam pietrūkst tās jaudas un oriģinalitātes dzirksteles, kas sprakšķēja „All Hell”. Taču ar visu to „Me Moan” uz jūlija albuma fona ir ļoti patīkams darbs, kas atgādina UNKLE krustojumu ar Niku Keivu un kādas tautiskās mūzikas ansambli.

3.Weekend – „Jinx”

Release date: 22/07/2013

Label: Slumberland

AMG rating: 8/10

Pēc pirmajiem diviem singliem – eksplozīvā, sirdi plosošā „Mirror” un salīdzinoši saulainā „It’s Alright” – varēja šķist, ka Kalifornijas trio Weekend būs devušies arvien ciešākos post-punk apskāvienos. No vienas puses tas ir drošs solis un plašāk atvērtas durvis, no otras – katrs mazliet paslinks žurnālists Tevi salīdzinās ar The Cure un Joy Division. Taču pirmie priekšstati izrādījušies mānīgi. Post-punk pamatnes šeit tiešām dzirdamas izteiktāk, nekā debijas ierakstā, taču noise un šūgeiza klātbūtne ir joprojām. Turklāt visus šos komponentus, ko izmanto arī, piemēram, The Twilight Sad vai A Place To Bury Strangers, Weekend ir savienojuši tā, ka grupu nevar sajaukt ar kādu citu. Reti kurš šūgeiza/post-panka ieraksts skan tik viegli, nepiespiesti un gaisīgi. Manuprāt, solis uz priekšu.

2.El-P and Killer Mike – „Run The Jewels”

Release date: 01/07/2013

Label: Fool’s Gold

AMG rating: 8/10

Pagājušais gads hip-hopam noteikti vērtējams kā ļoti veiksmīgs. Par Kendrika Lamāra debijas plati vispār nerunāsim, bet ļoti veiksmīgus ierakstus izdeva arī Killer Mike un viens no alternatīvākajiem šā brīža hip-hop meistariem El-P, kurš, starp citu, bija arī Killer Mike albuma producents. Šogad abi apvienojušies kopīgā duetā Run The Jewels un izdevuši tāda pat nosaukuma debijas albumu. „Run The Jewels” attaisno visas cerības, ko no Killer Mike un El-P sadarbības augļa varētu vēlēties – tas ir spēcīgs, masīvs un viscaur pārliecinošs kā skanējumā, tā arī izpildījumā. Taču tieši starp pulsējošajiem bītiem un griezīgajām skaņām ik pa laikam izpeldošie piedziedājumi (skatīt „Run The Jewels” un jo īpaši „DDFH”) šo plati padara tik ļoti baudāmu un stabili liekamu starp 2013.gada hip-hop labākajiem ierakstiem.

1.Fuck Buttons – „Slow Focus”

Release date: 22/07/2013

Label: ATP Recordings

AMG rating: 9/10

Kad es 2009.gadā rakstīju par Bristoles dueta Fuck Buttons otro studijas albumu „Tarot Sport”, uzsvēru, ka neesmu dzirdējis nevienu tik melodisku drone mūzikas albumu. To pašu zināmā mērā var teikt par „Slow Focus”, bet lielāks akcents jāliek uz to, ka es nevarēju iedomāties, ka drone mūzikas grupa spēj radīt divus tik uzskatāmi atšķirīgus albumus. Nav jau tā, ka „Tarot Sport” būtu albums, ko šūpuļdziesmu vietā likt zīdaiņu iemidzināšanai, bet „Slow Focus” teju vai šokē ar savu tumšumu un apokaliptisku nolemtību.

Šī melnā noskaņa ir lielākā atšķirība no iepriekšējiem Fuck Buttons darbiem, jo pārējie elementi ir palikuši. Skaņdarbi joprojām ir gari, izstiepti, bet tikai tamdēļ, lai vēl saasinātāk un ar lielāku baudu („The Red Wing” gadījumā pat orgasmu) sagaidītu kulmināciju, kas parasti izskan ar tādu jaudu, ka pie spēcīgākas skaņu aparatūras varētu arī paģībt. Savukārt pats patīkamākais ir albuma izskaņa. „Hidden XS” noteikti ir episkākais no plates trekiem, kurš it kā izved no melna tuneļa un iededz mazu gaismu, kuras tālākā izmantošana jau paliek klausītāja ziņā, jo plate ir galā.

A-LIST: Fuck Buttons - The Red Wing

Fuck Buttons - "The Red Wing" [ATP]

(from f/c LP "Slow Focus", out July 22nd)

Rakstot par grupām, kas pārstāv drone/noise electronica stilu, reti sanāk lietot vārdus „melodisks” un „episks”, bet bez tiem neiztikt Bristoles dueta Fuck Buttons gadījumā. Viņu pēdējais albums „Tarot Sport” 2009.gadā bija viens no grandiozākajiem šī mūzikas virziena ierakstiem (6.vieta AMGmusic 2009.gada albumu topā), kādus esmu dzirdējis, un izskatās, ka jūlijā gaidāmais turpinājums „Slow Focus” nebūs izņēmums. Albuma pirmais singls „The Red Wing”, kas jau atkal singla formātā saīsināts par divām trešdaļām, pat nedaudz atsauc M83 pēdējā ieraksta episkumu, jo īpaši pēdējā minūtē, kad emocijas sasniedz kulmināciju. Ticu, ka albuma versijā šis treks vispār noraus jumtu.

Nedēļas Singlu Apskats (19.04.-25.04.)

Beach House - "Zebra" [Bella Union; 17/04/2010]

AMG rating: 9/10

Ir dziesmas, pie kurām pat ir patīkami pabirdināt kādu asaru un ļauties sentimentam. Šī ir viena no tām dziesmām. Otrais singls no ziemā iznākušā Beach House trešā studijas albuma „Teen Dreams”, kā jau daudzviet esmu minējis, ir sirdi visvairāk plosošā dziesma platē, kas pārsteidz ar savu apburošo melodiju un tam teicami piestāvošo Viktorijas Legrānas vokālu. „Apburoša melodija” vispār ir krietni par maigu teikts. „Zebra” kā tāds elektrisks strāvojums iziet cauri ķermenim, ikreiz, kad to klausās, it īpaši pavēlākās vakara stundās.

Šis singls MP3 formātā parādījās jau mēneša sākumā, bet pagājušās sestdienas Mūzikas Ierakstu Veiklu Dienas ietvaros tika izdots arī septiņu collu plates formātā, kur bez „Zebra” radio versijas atradīsit arī divus pavisam jaunus Beach House skaņdarbus – „The Arrangement” un „Baby”, kā arī remiksu albuma dziesmai „10 Mile Stereo”. Lieki piebilst, ka neviens no pārējiem trim trekiem ne tuvu nestāv blakus šī EP tituldziesmai. Vēl viens pretendents uz augstām vietām gada topā!

The Golden Filter - "Hide Me" [Brille; 19/04/2010]

AMG rating: 8/10

Vai pavisam klusi un nemanāmi pie elektroniskās popmūzikas durvīm būs piezagušās jaunas zvaigznes? Šobrīd fonā skan The Golden Filter debijas albums „Voluspa”, kurš oficiāli iznāks un būs nopērkams veikalos pirmdien, un jāsaka, ka pirmais iespaids ir visai pozitīvs. Katrā ziņā pozitīvāks nekā tas, kurš man ir radies par Delphic un We Have Band debijas albumiem, nemaz nerunājot par Goldfrapp jaunāko plati.

Ar Ņujorkas duetu The Golden Filter es nejauši iepazinos pagājušā gada pavasarī, kad viens aiz otra draudzīgi AMGmusic fonotēkā nokļuva divi šīs grupas remiksi – Little Boots singlam „New In Town” un Empire of the Sun darbam „We Are The People”. Abi miksi tik ļoti patika, ka sāku interesēties par The Golden Filter, un ilgi nebija jāgaida, kā iznāca arī grupas pirmais singls „Solid Gold”.

Neteikšu, ka biju par to sajūsmā, tāpat kā visai viduvēji novērtēju arī nākošo singlu – Different Music Selection pērn atzīmējušos – „Thunderbird”. Toties šis – „Hide Me” – iepatikās jau no pašas pirmās reizes. Godīgi sakot, sākumā pat paredzēju „Hide Me” Nedēļas Labākā Singla titulu. Tiesa gan, tad es nevarēju zināt, ka vienā nedēļā ar „Hide Me” tiks izdota vēl vesela plejāde ar lieliskām dziesmām.

„Hide Me” ir tāds ārkārtīgi sirsnīgs un melodisks electro-pop skaņdarbs, kura ietekmes, protams, meklējamas 80’to gadu synth-pop mūzikā. Zinu, ka termins „80’to gadu synth-pop” pēdējos gados ir vēl vairāk nodrāzts nekā pašos 80’tajos gados, bet šis tiešām ir veiksmīgs risinājums. Kā atzīmēju jau nedēļas vidū – ļoti atsauc atmiņā arī kaut ko no Goldfrapp ziedu laikiem (2003-2006). Ja albumā būs saglabāta „Hide Me” noskaņa (pirmajos trīs gabalos IR!), tad vajadzētu būt labam diskam!

These New Puritans - "Attack Music" [Domino; 12/04/2010]

AMG rating: 8/10

Interneta fenomens Tviteris sāk atstāt savas pēdas manos izteiksmes līdzekļos. Arvien vairāk parādās gadījumi, kad par kādu dziesmu prātā ir tikai viens teikums, vēlams 140 zīmju ietvaros. Par šo es teiktu (un arī teicu vakar) tā: This is fucking MASSIVE! Vai vajag vēl kaut ko vairāk?

Vēl viens no tiem četriem singliem, par kuriem šonedēļ teicu – ja tas iznāktu kādā citā nedēļā, noteikti kļūtu par Nedēļas Singlu. Šis ir otrais singls no jaunākā These New Puritans albuma „Hidden”, kas, kritiķu slavas vārdu pavadīts, iznāca februārī. Līdzīgi kā daudzi These New Puritans fani, arī es jau pēc divām noklausīšanās reizēm par savu favorītu nosaucu šo – masīvu bungu, narkotiskas psihodēlijas un neslēptas agresijas pielādēto „Attack Music”.

Ja augstās mākslas un eksperimentu pārpildītais albums „Hidden” tomēr ir pārlieku ciets rieksts Jūsu muzikālajiem zobiem, tad šim vismaz vajadzētu iet pie sirds. Eksplozīvi, dumpinieciski, traki un masīvi.

Beak> - "Wulfstan" [Invada Records; 17/04/2010]

AMG rating: 8/10

Runājot par psihodēliskām lietām... Lūk, otrais singls no pagājušā gada nogalē izdotā Beak> debijas albuma. Atgādināšu, ka šis ir slavenās trip-hop apvienības Portishead dalībnieka Džefa Barova blakusprojekts, kurā bez viņa darbojas vēl divi cilvēki. Jau pērn Jūs iepazīstināju ar šo trijotni, piedāvājot viņu pirmo singlu „I Know” Different Music Selection ietvaros.

Diemžēl tā arī nesanāca man tikt pie savas Beak> albuma kopijas, tāpēc nemāku spriest, kāds ir viss albums, bet jaunākais singls „Wulfstan” atkal ir teicami nostrādāts elektroniskās mūzikas sajaukums ar melnu krautroku, kuram piespricētas šādas tādas post-rock ietekmes. Katrā ziņā, ja kaut kas ir psihodēlisks, tad šonedēļ tas ir šis. Kā smejies, vēl tik pilīti LSD un aiziet – ceļojums var sākties! Iesaku (Beak>, protams, ne jau LSD)!

CocoRosie - "Lemonade" [PIAS; 19/04/2010]

AMG rating: 8/10
(free download)

Jau pēc divām nedēļām iznāks jaunākais (pēc skaita – ceturtais) māsiņu Kesediju jeb dueta CocoRosie albums „Grey Oceans”. Šonedēļ oficiāli plates izskatā tika piedāvāts albuma pirmais singls – vismaz man ļoti Bjorku atgādinošais „Lemonade”, kas ir visai veiksmīgs albuma prezentēšanas līdzeklis – klusināts, intīms un skumjš neo-folk skaņdarbs, kurā lielākais pluss ir klavieru pieskārieni dziesmas pantiņos. Starp citu, CocoRosie par vienu no saviem lielākajiem ietekmes avotiem min pērnā gada debitanti The xx.

VĒL ŠONEDĒĻ IR VĒRTS NOKLAUSĪTIES:

Fuck Buttons - "Olympians" [ATP; 12/04/2010]
AMG rating: 7/10

To, ka Bristoles drone/electronica kolektīva Fuck Buttons skaņdarbi un nianses ir jābauda albumos, nevis to dziesmu saīsinātajās radio versijās (šī četru minūšu īsā kompozīcija albumā ir 11 minūtes gara!), varēja saprast jau pagājušā gada rudenī, kad iznāca pirmais Fuck Buttons singls no tolaik vēl neiznākušā otrā studijas albuma – dziesma „Surf Solar”. „Olympians”, kas arī ir viens no maniem albuma favorītiem, to apstiprina vēl spilgtāk – izrauta no konteksta šī melodija vairs neskan tik apburoši un hipnotizējoši kā albumā.

Un tomēr. Prieks, ka duets Fuck Buttons neaizmirst arī izdot singlus, turklāt papildināt tos ar dažiem remiksiem, kā „Olympians” gadījumā. Taču vislabāk gan atrodiet veikalu plauktā pērnā gada oktobrī izlaisto albumu „Tarot Sport”, ko AMGmusic novērtēja kā sesto labāko 2009.gada albumu, un baudiet „Olympians” tajā. Būs cits smeķis!

Charlotte Gainsbourg - "Time of the Assasins"

[Because Music; 19/04/2010]
AMG rating: 7/10

Kopš es redzēju to, ko ar sevi (jeb precīzāk – savām ģenitālijām) darīja Šarlote Geinsbūra (jeb precīzāk – viņas atveidotā varone) filmā „Antikrists”, esmu pasācis kaut kā savādāk skatīties uz šo aktrisi – dziedātāju. :) Kas, protams, ir liels pluss režisoram un pašai aktrisei – ticamības moments nostrādāts perfekti.

Bet ne jau par filmu stāsts. Šis ir otrais singls no janvārī izdotā Šarlotes Geinsbūras jaunākā albuma „IRM”, kas tapis kopā ar Beku. „Time of the Assasins”, gluži kā visas citas līdz šim izdotās Geinsbūras dziesmas, pat iedziedātas angliski skan ar nepārprotamu franču šarmu un noskaņu. Lielākais pluss – digitālajā singlā veseli četri remiksi, no kuriem īpaši jāizceļ Xxxchange un Gentleman Drivers darbi.

The Pipettes - "Stop The Music" [Fortuna Pop; 19/04/2010]
AMG rating: 7/10

Kad 2008.gadā The Pipettes pameta Rouza Elinora Dugalla, domāju, ka nebiju vienīgais, kurš šai meiteņu indie-pop blicei jau prātā rakstīja nekrologu. Jo īpaši tāpēc, ka es nebiju starp tiem, kas sajūsminājās par The Pipettes 2006.gada debijas albumu, kurš, starp citu, pagaidām arī ir vienīgais grupas albums.

Līdzīgi kā Sugababes, arī The Pipettes nu vairs nav palikusi neviena no oriģinālā sastāva dalībniecēm, taču vismaz pirmais singls no gaidāmā otrā studijas ieraksta skan ļoti dzīvīgi un pozitīvi. Jā, 50’to/60’to gadu noskaņas ir nomainījis 80’to gadu glamūrs, bet pagaidām nav slikti. Atliek gaidīt albumu „The Earth vs. The Pipettes”, kas iznāks jūnijā.

Gogol Bordello - "Pala Tute" [American; 29/03/2010]
AMG rating: 7/10
(free download)

Vai ir iespējams nesmaidīt un neļauties trakulīgākajam gypsy-punk rautam, kad sāk dziedāt Jūdžins Hucs jeb Jevgēņijs Gudzs no Gogol Bordello? Manuprāt, nav. Par to vēlreiz pārliecinājos pagājušajā nedēļas nogalē, kā mazs bērns priecājoties par YouTube.com atrastajiem videoklipiem no senā 2004.gada. Tos joprojām varat apskatīt šeit.

„Pala Tute”, kā redzams arī augstāk minētajos video fragmentos, Gogol Bordello repertuārā ir jau krietni pirms slavenā un karjeru strauji mainošā albuma „Gypsy Punks: Underdog World Strike” iznākšanas 2005.gadā. Starp citu, tieši šo skaņdarbu Gogol Bordello arī izpildīja 2008.gada Live Earth, uzstājoties kopā ar Madonnu (skatīt šeit). Kāpēc tikai tagad tas izlaists kā singls? Ļoti ceru, ka ne tāpēc, ka Gogol Bordello ir iestājusies radošā krīze.

Par pēdējo diemžēl ir zināmas bažas. Pirmkārt, arvien populārāki un populārāki Gogol Bordello ir kļuvuši nu jau visā pasaulē. Tā NAV laba zīme šajā gadījumā. Otrkārt, jaunā albuma, kas iznāks pirmdien, producents ir Riks Rubins. Jā, tas pats Riks Rubins, kas strādājis ar U2, Linkin Park, Šakiru un pat Džastinu Timberleiku pēdējos gados. Visu cieņu šim producentam – leģendai, bet vai tas ir tas, kas vajadzīgs trakiem dzērāj-mūziķiem – stipri šaubos...

Nākamnedēļ vērtēsim jauno Gogol Bordello albumu. Šobrīd lai skan „Pala Tute”!

Music Go Music - "Light Of Love" [Mercury; 12/04/2010]
AMG rating: 7/10

Nē, nebaidieties – ABBA nav atdzimusi un mainījusi nosaukumu! Bet ja Jums tā likās, es Jūs pilnībā saprotu. Arī es pats sākotnēji nodomāju, ka klausos kādu nedzirdētu vai neizdotu slavenā zviedru kvarteta dziesmu. Patiesībā šis ir jauns kolektīvs no Losandželosas ar nosaukumu Music Go Music, kas nemaz neslēpj savu ietekmēšanos no 70’to un 80’to gadu disko mūzikas. Un zināt? Viņiem SANĀK! Kājas pašas metas dejā pie „Light of Love”!

PĀRĒJIE ŠĪS NEDĒĻAS SINGLI:

The Diamond Rings - "Wait & See" [Tomlab; 19/04/2010]
AMG rating: 7/10

Silver Columns - "Cavalier" [Republic of Music; 12/04/2010]
AMG rating: 6/10

Efterklang - "I Was Playing Drums" [4AD; 19/04/2010]
AMG rating: 6/10

Dan Deacon - "Woof Woof" [Amazing Soung; 19/04/2010]
AMG rating: 6/10

Tokyo Police Club - "Breakneck Speed" [mom+pop; 29/03/2010]
AMG rating: 6/10

The Smashing Pumpkins - "Astral Planes" [free download; 16/04/2010]
AMG rating: 6/10

Ash - "War With Me" [Atomic Heart; 29/03/2010]
AMG rating: 6/10

Good Shoes - "The Way My Heart Beats" [Brille; 19/04/2010]
AMG rating: 5/10

Pin Me Down - "Treasure Hunter" [Animalized Music; 19/04/2010]
AMG rating: 4/10