OKTOBRIS 2014: 5 ALBUMI

FIVE BEST ALBUMS OF THE MONTH:

5.Grouper – Ruins

Release date: 27/10/2014

Label: Kranky

AMG rating: 8/10

Gandrīz visu „Ruins” materiālu Liza Harisa jeb Grouper ierakstījusi pirms trim gadiem Portugālē, neizmantojot neko citu kā klavieres, mikrofonu un 4 celiņu ieraksta aparātu. Kā pati nesen izteikusies, apbruņojusies ar „politiskām dusmām un netīrām emocijām”, Harisa radījusi, iespējams, savas karjeras un šī gada intīmāko un skumji skaistāko ierakstu, kas apbur ar neticamu klātbūtnes efektu, jo šajā klusajā ierakstā var teju sajust Lizas klavieru taustiņu un pedāļu spiešanu, elpas ievilkšanu un citas nianses, ko parasti studijas ierakstos neatstāj.

Grouper - "Holding" on SoundCloud.

4.Flying Lotus – You’re Dead!

Release date: 06/10/2014

Label: Warp

AMG rating: 8/10

Sākotnēji Flying Lotus kā turpinājumu izcilajam 2012.gada albumam „Until The Quiet Comes” bija iecerējis dubultalbumu, taču idejas novirzījās citā plānā pēc tam, kad viņa ilggadējais kolēģis un draugs Thundercat pērn izdeva albumu ar nosaukumu „Apocalypse”. Savos tikai 30 gados Stīvens Elisons ar nāvi saskāries daudz, gan zaudējot tuvus cilvēkus, gan pats piedzīvojot bīstamus mirkļus, līdz ar to „You’re Dead!” savā ziņā var dēvēt par konceptuālu albumu, kas nepilnu 40 minūšu garumā apspēlē nāves tēmu. Atkal un atkal var klausīties šo albumu un nebeigt brīnīties, cik eleganti FlyLo izdodas sakombinēt hip-hop bītus, džeza motīvus, elektriskās ģitāras un citus brīnumus vienā elegantā nepārtrūkstošā darbā.

Flying Lotus - "Ready Err Not" on YouTube.

3.Iceage - Plowing Into the Field of Love

Release date: 06/10/2014

Label: Matador

AMG rating: 8.5/10

Vēl tikai pagājušajā gadā Kopenhāgenas kolektīvs Iceage izdeva savu otro studijas albumu „You’re Nothing”, kas turpināja debijas ierakstā dzirdēto enerģisko, taču auksto un savā ziņā primitīvo post-punk skanējumu, kas raksturīgs dumpinieciskuma pilniem jauniešiem. Pusotru gadu vēlāk šo grupu teju nav iespējams pazīt. „Plowing Into the Field of Love”, pirmkārt, pārsteidz ar savu garumu. Ja iepriekšējie albumi nepārsniedza pusstundu, tad šis ir jau gandrīz 50 minūšu garš, taču tās nav būtiskākās izmaiņas. Gan muzikāli, gan liriski Iceage šeit atgādina pieaugušus mūziķus, starp tumšajiem tekstiem atrodot vietu daudz izteiktākām melodijām, mūzikas instrumentu dažādībai, ne velti presē izpelnoties salīdzinājumus ar pašu Nick Cave and the Bad Seeds.

Iceage - "How Many" on YouTube.

2.Run The Jewels – Run The Jewels 2

Release date: 27/10/2014

Label: Mass Appeal

AMG rating: 8.5/10

2012.gadā, kad El-P producēja Killer Mike albumu „R.A.P. Music” (vienu no tā gada labākajiem žanra ierakstiem) radās doma, ka šī ir pēdējo gadu izcilākā divu reperu kombinācija. Pie šāda secinājuma, acīmredzot, nonāca arī abi pieredzējušie mūziķi, un jau 2013.gada sekoja abu kopējais albums kā duetam Run The Jewels. Ar jauno albumu „RTJ2” šo pārliecību viņi tikai nostiprina. Atšķirībā no lielākās daļas mūzikas kritiķu es neuzskatu, ka šis ieraksts ir labāks par debijas albumu, bet tas noteikti nav sliktāks. Šeit varbūt iztrūkst tādi in-your-face hīti kā „Run The Jewels” vai „DDFH”, taču toties vietā nākusi vēl lielāka pārliecība, pozitīva agresija un nekautrēšanās spridzināt ar skaņu vēl lielākos apjomos. Gadā, kas nav bijis pats spēcīgākais hip-hop lauciņā, „RTJ2” bez jel kādām šaubām var dēvēt par plati #1 šajā žanrā.

Run The Jewels feat. Zack De La Rocha - "Close Your Eyes" on YouTube.

1.Caribou – Our Love

Release date: 06/10/2014

Label: Merge

AMG rating: 8.5/10

Līdz 2010.gada izcilajam albumam „Swim” Dens Snaits jeb Caribou noteikti dzīvoja daudz mierīgāku dzīvi. Grūtāku droši vien, bet bez tik liela spiediena. Pēc minētās plates iznākšanas un milzīgās mūzikas kritiķu mīlestības daudz kas mainījās. Visticamāk, ar to var izskaidrot, kāpēc līdz jaunam Caribou albumam mums nācās gaidīt četrus gadus. Arī pats Sneits intervijās norādījis, ka pie šī ieraksta nācies strādāt smagāk, apzinoties, ka tagad no viņa gaida vismaz līdzīga kalibra albumu. Tas viņam arī veiksmīgi izdevies. „Our Love” noteikti nav vieglākā klausāmviela, kas visai interesanti, ņemot vērā, ka šis ir salīdzinoši gaisīgs un silts ieraksts. Taču dodot tam papildu telpu un laiku, „Our Love” atklājas arvien saistošākas un glancētākas nianses, kas ievelk burvīgā skaņu pasaulē. Turklāt tādā, kas nevis apreibina, bet gan tiešām sasilda un paver jaunas atklāsmes sevī pašā. Ne jau velti platei šāds nosaukums.

Caribou - "Our Love" on YouTube. 

A-LIST: Flying Lotus feat. Kendrick Lamar - Never Catch Me

Flying Lotus feat. Kendrick Lamar - "Never Catch Me" [Warp]

(from f/c LP "You're Dead!", out October 6th)

Losandželosas mūziķis, producents un skaņas abstrakcionists Stīvens Elisons jeb Flying Lotus savu pēdējo ierakstu 2012.gadā nosauca „Until The Quiet Comes”. Atbilstoši nosaukumam tas arī bija visintīmākais un klusākais Flying Lotus ieaksts līdz šim. Jaunā plate, kas tiks izdota oktobra sākumā, sauksies „You’re Dead!”, un automātiski liek aizdomāties par tās gaidāmo saturu. Starp citu, interesanti, ka, saliekot abus nosaukumus kopā, sanāk loģisks teikums...

Lai arī pirms tam FlyLo bija publiskojis vienu gaidāmā albuma skaņdarbu, kas tapis kopā ar ilggadējo palīgu un domubiedru Thundercat un leģendāro Hērbiju Henkoku, pirmais plates oficiālais singls ir „Never Catch Me” un pie viena pēc ilgākas pauzes uz skatuves atgriež vēl vienu 2012.gada spīdekli – jauno reperi Kendriku Lamāru. „I can see the darkness in me and it’s quite amazing / Life and death is no mystery to me and I wanna taste it” ir pirmās Kendrika rindiņas, netieši apstiprinot manas aizdomas par „You’re Dead!” noskaņu.

Pats gabals gan muzikāli ir gaisīgs un sulīgs, tipiskā FlyLo manierē ieturēts džeza un r’n’b sakausējums ar Lamāru galvenajā lomā, jo, ņemot vērā Flying Lotus sarežģītās dziesmu ritma struktūras, ir grūti iedomāties vēl kādu reperi 2014.gadā, kas tik organiski saplūstu kopā ar šo mūziku. Ja nu vienīgi pats Stīvens Elisons ar otru savu alter-ego Captain Murphy.

OKTOBRIS 2012: 5 Albumi

5 BEST ALBUMS OF THE MONTH:

5.Death Grips – „No Love Deep Web”

Release date: 01/10/2012

Label: self-released

AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Nihilistiskā, agresīvā un brīžiem pat psihopātiskā attieksme jūtama viscaur „No Love Deep Web”. Šī Death Grips iezīme jeb vizītkarte jau bija labi nolasāma debijas ierakstā (un pirms tam izdotajā miksteipā), taču jaunajā albumā trijotne spridzina ar vēl lielāku jaudu. Tomēr galvenais Death Grips veiksmes faktors ir ne tik daudz agresīvā repošana un bļaustīšanās, bet muzikālais noformējums, kas ir masīvs vārda „masīvs” vispārākajā pakāpē. Brīžiem tehno, brīžiem industrial, brīžiem pilnīgs hardcore – tas viss liek veselajam prātam uz brīdi pazust un iztēloties sevi kā prātā sajukušas huligānu grupas dalībniekam nežēlīgu ainu pārmāktā filmā.”

4.Bat For Lashes – „The Haunted Man”

Release date: 15/10/2012

Label: Parlophone

AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Vēl ilgi pirms Bat For Lashes trešā studijas albuma „The Haunted Man” nonākšanas veikalu plauktos, galvenā apspriešanas tēma bija tā vāciņa noformējums. Proti, kails vīrietis tikpat kailas, turklāt neuzkrāsotas (un – vai man’ dieniņ! – ar viegli redzamu kaunuma apmatojumu) Natašas Hānas plecos. Pati Nataša jau nogurusi atbildēt uz jautājumiem par šo tematu, liekot klausītājam pašam izvēlēties, kāds zemteksts tam visam domāts un vai vispār tāds ir.

Manuprāt gan, šoreiz viss ir kā uz delnas. Jau pēc paviršākas „The Haunted Man” noklausīšanās top skaidrs, ka šis ir mākslinieces visvieglākais, visgaišākais un... visatkailinātākais ieraksts. Tikusi pāri šķiršanās krīzei, atstumtības un sevis meklējumu periodam ASV, kas caurvija smagnējo 2009.gada plati „Two Suns”, Nataša beidzot atradusi spēku un mieru sevī, radot albumu, kas ir vienlīdz popsīgākais un harmoniskākais viņas daiļradē.”

3.Andy Stott – „Luxury Problems”

Release date: 29/10/2012

Label: Modern Love

AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Neskatoties uz primāro ieroci, – masīvo, monotono un dārdošo basu līniju – pirmā lieta, kas iekrīt ausīs Mančestras techno/dub producenta Endija Stota albumā „Luxury Problems”, ir... ambientā noskaņa. Šeit liels nopelns ir albuma vokālistei, paša Stota bijušajai klavierskolotājai Elisonai Skidmorai, kas savulaik dziedājusi arī operā. Interesanti, ka sākotnēji bijis tieši vokāls, ko Elisona pēc Endija lūguma akapellas izskatā nosūtījusi producentam, kurš tad šīs partijas pēc tam ņēmies apdarināt ar savu skanējumu.

Gada sākumā par vienu no interesantākajiem elektroniskās (nedejojamās) deju mūzikas albumiem šogad parūpējās spāņu producents John Talabot. Endija Stota „Luxury Problems” ir tikpat ģeniāls, taču pilnīgi pretējs ieraksts. Kur pirmais bija melanholiski gaišs, tur šis ir enerģiski tumšs, vienlaikus radot tiešas asociācijas ar tik ēteriskiem darbiem, kādi ir Džūlijas Holteres vai Džuliannas Bārvikas ierakstos. Basi un vokāls ir atēstas sastāvdaļas. Bet labs mūzikas pavārs pārsteigs arī ar tām. Maģiski!”

2.Flying Lotus – „Until The Quiet Comes”

Release date: 01/10/2012

Label: Warp

AMG rating: 9/10

AMGmusic komentārs: „Flying Lotus (īstajā vārdā Stīvens Elisons) jau pirms vairākiem gadiem sevi pieteica kā vienu no spožākajiem skaņu meistariem 21.gadsimtā, ko turpina apliecināt arī „Until The Quiet Comes” platē, spēlējoties ar dažādām skaņu cilpām, tikšķiem, plunkšķiem un ko tik vēl ne, ka brīžiem rodas sajūta – šeit ir ielikts viss, ko vien elektroniskajā mūzikā vispār iespējams ielikt. Taču visupirms šo albumu tomēr gribētos vērtēt no emocionālā viedokļa, proti, no tā, kādā pasaku un noskaņu pasaulē šī plate ieved.

„Until The Quiet Comes” noteikti ir daudz piezemētāks, mazāk ambiciozs par pirms diviem gadiem izlaisto „Cosmogramma”, ko mūzikas prese nodēvēja par „elektroniskās mūzikas simfoniju”. Taču tieši šis vieglums un neiespringtība ir palīdzējusi FlyLo radīt karjeras viengabalaināko, nosvērtāko un, iespējams, ietekmīgāko albumu. Piepalīdzot vokālistiem Thundercat, Tomam Jorkam, Nikijai Randai un Erikai Badū, „Until The Quiet Comes” ir gan gada skaistākais sapņu albums, gan arī muzikāli robežas noārdošākais darbs.”

1.Kendrick Lamar – „good kid, m.A.A.d city”

Release date: 22/10/2012

Label: Polydor

AMG rating: 9/10

AMGmusic komentārs: „Kalifornijas reperis Kendriks Lamārs izceļas uz savu pārējo kolēģu fona. Viņš nenāk no kādas vietējās bandas, bet gan audzis pietiekami solīdi situētā ģimenē, skolas gados lepojies ar labām sekmēm, turklāt neaizraujas ar hip-hop kultūras neatņemamo sastāvdaļu – zāles pīpēšanu. Vienā vārdā garlaicīgs tips, teiksiet? Kā izrādās, nebūt ne, un to Kendriks spoži apliecina savā debijas albumā „good city, m.A.A.d. kid”, kas ir viscaur autobiogrāfisks stāsts par jaunieša dzīvi, daudzviet papildināts arī ar padomiem no allaž gādīgajiem vecākiem.”

Tikmēr, pat neiedziļinoties tematikā, ir vienā mirklī sajūtams, ka turpmākā stunda paies izcili atmosfēriskā muzikālā pavadījumā, jo tie naksnīgie bīti un maigie sintezatoru pieskārieni ir perfekta hip-hop un soul mūzikas sintēze. Platē jūs sagaidīs gan intriģējoši piedzīvojumi, gan ar laiku nākošas atklāsmes par dzīvi, kas pieaugušajiem varbūt šķiet loģiskas, gan pieļautas kļūdas, gan izcīnītas veiksmes – viss pasniegts brīnišķīgā hip-hop/r’n’b’/soul mūzikas mērcē, kuras sastāvdaļas rotā arī interesanti sempli no Beach House, Twin Sister, Dženetas Džeksones u.c.”

Nedēļas Albumu Apskats (01.10.2012.-07.10.2012.)

Flying Lotus – „Until The Quiet Comes”

Release date: 01/10/2012

Label: Warp

AMG rating: 9/10

AMGmusic komentārs: „Flying Lotus (īstajā vārdā Stīvens Elisons) jau pirms vairākiem gadiem sevi pieteica kā vienu no spožākajiem skaņu meistariem 21.gadsimtā, ko spoži apliecina arī „Until The Quiet Comes” platē, spēlējoties ar dažādām skaņu cilpām, tikšķiem, plunkšķiem un ko tik vēl ne, ka brīžiem rodas sajūta – šeit ir ielikts viss, ko vien elektroniskajā mūzikā vispār iespējams ielikt. Taču visupirms šo albumu tomēr gribētos vērtēt no emocionālā viedokļa, proti, no tā, kādā pasaku un noskaņu pasaulē šī plate ieved.

„Until The Quiet Comes” noteikti ir daudz piezemētāks, mazāk ambiciozs par pirms diviem gadiem izlaisto „Cosmogramma”, ko mūzikas prese nodēvēja par „elektroniskās mūzikas simfoniju”. Taču tieši šis vieglums un neiespringtība ir palīdzējusi FlyLo radīt karjeras viengabalaināko, nosvērtāko un, iespējams, ietekmīgāko albumu. Piepalīdzot vokālistiem Thundercat, Tomam Jorkam, Nikijai Randai un Erikai Badū, „Until The Quiet Comes” ir gan gada skaistākais sapņu albums, gan arī muzikāli robežas noārdošākais darbs.”

Plašāk par albumu lasi šeit.

Death Grips – „No Love Deep Web”

Release date: 01/10/2012

Label: self-released

AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Apskaužami strauja ir Sakramento hardcore/rap apvienības Death Grips karjera. Kopā savākušies vien 2010.gada nogalē, nedaudz vēlāk kā pēc gada jau noslēguši līgumu ar lielo mūzikas koncernu Columbia, kļūstot par vienu no spožākajiem debitantiem 2012.gadā, kad beidzot iznāca grupas debijas albums – „The Money Store”. Jau tobrīd Death Grips solīja, ka šogad rudens pusē izdos arī otro albumu, un savu solījumu grupa ir turējusi, turklāt parādot attieksmi, kas nav mazsvarīga mūzikas faniem. Proti, brīdī, kad leibls paziņoja, ka albumu izdos vien 2013.gada pavasarī, grupa atbildēja ar prettriecienu – vienkārši nopludināja šo ierakstu internetā bez maksas.

Nihilistiskā, agresīvā un brīžiem pat psihopātiskā attieksme jūtama viscaur „No Love Deep Web”. Šī Death Grips iezīme jeb vizītkarte jau bija labi nolasāma debijas ierakstā (un pirms tam izdotajā miksteipā), taču jaunajā albumā trijotne spridzina ar vēl lielāku jaudu. Tomēr galvenais Death Grips veiksmes faktors ir ne tik daudz agresīvā repošana un bļaustīšanās, bet muzikālais noformējums, kas ir masīvs vārda „masīvs” vispārākajā pakāpē. Brīžiem tehno, brīžiem industrial, brīžiem pilnīgs hardcore – tas viss liek veselajam prātam uz brīdi pazust un iztēloties sevi kā prātā sajukušas huligānu grupas dalībniekam nežēlīgu ainu pārmāktā filmā.”

Dum Dum Girls – „End Of Daze” EP

Release date: 01/10/2012

Label: Sub Pop

AMG rating: 8/10

AMGmusic komentārs: „Rakstot par Dum Dum Girls pagājušajā gadā izdoto otro studijas albumu „Only In Dreams” (7/10), viena no lietām, ko pieminēju – nevar nejust, ka grupa ir augusi saturiski. Šis mans izteikums lieliski pierādās arī nupat klajā laistajā Kalifornijas meiteņu kvarteta piecu dziesmu EP „End of Daze”. Atskaitot ievadošo „Mine Tonight”, kas vairāk izklausās pēc Best Coast b-puses dziesmas, šis nepilnu 20 minūšu garais ieraksts ir kā tāda Dum Dum Girls esence, kurā ir visas grupas labākās sastāvdaļas: 1) lipīgas melodijas, 2) nenopulēts, mazliet dūmakains skanējums, 3) viegli slāpēts liriskums. „End of Daze” norāda, ka no mazas underground grupas Dum Dum Girls ir visas iespējas pārtapt par vienu no baudāmākajām sieviešu rokenrola grupām šajā desmitgadē.”

Muse – „The 2nd Law”

Release date: 01/10/2012

Label: Warner

AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Muse cienītāji un mūzikas apskatnieki šonedēļ strīdas – ir vai nav jautri klausīties grupas sesto studijas albumu „The 2nd Law”. Manuprāt, ir jautri. Taču lielākā grupas problēma slēpjas tur, ka albumu grūti... uztvert nopietni. Jā, pēc vārgā un samocītā, citplanētiešu uzbrukumu pārpildītā „The Resistance” šis ir daudz interesantāks ieraksts, jo droši vien retais Muse albumā sagaidītu dzirdēt ietekmes no Queen, Deivida Bovija un dubstep viļņa. Kā redzams, grupai ambīciju netrūkst, kas noteikti parādīsies arī gaidāmajā koncertturnejā, taču šī trauslā robeža starp ambiciozumu un pārspīlētību Muse gadījumā jau labu laiko ļogās.”

Sun Airway – „Soft Fall”

Release date: 01/10/2012

Label: Dead Oceans

AMG rating: 6/10

AMGmusic komentārs: „Džona Bārtmusa vadītais Filadelfijas synth-pop kolektīvs Sun Airway pie mūzikas durvīm pieklauvēja 2009.gadā – chillwave uznāciena lielajā gadā. Jau tad bija jūtams, ka atšķirībā no līdzgaitniekiem Sun Airways čilveivs kalpo kā papildu instruments, jo būtībā šī ir popmūzikas grupa. Ja debijas ierakstam nebija ne vainas, tad „Soft Fall” diemžēl uzskatāmi pietrūkst popgrupai vitāli nepieciešamas lietas – prātā paliekošas dziesmas. Šeit tādu nudien nav daudz.”

ALBUMS: Flying Lotus - Until The Quiet Comes

Flying Lotus – „Until The Quiet Comes”

Release date: 01/10/2012

Label: Warp

AMG rating: 9/10

AMGmusic komentārs: „Pirmoreiz klausoties un cenšoties izvērtēt „Until The Quiet Comes”, gandrīz uzkāpu uz tā paša grābekļa, kas ierīvēja pieri 2010.gadā, kad pirmoreiz iepazinos ar Flying Lotus iepriekšējo albumu „Cosmogramma”. Proti, pieļāvu divas kļūdas uzreiz – pirmkārt, klausījos albumu t.s. „strīmā” jeb ne visai labas kvalitātes ierakstā. Otrkārt, neviļus analizēju albumu, nevis kā veselu kopumu, bet iedziļinājos katrā dziesmā jeb muzikālajā fragmentā atsevišķi. Nepareizi!

Nē, materiāla analīzei šeit, protams, ir atliku likām. Flying Lotus (īstajā vārdā Stīvens Elisons) jau pirms vairākiem gadiem sevi pieteica kā vienu no spožākajiem skaņu meistariem 21.gadsimtā, ko spoži apliecina arī „Until The Quiet Comes” platē, spēlējoties ar dažādām skaņu cilpām, tikšķiem, plunkšķiem un ko tik vēl ne, ka brīžiem rodas sajūta – šeit ir ielikts viss, ko vien elektroniskajā mūzikā vispār iespējams ielikt. Taču visupirms šo albumu tomēr gribētos vērtēt no emocionālā viedokļa, proti, no tā, kādā pasaku un noskaņu pasaulē šī plate ieved.

Daudzviet mūzikas presē jau ir apcilāta tēma par Elisona dzimtas koku – jaunais mūziķis ir radinieks izcilajai džeza pianistei Alisei Koltreinai. „Until The Quiet Comes” ir pirmais FlyLo albums, kurš vistiešākā veidā vispirms asociējas tieši ar džezu. Kāds mūzikas mēdijs šo plati pat jau paspējis nodēvēt par „digitālās ēras džeza albumu”, un tas nav tālu no patiesības. Elisons šo gadu laikā ir krietni pielicis arī klavierspēlē, ko apliecināja nesenā intervijā, un tieši šī nianse visvairāk krīt ausīs, klausoties albumu. Šis burvīgais kontrasts starp elektronisko pasauli un gadsimtu vecāko mūzikas virzienu – džezu.

„Until The Quiet Comes” noteikti ir daudz piezemētāks, mazāk ambiciozs par pirms diviem gadiem izlaisto „Cosmogramma”, ko mūzikas prese nodēvēja par „elektroniskās mūzikas simfoniju”. Taču tieši šis vieglums un neiespringtība ir palīdzējusi FlyLo radīt karjeras viengabalaināko, nosvērtāko un, iespējams, ietekmīgāko albumu. Piepalīdzot vokālistiem Thundercat, Tomam Jorkam, Nikijai Randai un Erikai Badū, „Until The Quiet Comes” ir gan gada skaistākais sapņu albums, gan arī muzikāli robežas noārdošākais darbs. Kaut kas liek domāt, ka par šo albumu mēs vēl runāsim pēc gadiem desmit. Vai divdesmit. Vai piecdesmit. Vai simts... Jo būsim godīgi – vai tiešām mēs visi tā pa īstam 2000.gadā novērtējām „Kid A”?”