26 septembris, 2013

ALBUMS: CHVRCHES – The Bones Of What You Believe


CHVRCHES – "The Bones Of What You Believe"
Release date: 23/09/2013
Label: Virgin
AMG rating: 8.5/10

Parasti ir tā – ja vienam veiksmīgam singlam seko otrs un trešais vēl veiksmīgāki, tad ekspektācijas par gaidāmo mākslinieka albumu aug ģeometriskā progresijā. Bija divi iemesli, kāpēc to nevarēja attiecināt uz CHVRCHES. Pirmkārt, grupas skanējums vietām ļoti sasaucās ar joprojām svaigā atmiņā esošo pērnā gada izcilo Purity Ring albumu. Otrkārt, dziesmas stilistiski bija ļoti līdzīgas, balstītas uz lipīgiem piedziedājumiem un strāvojošiem sintezatoriem, kas lika aizdomāties, vai ar to pietiks, lai izvilktu visu albumu. CHVRCHES tiešām neko nav centušies sarežģīt, bet dīvainā kārtā „The Bones of What You Believe” nostrādā perfekti.

Runājot par dīvainībām un neloģiskumu, jāsāk jau ar grupas sastāvu un īso biogrāfiju. CHVRCHES vecākais dalībnieks, gandrīz 40 gadus vecais ģitārists Īens Kuks savulaik darbojies Glāzgovas rokmūzikas grupā Aerogramme, savukārt par viņu desmit gadus jaunākais Mārtins Dohertijs bijis pavadošais mūziķis šūgeiza/postpanka apvienības The Twilight Sad koncertos. Ikvienam, kas dzirdējis kaut vienu no minēto divu grupu dziesmām, varētu būt bijis mazs šoks, izdzirdot CHVRCHES daiļradi, kur gan abi kungi atrodas vokālistes Lorenas Meiberijas fonā. Tieši Meiberijas eņģeliskais vokāls ir lielākā skotu trijotnes līdzība ar Kanādas kolēģiem Purity Ring. Savukārt muzikāli CHVRCHES drīzāk liekami t.s. Skandināvijas popmūzikas kategorijā, blakus Niki & The Dove, Robyn un Kate Boy.

CHVRCHES spēcīgākais trumpis, protams, ir spēja radīt izcili siltas, lipīgas popmūzikas melodijas. Taču tieši mazie sīkumi un nianses, kas atrodamas teju katrā no albuma dziesmām, plati padara par neapnicīgu, radošu un ausīm tīkamu arī pēc sestās klausīšanās reizes. Vai tas būtu reivīgais, pulsējošais sintezators „Gun” izskaņā, vai tā būtu Chromatics gaumē ieturētā elektriskā ģitāra „Tether” sākumā, vai Kate Boy nesen izmantotais nesošais ritms dziesmā „Lies”, tas viss albuma melodijām palīdz nesaplūst vienai otrā un izbaudīt šo plati kā kaut ko daudz vairāk par „tikai foršu” popmūzikas ierakstu.

Patīkamākais albuma pārsteigums noslēpts kompozīcijā „Science/Visions”, kas vienlaikus ir gan tumšākais, gan stilistiski atšķirīgākais albuma gabals. Iesākusies kā variācija par tēmu no filmas „Terminators” pakaļdzīšanās ainas, pēc ievada dziesma pārvēršas par dārdošu slasher-disco skaņdarbu, ko vēl draudīgāku padara abu vīru bekvokāls „I, I / feel, feel / You, you / Leaving”, kas man sākumā izklausījās kā „I, I / kill, kill / You, you”. Jā, starp citu, arī tekstuāli šis albums ir gana spēcīgs, gudrs un interesants, nebūt nelīdzinoties citiem sintezatoru pildītas popmūzikas ierakstiem.

„The Bones of What You Believe” ir pāris vājie punkti, kā piemēram, eksperiments ar Dohertiju vokālista lomā dziesmā „Under The Tide”, taču arī tajos brīžos situāciju glābj tehniskais izpildījums, kas pulsē visas albuma 48 minūtes. Popmūzika ir smalka lieta, kas vienmēr prasīs spēcīgas melodijas, bet, ja CHVRCHES arī turpmāk nebaidīsies spridzināt sintezatorus un rībināt bungu mašīnas visdažādākajos ritmos, viņiem ir lielas iespējas kļūt par ne tikai 2013.gada labākā popmūzikas albuma autoriem, bet vienu no šīs desmitgades synht-pop modes noteicējiem.
 

Tropic of Cancer - Court of Devotion


Tropic of Cancer - "Court of Devotion" [Blackest Ever Black]
(from LP "Restless Idylls", out now)

Tropic of Cancer ir Kalifornijas dziedātājas un producentes Kamellas Lobo solo projekts jau vairākus gadus. Šonedēļ iznācis jauns mūziķes albums „Restless Idylls”, kas tapis kopā ar britu tehno mūzikas leibla Downwards dibinātāju, producentu Regis. Ar tehno mūziku gan „Court of Devotion” nav ne mazākā sakara, tas ir izteikti tumšs un depresīvs postpanks agrīno 80’to gadu stilistikā. Noteikti ne man vienīgajam šī dziesma ļoti atsauks atmiņā vienu no visu laiku izcilākajiem The Cure skaņdarbiem „Faith” no tāda paša nosaukuma 1981.gada albuma.

Sundays - Forces


Sundays - "Forces" [self-released]
(from f/c EP "Of Eros and I", out in October)

Zem segvārda Sundays noslēpusies kāda jauna, pagaidām anonīma mūziķe no Vankūveras – pilsētas, kas muzikāli visspilgtāk asociējas ar Grimes. Sundays ir kaut kas pilnīgi pretējs Grimes. Viņas jaunākais singls „Forces”, kas ievada oktobrī gaidāmu debijas EP, ir gandrīz akustisks, kristāldzidrs un smeldzīgs darbs, kas drīzāk līdzinās Sade daiļradei vai kādas 90’to gadu kinolentes skaņu celiņam. „Forces beyond my control / (...) / I don’t know what to make of it,” diezgan trāpīgi un skumji spēcīgas jūtas raksturo Sundays. EP „Of Eros and I” tiek solīts nākammēnes, bet tikmēr dziedātājas SoundCloud vietnē šo kompozīciju var lejupielādēt bez maksas.

25 septembris, 2013

The Range - Metal Swing


The Range - "Metal Swing" [Donky Pitch]
(from f/c LP "Nonfiction", out October 14th)

2010.gadā dibinātais Braitonas elektroniskās mūzikas leibls Donky Pitch šogad sāk uzņemt apgriezienus. Izdevuši ierakstus tādiem zināmiem producentiem kā Lockah un Slugabed, laiduši klajā kompilāciju ar zīmīgo nosaukumu „We Didn’t Think We’d Make It This Far”, 14.oktobrī izdos debijas albumu pagaidām stipri anonīmajam Rodailendas producentam ar segvārdu The Range. „Metal Swing” būs albuma „Nonfiction” noslēdzošais treks, kas ir viscaur ap sempliem būvēts, gaišu noskaņu radošs skaņdarbs ala Gold Panda vai Four Tet agrīno darbu garā.

Only Real - Lemonade


Only Real - "Lemonade" [LuvLuvLuv]
(from f/c EP "Days In The City", out October 7th)

Only Real ir 22 gadus jauns reperis no Londonas vārdā Nails Gelvins. Vārdam „reperis” šoreiz gan nevajadzētu aizbiedēt hip-hop mūzikas nīdējus, jo Only Real mūzikā atrodamas visdažādākās noskaņas un elementi. Bērnībā vecāku iespaidā daudz klausījies Nīlu Jangu, Van Morrison un Beach Boys, un šie muzikālie iespaidi noteikti saklausāmi jaunieša agrīnajos darbos, kas drīzāk līmējas Kalifornijas beach-pop katalogos, nekā hip-hopa. Uz šī fona pat vēl interesantāks ir mūziķa jaunākais singls „Lemonade” no 7.oktobrī gaidāmā debijas EP „Days In The City”. Bagātīgie bīti un ģitāras izklausās kā semplētas no kāda Kasabian skaņdarba, bet paša Naila vokāls atsauc atmiņā citu jauno britu talantu King Krule.