A-LIST: Grouper - Call Across Rooms

Grouper - "Call Across Rooms" [Kranky]

(from f/c LP "Ruins", out October 27th)

Lizas Herisas jeb Grouper mūziku vienmēr raksturojuši vārdi „ēteriska”, „dūmakaina”, un viņas galvenie instrumenti allaž bijuši balss, vientuļa ģitāra vai klavieres un 4-celiņu lenšu magnetafons, kurā tas viss tiek ierakstīts. Nekas vairāk par iepriekš minēto nav izmantots jaunākajā singlā „Call Across Rooms”, taču tas atkal satriec ar savu trauslumu un dvēselisku atkailinātību. Herisas balss, kas šķietami tūlīt aizlūzīs vai vienkārši izgaisīs, rada vārdos neietērpjamas sajūtas.

Žurnālam Vogue Liza Herisa stāstīja, ka šī dziesma esot par vēstuli, kuru viņa uzrakstījusi kādam, kuru ļoti mīl, bet nespēj būt kopā. „Savā ziņā tā ir arī kā vēstule sev pašai, kā tiekšanās mīlēt labāk,” piebilda Herisa. Dilemmas, iekšējās cīņas ar sevi, bet visam pāri ilgas un cerības ir tās, kas būtībā vada šo dziesmu un kuras Herisa izdzied tik dziestošā un trauslā balsī, it kā baidītos tās pazaudēt uz neatgriešanos. „And maybe we’ll figure it out / And then I can give you my letter”.

A-LIST: Dean Blunt - 50 Cent

Dean Blunt - "50 Cent" [Rough Trade]

(from f/c LP "Black Metal", out November 3rd)

Dīns Blants un Inga Kouplenda (esmu par 99,99 procentiem drošs, ka tie ir segvārdi) ir viens no noslēpumainākajiem pāriem elektroniskajā mūzikā pēdējos gados. Nu jau gan laikam jāsaka „bija”, jo duets, kas brīžiem uzstājās ar šādiem vārdiem (atcerēsimies kaut vai 2012.gada fantastisko A-LIST singlu „The Narcissist”!), brīžiem kā Hype Williams, nu ir pašķīries un tagad darbojas katrs atsevišķi. Par abiem dzirdēts tik daudz dažādu stāstu, ka vienkārši nav iespējams atšķirt, kas ir patiesība, bet kas izdomājums. To gan kultivējuši paši mūziķi, intervijās melojot un izdomājot lietas ar Minhauzena cienīgu vērienu.

Ieliekot savu artavu Hype Williams baumu vācelē, gribētos domāt, ka abi nav bijuši pāris mūzikā vien. Vismaz tāds iespaids rodas pēc pēdējiem Dean Blunt solo izgājieniem, no kuriem pēdējais ievada novembra sākumā gaidāmo studijas albumu „Black Metal”. „50 Cent” ar ģitāras ievadu, kas atsauc atmiņā Jask & Jocie „Beautiful”, ir viens no liriskākajiem un tiešākajiem Blanta darbiem karjerā, apdziedot... jaunu attiecību sākumu. Šoreiz kopā ar dzejnieci Džoannu Robertsoni, ar ko sadarbojās jau savā pērnā gada albumā „The Redeemer”.

A-LIST: Aphex Twin - minipops 67 [120.2] [source field mix]

Aphex Twin - "minipops 67 [120.2] [source field mix]" [Warp]

(from f/c LP "SYRO", out September 22nd)

Pēc tam, kad vasarā Ričards D. Džeimss vasaras sākumā beidzot izdeva savu 1994.gadā ierakstīto albumu „Caustic Window”, kas līdz tam bija divas desmitgades nogulējis putekļainā plauktā, biju beidzot saņēmies noklausīties līdz šim nedzirdēto no Aphex Twin plašās diskogrāfijas. Nu tas būs jāatliek uz nezināmu laiku vēlāk, jo par ietekmīgāko cilvēku elektroniskajā mūzikā savulaik dēvētais producents pēc 13 gadu pauzes ir klāt ar jaunu plati, kuru 4.septembra vēlā vakarā ievadīja pirmais singls „Minipops 67”.

Pēc tik ilga laika pārtraukuma atgriezties mūzikā ir vienmēr liels risks, taču pietiek ar mazāk nekā 10 sekundēm, lai saprastu, ka Aphex Twin ir fantastiskā formā. Atkārtošos vēlreiz, ka es neesmu klausījies pārāk daudz Džeimsa relīzes, taču arī pats mākslinieks atzīst, ka šis ir viens no „pieejamākajiem” viņa darbiem, kas tik un tā pārsteidz ar savu precizitāti, niansētību un – pats galvenais – jaudu. Ir visnotaļ smieklīgi šo salīdzināt ar Burial un Modeselektor daiļradi, kas ir pirmais, kas iešaujas prātā dzirdot „Minipops 67”, jo galu galā Skolotājs ir Ričards D. Džeimss, un nevis otrādi. Taču varbūt, ka tas ir tikai loģiski, ņemot vērā, kādu ietekmi pēdējās divās dekādēs uz elektroniskās mūzikas žanru ir atstājis Aphex Twin. Skolotājs ir atpakaļ (sola vēl ierakstus!) un atpakaļ ar vērienu!

A-LIST: Flying Lotus feat. Kendrick Lamar - Never Catch Me

Flying Lotus feat. Kendrick Lamar - "Never Catch Me" [Warp]

(from f/c LP "You're Dead!", out October 6th)

Losandželosas mūziķis, producents un skaņas abstrakcionists Stīvens Elisons jeb Flying Lotus savu pēdējo ierakstu 2012.gadā nosauca „Until The Quiet Comes”. Atbilstoši nosaukumam tas arī bija visintīmākais un klusākais Flying Lotus ieaksts līdz šim. Jaunā plate, kas tiks izdota oktobra sākumā, sauksies „You’re Dead!”, un automātiski liek aizdomāties par tās gaidāmo saturu. Starp citu, interesanti, ka, saliekot abus nosaukumus kopā, sanāk loģisks teikums...

Lai arī pirms tam FlyLo bija publiskojis vienu gaidāmā albuma skaņdarbu, kas tapis kopā ar ilggadējo palīgu un domubiedru Thundercat un leģendāro Hērbiju Henkoku, pirmais plates oficiālais singls ir „Never Catch Me” un pie viena pēc ilgākas pauzes uz skatuves atgriež vēl vienu 2012.gada spīdekli – jauno reperi Kendriku Lamāru. „I can see the darkness in me and it’s quite amazing / Life and death is no mystery to me and I wanna taste it” ir pirmās Kendrika rindiņas, netieši apstiprinot manas aizdomas par „You’re Dead!” noskaņu.

Pats gabals gan muzikāli ir gaisīgs un sulīgs, tipiskā FlyLo manierē ieturēts džeza un r’n’b sakausējums ar Lamāru galvenajā lomā, jo, ņemot vērā Flying Lotus sarežģītās dziesmu ritma struktūras, ir grūti iedomāties vēl kādu reperi 2014.gadā, kas tik organiski saplūstu kopā ar šo mūziku. Ja nu vienīgi pats Stīvens Elisons ar otru savu alter-ego Captain Murphy.

A-LIST: Iceage - Forever

Iceage - "Forever" [Matador]

(from f/c LP "Plowing Into the Field of Love", out October 6th)

Vasaras vidū dāņu pankroka kolektīvs Iceage, kas līdz tam bija pazīstami ar melnām, depresīvām un brīžiem apokaliptiskām dziesmām, pamatīgi nošokēja ar singlu „The Lord’s Favourite”, kurā bija saklausāmas tādu mūzikas stilu kā blūzroka, americana un pat kantri nianses. Tagad, kad klāt ir gaidāmā albuma „Plowing Into The Field of Love” otrais singls „Forever”, šīs izmaiņas kļūst daudz loģiskāk izskaidrojamas. Grupas solists Eliass Benders Rēnenfelts uzsāk dziesmu ar vārdiem „I always had the sense / That I was split in two”, savukārt muzikāli Iceage rod ideālu sinerģiju starp iepriekšējo albumu skaņu (sk. piedziedājuma eksploziju/kakofoniju) un tagadējo, kuras tuvākais ekvivalents būtu Nika Keiva slepkavniecisko balāžu posms, bet basa partijas sākumā pat izklausās pēc Nirvana roku darba.