A-LIST: David Bowie - Love Is Lost (Hello To Steve Reich By James Murphy Remix)

David Bowie - "Love Is Lost" (Hello To Steve Reich By James Murphy Remix) [Columbia]

(from f/c LP "The Next Day" deluxe edition, out November 4th)

Viss iet uz to, ka es pavisam drīz varēšu mierīgi nomirt. 21.gadsimta labāko dziesmu es esmu dzirdējis, gadsimta labāko albumu noklausījies, un tagad klāt ir arī šādā pat kategorijā ietilpstošs remikss. Vēl atliek tikai sagaidīt pavasari – ja FC Arsenal izdosies izcīnīt premjerlīgas titulu, nu tad tiešām...

Atmetot melno humoru, nav nekāds pārsteigums, ka vienu no desmitgades izcilākajiem miksiem izveidojis tieši Džeimss Mērfijs. Nekad tā īsti nebūdams LCD Soundsystem fans, esmu vienmēr apbrīnojis viņa entuziasmu un spēju radīt oriģinālu skanējumu, kad tas vairs šķiet neiespējami. Ne velti Arcade Fire tieši Mērfiju izvēlējušies par sava jaunā albuma producentu, turklāt A-LIST dziesmā „Reflektor”, kā atceramies, piedalījies arī ņekijs Deivids Bovijs... Varbūt tur aug saknes arī šim miksam?

Mērfijs, kurš ar remiksiem nebija nodarbojies sešus gadus, intervijā BBC Radio 6 atzinis, ka vienmēr no oriģināla ir centies saglabāt tikai vokālu, ap kuru lipināt kopā pārējos ingredientus. Tā tas ir arī šajā gadījumā, kad teju trešdaļa no 10 minūšu garā remiksa būtībā balstīta uz komponista Stīva Reiha (te arī atslēga miksa nosaukumam) 1972.gada skaņdarba „Clapping Music” bāzes. Savukārt miksa vidū mēs izdzirdam klasiskā 1980.gada Bovija „Ashes To Ashes” sintezatora skaņas. Pārējais ir Džeimss Mērfijs, kas, pilnībā pārveidojot skaņu, pratis izcilā veidā saglabāt oriģināla svinīguma un arī zināmas nolemtības auru. Izcili. „OH WHAT HAVE YOU DONE?”

P.S. Un kas par tekstu ir gabalam! Tikai tagad piefiksēju, cik personīgu iemeslu dēļ tas man patīk: "Your country's new, your friends are new / Your house and even your eyes are new / Your maid is new and your accent too / But your fear is as old as the world"...

MARTS 2013: 5 ALBUMI

FIVE BEST ALBUMS OF THE MONTH:

5.Youth Lagoon – „Wondrous Bughouse”

Release date: 18/03/2013

Label: Fat Possum

AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Lo-fi dziesminieks Trevors Pauerss jeb Youth Lagoon šomēnes izdeva turpinājumu atzītajam 2011.gada debijas albumam „The Year of Hibernation”. Albums „Wondrous Bughouse” ir mūziķa izaugsmes turpinājums, piedāvājot apbrīnojami skaistas melodijas, kas apdarinātas ar eksperimentālas elektroniskās mūzikas knifiem. Ja Animal Collective ierakstītu šūpuļdziesmu izlasi, tas noteikti varētu izklausīties līdzīgi.”

4.Rhye – „Woman”

Release date: 04/03/2013

Label: Polydor

AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Kopš pagājušā gada nogales internetā arvien vairāk runāja par tolaik vēl mistisko un nezināmo Losandželosas soul/rnb duetu Rhye. Daudzi, tai skaitā arī es, bija pārliecināti, ka dueta vokāliste ir sieviete, kas izrādījās nepareizi. Patiesībā tie ir divi vīrieši – Maiks Milošs no Kanādas un Robins Hanibals no Dānijas, kas iepazinās pirms pāris gadiem... Vācijā. Miloša kontralta vokāls, kas parasti piedien sieviešu balsīm, bija maldinošais aspekts, ka dzied dāma, taču tieši šī samtainā un feminīnā puse ir viens no ieraksta stūrakmeņiem. 35 minūšu viegls, dzidrs un viscaur romantisks ieraksts, kas perfekti balansē starp 21.gadsimta post-dubstep ēras soulmūziku un 80’to gadu popmūziku.”

3.Justin Timberlake – „The 20/20 Experience”

Release date: 18/03/2013

Label: RCA

AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Visvieglāk mūzikā ir sačakarēt savu reputāciju, visgrūtāk – to izlabot. 90’to gadu boibenda N’Sync jaunākais dalībnieks Džastins Timberleiks jau pirms sešiem gadiem sevi pieteica kā nopietnu spēlētāju mūzikas lauciņā ar otro studijas albumu „FutureSex/LoveSounds”, tad uz laiku mūziku meta pie malas, lai pievērstos aktiera karjerai. Jaunākais albums „The 20/20 Experience” ir apbrīnojami saturīgs un nobriedis r’n’b mūzikas ieraksts, kas šim mūzikas stilam jau gada pirmajā ceturksnī uzstāda augstu latiņu. Baumo, ka gada otrajā pusē varētu iznākt albuma otrā daļa.”

2.David Bowie – „The Next Day”

Release date: 11/03/2013

Label: Columbia

AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Kopš 2004.gadā pārciestās sirds operācijas tikai epizodiski mūzikas ziņās pazibēja Deivida Bovija vārds. Kā zibens no skaidrām debesīm 2013.gada 8.janvārī – mūziķa 66 gadu jubilejā – nāca ziņa par jaunu albumu, kas, kā vēlāk izrādījās, ticis rakstīts pat vairākus gadus specdienestu cienīgā slepenībā. Šāda kaluma mūzikas ikonas pirmais albums desmit gadu laikā – tie vien ir grandiozi svētki mūzikas cienītājiem. Svētkus vēl īpašākus padara fakts, ka „The Next Day” ir mūziķa labākais darbs vismaz kopš 1995.gada „Outside”. Ir jau arī Bovijam bijuši vāji ieraksti, bet, ja mūziķis ar vairāk nekā 40 gadu stāžu un vairāk nekā divdesmit albumiem kontā var radīt tik saturiski piepildītu un nevainojami skanošu ierakstu, komentāri ir lieki. Savas milzīgās un kolorītās karjeras laikā izgājis cauri neskaitāmiem mūzikas stiliem, 66 gados Bovijs vairs neeksperimentē. Viņš vienkārši rada inteliģentu, krāsainu mūziku, vienlaikus demonstrējot apbrīnojami spēcīgu vokālu savam vecumam. Joprojām neatstāj sajūta, ka Deivids Bovijs dzīvo ārpus laika.”

1.Phosphorescent – „Muchacho”

Release date: 18/03/2013

Label: Dead Oceans

AMG rating: 9/10

AMGmusic komentārs: „(...) Runājot par „Muchacho” daudz bagātīgāko skanējumu, pats Metjū norāda, ka viņa mērķis nekad nav bijis radīt akustisku folkmūziku. Gluži vienkārši iepriekš mūziķis, kurš pats ir arī savu albumu producents, iepriekš nav pratis tik labi apieties ar mūsdienu tehniku. Savukārt tagad, kad nācies iekārtot Ņujorkā pašam savu studiju un aiz muguras daudz lielāka pieredze, klāt nākušas arī jaunas iemaņas. Tāpat arī laiks šoreiz bijis lielāks, jo „Muchacho” ieraksts tapis vairāk nekā gadu. Šīs muzikālās izmaiņas visvairāk izpaužas albuma trešajā skaņdarbā „Ride On / Right On”, ko gribētos dēvēt par pagaidām labāko 2013.gada dziesmu. Tas vairs nav nekāds kantri vai folks, bet absolūts sintī-šlāgeris, kas ritmiski sasaucas ar leģendāro Raimonda Paula „Zilo Karbunkuli”. Protams, saknes un melanholija nav pazudusi arī no „Muchacho” albuma. Ko vien vērts ir viens no skaistākajiem mūziķa darbiem karjerā „Song For Zula”.”

Plašāk par albumu lasi šeit.

A-LIST: David Bowie - The Stars (Are Out Tonight)

David Bowie - "The Stars (Are Out Tonight)" [Columbia]

(from f/c LP "The Next Day", out March 11th)

Pirms nedēļas par pirmo izcilo albumu 2013.gadā parūpējās 55 gadus vecais Niks Keivs ar domubiedriem. Ja skatās uz pirmajām recenzijām, par otro varētu parūpēties 66 gadus vecais Deivids Bovijs.

Nemaz nerunājot par Bovija krāšņo dzīvi, neskaitāmajiem piedzīvojumiem un drāmām, diezgan biezu enciklopēdiju varētu uzrakstīt par to vien, kā šo vairāk nekā 40 gadu laikā dziedātājs ir mainījies muzikāli. No folk-roka uz glem-roku, no glem-roka atpakaļ uz minimālismu, no tā uz sintpopu, tā līdz pat industrial/jungle mūzikas ietekmēm 90’tajos gados, līdz atpakaļ pie rokmūzikas beidzamajā platē „Reality”, kas iznāca 2003.gadā. Un nevienā brīdī Bovijs nav izklausījies nedz samāksloti, nedz lieki, nedz smieklīgi. Tieši otrādi – brīžiem bijusi sajūta, ka viņš var visu un spētu ierakstīt pat gada labāko trash-metal albumu, ja vēlētos.

Savā 66 gadu jubilejā negaidīti atgriezies ar jaunu singlu „Where Are We Now?”, Bovijs atkal pārsteidza, turklāt uzreiz ar divām lietām. Pirmkārt, ar pašu faktu, ka pēc desmit gadu pārtraukuma mūziķis, kurš vairākkārt teicis, ka apnicis uzstāties un dziedāt, izdos jaunu albumu. Otrkārt, ar to tēvišķo... Nē, vectēvišķo mieru un liriskumu, kas strāvoja no dziesmas, kurā Bovijs bez pārspīlēta sentimenta atlūkojās uz dažiem brīžiem savā lieliskajā karjerā.

Jāatzīst, nebiju stāvā sajūsmā par šo singlu janvārī un, lai arī atzīstu tā profesionalitāti un izpildījumu, neesmu joprojām. Tamdēļ milzīgs prieks šorīt bija saņemt otro singlu no jaunās plates, melanholiski enerģisko, morisejisko „The Stars (Are Out Tonight)”, kas man stipri asociējas ar pēdējo izcilo Bovija singlu „Slow Burn” no 2002.gada albuma „Heathen”. Tāpat jaunais singls arī saskan ar albuma producenta Tonija Viskonti izteikumiem presē, ka „The Next Day” ir „roķīgs ieraksts, un es īsti nezinu, kāpēc Deivids par pirmo singlu izvēlējās vienīgo albuma balādi”. Tātad šis singls varētu būt vairāk albumu akcentējošs, un AMGmusic par to ir stāvā sajūsmā.

CFCF feat. Austra - Soul Love

CFCF feat. Austra - "Soul Love" (David Bowie Cover) [Paper Bag]

(from compilation "Paper Bag Records Vs Ziggy Stardust", out now)

Pagājušajā gadā patīkami pārsteidza Kanādas neatkarīgās mūzikas leibls Paper Bag Records, sapulcinot savā sastāvā esošos mūziķus un radot kaverversiju albumu klasiskajam 1986.gada Madonnas ierakstam „True Blue”. Šogad Paper Bag pieķērušies kam vēl klasiskākam – 1972.gada leģendārajam Deivida Bovija ierakstam „The Rise and Fall of Ziggy Stardust and The Spiders from Mars”. Noklausies meditatīvo un lirisko Toronto producenta CFCF versiju „Soul Love”, kur vokālistes lomā iejutusies pērn Latvijā pabijusī Keitija Stelmanis no Austra.

ALBUMS: David Bowie - Station To Station (1976)

David Bowie – „Station To Station” [Deluxe Edition]

Release date: 27/09/2010
Original release date: 23/01/1976
Label: RCA
AMG rating: 8/10

Leģendāru albumu pārizdevumiem ir uzreiz trīs plusi. Pirmkārt, iespēja klasisku albumu noklausīties daudz labākā, digitālā kvalitātē (protams, daudzi man iebildīs, ka oriģinālu autentiskums ir labāks, taču, manuprāt, tam domāti plašu ieraksti – diskus tomēr patīkamāk klausīties digitāli remāsterētā kvalitātē, vairāk izjūtot skaņu nianses). Otrkārt, parasti šādi ieraksti nāk komplektā ar iepriekš neizdotām dziesmām – šajā gadījumā ar leģendāru 1976.gada koncertu divos diskos. Treškārt, ar klasiku ir iemesls iepazīties mūzikas mīļotājiem, kas nav personīgi piedzīvojuši septiņdesmitos gadus un citkārt šo plati veikalā neuzmeklētu.

Par mūzikas hameleonu Deividu Boviju ir tikušas un vēl tiks rakstītas grāmatas. Nudien grūti būtu atrast mūzikas vēsturē otru tādu mūziķi, kas ir bijis muzikāli aktīvs nu jau sesto(!) gadu desmitu, turklāt katrā savā daiļrades posmā bijis radošs, mainīgs un nav baidījies eksperimentēt – ne jau par velti iesauka „hameleons”. Turklāt eksperimentēja viņš ne tikai 80’tajos un 90’tajos, kad to nedarīja vien slinkais un pārliecināts stagnāts, bet jau 70’to gadu vidū.

Ar, iespējams, savu karjeras slavenāko albumu – 1972.gada „The Rise And Fall Of Ziggy Stardust” – noslēdzis savu pirmo nozīmīgo karjeras posmu prog-rock un folk-rock lauciņā, 70’to gadu sākumā Bovijs šķietami taustījās pēc kaut kā jauna. Notika divi mēģinājumi tai laikā aktuālajā glemrokā („Aladdin Sane” un „Diamond Dogs”), kā arī soul un funk mūzikas ietekmētais „Young Americans”. Protams, arī šie albumi mūzikas vēsturē ieņem svarīgas lomas, taču noteikti ne tik nozīmīgas kā sekojošais 1976.gada ieraksts „Station To Station”, kurš varētu tikt saukts par tādu kā savdabīgu tiltu uz sekojošo Bovija fāzi krautroka lauciņā, kura iezīmējās nākošajos trīs albumos – tā sauktajā „Berlīnes Triloģijā” – „Low”, „Heroes” un „Lodger”.

70’to gadu vidus ir viens no skandalozākajiem periodiem Bovija dzīvē. Interesanti, ka par šo leģendāro albuma ieraksta procesu ir visai maz laikabiedru atmiņu. Iemesls ļoti prozaisks – narkotikas un alkohols tika lietots TĀDOS daudzumos, ka neviens gluži vienkārši neko neatceras. Pašam Bovijam „Station To Station” sakarā pieder slavenais teikums: „Es zinu, ka tas tika ierakstīts Losandželosā, jo tā kaut kur bija rakstīts...”. Līdzīgas frāzes dzirdētas arī no albuma producentiem.

Lai arī albumā vēl ir skaidri jaušamas iepriekšējās plates „Young Americans” iezīmes funk un soul mūzikas izskatā (jo īpaši pirmajā singlā „Golden Years” un enerģiskajā „TVC15”), par „Station To Station” galvenajiem ietekmes avotiem mūzikas vēstures grāmatas min krautroku un sintezatorus (īpaši vācu apvienības Neu! un Kraftwerk) un slaveno britu okultistu un eksperimentētāju ar narkotikām (sākot no opija, beidzot ar meskalīnu) Elisteru Krouliju. Pēdējā ietekmes jūtamas dziesmu tekstos un, droši vien, arī Bovija tā laika dzīves uztverē.

Abas minētās ietekmes visvairāk jūtamas ievadošajā, desmit minūšu garajā opusā „Station To Station”, kas iesākas kā tipisks kraut-rock skaņdarbs ar motorisku ritmu, un tikai trešajā minūtē pievienojas Bovija vokāls, iedvešot šim ritmam arī dvēseli teicamas melodijas izskatā. Savukārt dziesmas noslēguma daļa jau pārvēršas enerģiskā un dejojošā himnā ar slaveno tekstu „It's not the side-effects of the cocaine / I'm thinking that it must be love”. Jāpiebilst, ka dziesmā Bovijs atkal sevi identificē ar izdomātu tēlu – šoreiz Thin White Duke. Noteikti noklausieties šo dziesmu arī otrajā diskā atrodamajā koncertā – tieši tur vislabāk just, kāds spēks ir albuma tituldziesmai.

"Station To Station" dzīvajā, 1978.gadā Tokijā.

Seko minētais albuma pirmais singls „Golden Years” un pirmā no divām albuma balādēm „Word On a Wing”, kas, kā vēlākās intervijās atzinis tās autors, radies pēc kārtējās kokaīna radītās depresijas, pirmoreiz mūžā aizdomājoties par Dievu. Savukārt „TVC15” albumu atkal atgriež bezbēdīgā funk/glamrock atmosfērā. Interesants stāsts ir arī šai dziesmai. Tā radusies, kad Bovija cīņu biedrs, ne mazāk slavenais Igijs Pops, viesojoties pie Bovija Losandželosā, bijis tiktāl apreibinājies ar narkotiskajām vielām, ka viņam pilnā nopietnībā licies, ka Bovija televizors vēlas... apēst Igija draudzeni. No tā Bovijs atvasināja stāstu – kādam puisim televizorā pazūd meitene, un viņš dodas iekšā viņu meklēt. Jāpiekrīt, visnotaļ interesants materiāls dziesmai (vai pat sirreālai filmai!).

"TVC15" dzīvajā 1985.gadā Live Aid koncertā Anglijā.

Divi no maniem personīgajiem plates favorītiem novietoti tās izskaņā. „Stay” ar „Station To Station” iepazīto motorisko ritmu, un par vienu no Bovija lieliskākajām vokāla paraugstundām uzskatītais „Wild Is The Wind”, kas patiesībā pat nav Bovija dziesma – tā ir vienīgā albuma kaverversija. Dmitrija Tjomkina un Neda Vašingtona 50’tajos gados sarakstīto dziesmu 1966.gadā slavenu padarīja Nina Simone savā albumā ar tādu pašu nosaukumu – „Wild Is The Wind”. „You touch me / I hear the sounds of mandolins / You kiss me / With your kiss my life begins” tik nobružātā, taču emocionāli spēcīgā un jutekliskā Bovija balsī vienkārši nespēj neaizkustināt. Manuprāt, maģiskākais albuma brīdis, ar ko tas arī svinīgi noslēdzas.

Atzīšos, šis nav starp maniem personīgi iecienītākajiem Bovija albumiem (nekas nepārspēs „Space Oditty” un „The Rise and Fall of Ziggy Stardust”), taču šis IR albums, kam būtu jābūt melomānu kolekcijā. Klausoties šo CD, mūzikas vēstures smarža burtiski laužas ārā caur atskaņotājiem. Trīsdesmit četri gadi „Station To Station” ir padarījuši tikai baudāmāku. Kā jau tas notiek ar visām kvalitatīvām lietām.

Plates noslēdzošais skaņdarbs "Wild Is The Wind".