LUH. -
"Unites" [self-released]
(no official
release info)
Jo biežāk sanāk vēlreiz
dzirdēt kādu skaņdarbu no izcilā 2010.gada WU
LYF debijas albuma, jo vairāk piekrītu viedoklim, ka šīs grupas pēkšņais
gals ir viena no lielākajām nelaimēm britu rokmūzikā šajā desmitgadē. Tam
spilgts apliecinājums un vienlaikus arī mierinājums bija bijušās grupas līdera Elerija Džeimsa Robertsa pērnā gada
solo singls „Kerou’s Lament”, kas bija viens no gada episkākajiem singliem. AMGmusic
2013.gada Singlu Top 100 tas ierindojās 16.vietā, un pat ar visu to šobrīd šķiet
nenovērtēts līdz galam.
Pozitīvā ziņa – Elerijam ir
jauns projekts LUH. Līdzīgi kā tas
bija ar WU LYF, arī šis ir akronīms, kas apzīmē Lost Under Heaven – duetu, kurā
darbojas arī kāda holandiešu fotogrāfe un blogere Ebonija Horna. Starp citu,
viņa bija autore minētajam pērnā gada singla „Kerou’s Lament” videoklipam. Lai
arī abu pirmais kopdarbs „Unites” gluži neaizvelk līdz „Kerou’s Lament”
episkumam, šī ir tā pati ierastā Elerija Džeimsa Robertsa shēma – dziesma, kas
pacietīgi četras minūtes gaida savu kulmināciju, lai uzsprāgtu un izzustu gaisā
kā tāds salūts. Un, ja reiz šī shēma strādā, tad kāpēc to mainīt?
Otra pozitīvā ziņa – atšķirībā
no „Kerou’s Lament”, kas tā arī oficiāli netika izdots, šoreiz internetā cirkulē
apzīmējums LUHSONG001, kas varētu būt kataloga numurs un liecināt par gaidāmu
relīzi.
