Zoo Brazil feat. Ursula Rucker - Give Myself

Zoo Brazil feat. Ursula Rucker - "Give Myself" [Magik Muzik]

(released as a single on February 11th)

Ir tāds zviedru dīdžejs un producents Džons Andersons jeb Zoo Brazil, kura ierakstiem kopš pērnās desmitgades parasti nepaeju garām. Pēdējā laikā gan to šad tad darīju, jo nu jau vismaz pāris gadus nekas ievērības cienīgs netika izdots. Taču tiklīdz es ieraudzīju, kas ir vokāliste jaunākajam singlam „Give Myself”, šaubas pagaisa.

Ursula Rakere savu karjeru sāka kā dzejniece, uzstājoties ar saviem lasījumiem dzimtajā Filadelfijā. Viņas šarms un izteiksmīgā balss neatstāja vienaldzīgus house producentus, un drīz vien Ursulas balss bija jau dzirdama veselā rindā klubu mūzikas darbu, pazīstamākais no tiem noteikti ir 1994.gada King Britt singls „Supernatural”. Šīs dziesmas 2002.gada remiksu 12” singls, starp citu, bija viena no pirmajām vinila platēm, ko nopirku. Dēļ fantastiskā Hardsoul miksa, kas diemžēl nav atrodams ne YouTube, ne SoundCloud. Man diemžēl nav ne tehnikas, ne zināšanu, kā no vinila iedzīt digitālā formātā... :( Ja kāds to māk un var, varu aizdot plati!

Atgriežoties pie „Give Myself”... Patiesībā jau tas ir tipisks Zoo Brazil. Dobjš, smagnējs un izteikti naksnīgs progressive house, taču, tiklīdz parādās Ursulas balss, prāts un sirds atgriežas saldajos 90’tajos un pērnajā desmitgadē. Turklāt teicama arī elektriskās ģitāras iestarpināšana ik pa laikam, kas gabalam piedod tādu zināmu skumju piegaršu.

Kisses - The Hardest Part

Kisses - "The Hardest Part" [Cascine]

(from f/c LP "Kids in LA", out May 14th)

Klausoties jaunāko Losandželosas dueta Kisses singlu, nemaz nebiju pamanījis, uz kura leibla tas ir izdots. Kā izrādās, tā ir neatkarīgā Ņujorkas izdevniecība Cascine, kas pirmoreiz tika pamanīta, pateicoties Chad Valley darbiem. To pieminu tāpēc, ka tieši Chad Valley (plus Twin Shadow) pirmais nāk prātā, klausoties tipiskā 80’to gadu melanholiskās, bet vienlaikus ritmiskās popmūzikas mērcē ieturēto „The Hardest Part”, kas ievada maijā gaidāmo dueta otro studijas albumu „Kids In LA”.

A-LIST: Haim - Falling

Haim - "Falling" [Polydor]

(from f/c EP "Falling", out April 1st)

Katra gada lielākie mūzikas portāli un žurnāli par pienākumu uzskata nodarboties ar zīlēšanu un prognozēt, kurš tad no jaunajiem māksliniekiem jaunajā gadā gūs tos lielākos panākumus. Šķiet, neviens 2013.gada sākumā neizlaida četru burtu salikumu HAIM, aiz kura paslēpušās trīs māsas no Kalifornijas – Este, Danielle un Alana Haimas – un bundzinienks Dešs Hatons.

Interesanti, ka sākotnēji lielāku ažiotāžu ap Kalifornijas kvartetu sacēla tieši britu mūzikas apskatnieki, kas varbūt ar izskaidrojams ar manu skepsi pret HAIM (nu jau kādu laiku pagrūti uzticēties britu žurnālistiem). Šo skepsi zināmā mērā pavairoja arī meiteņu oktobrī izdotais pirmais EP „Forever”, kura salīdzinājumi ar Fleetwood Mac šķita krietni pārspīlēti un uzpūsti, kā arī iesildītāju statuss Mumford & (incredibly boring) Sons tūrē.

Lai kā man nepatiktu mainīt domas un izteikumus, to piespiež darīt jaunākais meiteņu veikums, singls „Falling”. Pirmkārt, dziesma pati par sevi, pēc struktūras, ir pārliecinošākā pagaidām HAIM diskogrāfijā. Otrkārt, ir pamainījies arī kvarteta skanējums. „Falling” pat kaut kur vietām – 80’to gadu ģitāras skanējums un ritmiskās cilpas – atgādina... Twin Shadow. Varbūt meitenes vienkārši atradušas īsto producentu? „Falling” skaņu veidojis Alekss Rehtšaids, kas iepriekš strādājis ar Charli XCX, Usher (tai skaitā fantastiskais pērnā gada singls „Climax” ir viņa darbs!), Sky Ferreira un arī Vampire Weekend viņu jaunajā albumā. Aprīlī iznāks otrais EP, tad, visticamāk, varēsim spriest vairāk.

RMX: Depeche Mode - Heaven (Owlle Remix)

Depeche Mode - "Heaven" (Owlle Remix) [Sony Music]

(from "Heaven" maxi-single, out now)

Lai arī joprojām nekādas emocijas neizraisa jaunākais Depeche Mode singls „Heaven”, turklāt pagājušo sestdienu savas rehabilitācijas programmas ietvaros ar vienas dāmas noskatījos visas(!) dokumentālās filmas par grupu pēc kārtas (too-much-depeche-mode!!!), man izrādījās taisnība, ka „Heaven” maxi-singlu norakstīt nevajag. Biju licis cerības uz zināmajiem Blawan un Matthew Dear remiksiem, taču spēcīgākais izrādījās man līdz šim nezināmās Owlle darbs, kas, ja pareizi sapratu, ir jauna dāma no Francijas. Lūk, ŠĀDS „Heaven” jau ir daudz baudāmāks un interesantāks.

A-LIST: James Blake - Retrograde

James Blake - "Retrograde" [Republic]

(from f/c LP "Overgrown", out April 8th)

Tik piesātināts ir bijis pēdējais gads soul/r’n’b jauno censoņu lauciņā, ka – kauns atzīties – bija pat nedaudz piemirsies par tādu Džeimsu Bleiku. Kā atceramies, jaunais Londonas mūziķis vispirms uzspīdēja 2010.gadā, eleganti un prasmīgi spēlējoties ar sempliem skaņdarbā „CMYK” un tam sekojošajos divos EP. Savukārt pēc tam nedaudz pārsteidza ar atkailinātu un pat intīmu debijas albumu, ko jau grūti bija ielikt t.s. „post-dubstep” lauciņā.

Vēl tuvāk klasiskai (vai – neo-klasiskai) soulmūzikai Bleiks pietuvojies jaunākajā singlā „Retrograde”, kas ievada aprīlī gaidāmo jaunieša otro studijas albumu „Overgrown”. Savā ziņā tas noteikti ir loģisks turpinājums debijas plates skanējumam, taču ar katru nākošo singla noklausīšanās reizi arvien patīkamāk pamanīt jaunas nianses, kas liecina, ka Džeimss ir audzis gan kā dziesmu autors, gan, pieļauju, personība. Lai gan man joprojām tīkamāks ir „CMYK-ēras-Bleiks”, „Retrograde” ir profesionāli nevainojams darbs.