CLASSIC HIT - The House of Love - "Shine On" (1990)

The House Of Love – „Shine On” [Fontana; 1990]

Vēl pirms pieciem sešiem gadiem internetā bija sarežģīti atrast dziesmu, zinot tikai tās piedziedājuma vārdus. 2010.gadā ar mazu gūglītes palīdzību, ierakstot slaveno „šī / šī šī šī / šain on” (protams, angliski), pat nezinātājs var uzzināt, ka šīs savulaik pa radio tik bieži skandētās dziesmas autori ir grupa The House of Love. Par to, ka jūs nekad neesat dzirdējuši par šādu grupu, kaunēties nav pamata. Patiesībā bez „Shine On” The House of Love ir vēl tikai viens Lielbritānijas Top 40 hīts, un tas pats ierindojies vien 36.vietā aizvēsturiskajā 1990.gadā.

Solista Gaja Čedvika stūrētā četrotne The House of Love ir Lielbritānijas alternatīvās rokmūzikas apvienība, kas radusies jau 1986.gadā. Starp citu, arī šī dziesma „Shine On” patiesībā datēta ar 1987.gadu un bija iekļauta kvarteta debijas albumā „The House of Love”. Cita lieta, ka 1987.gadā šīs singls izrādījās nevienam tā īsti nevajadzīgs. Arī albums, lai arī augstu novērtēts kritiķu rindās, komerciāli izrādījās pietiekami vājš.

Grupas slavas 15 minūtes pienāca trīs gadus vēlāk, kad The House of Love noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju Fontana Records (iepriekš viņu singlus un tolaik vienīgo albumu izdeva Creation Records). 1990.gadā dienasgaismu ieraudzīja otrs The House of Love albums, kas arī saucās „The House of Love”. Lai abus albumus nejauktu, jauno plati fani dēvēja par „The Butterfly Album” jeb „Tauriņu Albumu”, jo tieši tauriņš rotā albuma vāciņu.

The House of Love

Vēsture (jeb internets) klusē, kam ienāca prātā šajā platē iekļaut grupas pirmo singlu „Shine On” jaunās skaņās, bet tieši ar to arī bija trāpīts desmitniekā. Jeb divdesmitniekā, ja esam precīzi – singls izcīnīja 20.vietu tolaik vēl ļoti prestižajā Lielbritānijas pirktāko singlu topā. Varētu šķist, ka nu durvis uz slavu un veiksmīgu karjeru ir galā, bet...

Tomēr pāris gadus par vēlu publika iepazina The House of Love, kuru vieta pavisam noteikti vairāk būtu bijusi 80’to gadu romantiskajā ģitāru saldinošajā popmūzikas gaisotnē blakus tādiem saviem muzikālajiem līdziniekiem kā The Smiths. Turklāt baumo, ka grupas nākotnei smagi patraucējusi arī neiztrūkstošā rokenrola dzīvesveida sastāvdaļa - narkotikas.

Lai kā nu tur būtu, šis skaņdarbs vismaz manā visu laiku mīļāko dziesmu topā ierindojas visai augstā vietā un paliks tur uz mūžiem. Un gan jau ne tikai tāpēc, ka atgādina bērnību, un bērnībā zāle esot zaļāka (es gan bērnībā vēl zāli nepīpēju!). Arī tāpēc, ka esmu neglābjams romantiķis. Un šī ir himna romantiķiem. Man tā šķiet.

Dziesmas lirika:

In a garden in the house of love,
Sitting lonely on a plastic chair
The sun is cruel when he hides away,
I need a sister - I'll just stay

A little girl, a little guy –
In a church or in a school
Little Jesus are you watching me,
I'm so young - just eighteen

She, she, she, she
Shine On

In a garden in a house of love,
There's nothing real just a coat of arms
I'm not the pleasure that I used to be –
So young - just eighteen

She, she, she, she
Shine On

I don't know why I dream this way
The sky is purple and things are right every day
I don't know, it's just this world's so far away
But I won't fight, and I won't hate
Well not today

In a garden in the house of love
Sitting lonely on a plastic chair
The sun is cruel when he hides away
I need as sister - I'll just stay

She, she, she, she
Shine On

Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balva 2009

AMGmusic nekad nav pretendējis uz latviešu mūzikas ekspertu godu (latviešu mūzikai gluži vienkārši neatliek laika un resursu, diemžēl), tamdēļ atšķirībā no, piemēram, Brit Awards parasti neizsaku savas domas par Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balvu. Neko sīki neanalizēšu arī šoreiz, vien piebildīšu, ka šogad LMIGB man personīgi bija... krietni simpātiskāka par Brit Awards!

Visu pasākuma gaitu nepameta tāda saulainuma sajūta (kas īstenībā jo vairāk patīkami, jo kaut kā emocionāli nosalis sajutos pa dienu, nemaz nerunājot par fizisko nogurumu), taču iemeslu, kāpēc LMIGB man šogad patika krietni labāk par Brit Awards, sapratu mirklī, kad Aisha saņēma "Alfas" balvu, par kuru bija sabalsojuši skatītāji/pircēji. Tajā brīdī arī sapratu, kādās šausmās nonāktu LMIGB, ja kaut pusi no balvām ļautu piešķirt skatītājiem, kā tas šogad bija Brit Awards.

Ar to es nekādi negribu teikt neko sliktu par Aishu, kas visādi citādi ir smuka un jauka meitene, ar kuru pat noteikti ir interesanti parunāt pusdivos naktī. Ar to es arī negribu noniecināt latviešu vidējā klausītāja gaumi, vēl jo vairāk, ja – kā jau minēju augstāk – nekas iepriecinošāks nav ar vidējo Anglijas klausītāju (man pat brīžiem šķiet, ka latvietis ir maķenīt gudrāks). Ar to es gribēju tikai pateikt, ka futbola spēles liktenis ir jāatstāj tiesneša – tātad tomēr trenēta speciālista ziņā, bet mūzikas vērtēšana – kritiķu un mūzikas lauciņa pārzinātāju ziņā. TICIET MAN, TĀ IR LABĀK!

Katru balvu atsevišķi netirzāšu, vēl jo vairāk tādēļ, ka pērn salīdzinoši maz klausījos latviešu mūziku. Vien piebildīšu, ka, PROTAMS, milzīgs prieks man personīgi par Tribes of the City balvu. Lai arī absurdā kategorijā (kāds man var izskaidrot: a)Kas slēpjas zem „alternatīvā mūzika”? b)Kas apvieno Tribes of the City un, piemēram, STandART, neskaitot faktu, ka abās grupās darbojas mūziķi?), tomēr balvu viņi nešaubīgi bija pelnījuši. Kā jau esmu vairākkārt izteicies, tieši Tribes of the City skanējuma ziņā uzskatu par interesantāko un progresīvāko rokgrupu Latvijā pēdējā desmitgadē. Esmu pat pārliecināts, ka viņi, pateicoties labākai apstākļu sakritībai, bija pelnījuši izsisties tur, kur nevienam no Latvijas vēl nav izdevies izsisties – Rietumeiropā. Diemžēl (ceru gan, ka tomēr kļūdos!) izskatās, ka tas tomēr nekad nenotiks, jo rokas nolaidušās pašiem grupas dalībniekiem. Žēl, bet... Tas jau ir cits temats, protams.

Ļoti pelnīti, manuprāt, abas balvas ieguva arī Otra Puse. Nekad neesmu glorificējis šīs grupas pēdējo gadu ierakstus (atšķirībā no dažiem labiem draugiem), kuros tomēr, manuprāt, pietrūkst tā romantisma un smeldzes, kas sakņojās OP 90’to gadu vienīgajā albumā, taču šādā konkurencē būtu diezgan liels noziegums kādu no balvām atdot kādam citam. „Nakts vai Rīts” albums ir, kā es tagad zinu, ļoti laba klausāmviela pat ceļā uz Salacgrīvas pasaulslaveno festivālu. „Nakts vai Rīts” singls ir viena no tām latviešu popdziesmām, kas pat pēc gada, ieskanoties radio, nekrīt uz nerviem. Pārsteidzoši, bet tā nu tas ir. Ne velti es smējos, ka kategorijā „Radio Hīts” būtībā sacentās Otra Puse pret... Otru Pusi (dziesmu „Rīga”).

Mazliet izbrīnīja Instrumenti. Nevis viņu sasniegumi, par kuriem nav šaubu, bet viņu nominēšana. Ja es nekļūdos, tad katrā intervijā Instrumenti uzsver, ka viņi NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NEESOT LATVIEŠU GRUPA. Esot internacionāli. Tad jau, piemēram, ja Placebo par jauno buņģieri būtu paņēmuši kādu latviešu zēnu, varētu nominēt arī Placebo kategorijā „Labākais Roka Albums”? Vai kā? Ja nu tomēr es kļūdos, bet Instrumenti intervijas latviešu presei sniedz tādā pavieglākā garastāvoklī un tomēr IR grupa no Latvijas, nominācijas un arī balvas, protams, pat ļoti pelnītas.

Pat vēl vairāk – uzskatu, ka Instrumenti ar klipu „Kvik Myndir” bija pelnījuši arī balvu par labāko video. Katrā ziņā vismaz man Ksenijas Sundejevas (jā, tā pati no Tribes of the City, bet ne jau šī iemesla dēļ es izceļu klipu!) izlolotais videoklips „Kvik Myndir” šķiet viens no pēdējo gadu skaistākajiem klipiem, ne tikai latviešu mūzikā, bet VISPĀR. Atzīšos godīgi, es pat apsvēru ideju to nominēt AMGmusic gada balvai par „Labāko Video”.

Tomēr pats galvenais, ka pasākums šogad šķita izdevies un pat ļoti gaumīgs. Milzīgs žetons Fredim par vadīšanu. Spēlīte pirms „Labākā Roka Albums” nomināciju pieteikšanas vispār bija uz desmit ballēm! Sasmējos balsī, pat neskatoties uz to, ka biju viens un dikti noguris.

Tāpat žetons arī Skyforger un Auļiem (starp citu, neaizmirsīsim, ka Skyforger ir, šķiet, vienīgā grupa uz visa mazās Latvijas „miiiiiilzīgo zvaigžņu” fona, kas TIEŠĀM ir kaut ko sasnieguši mūzikā arī ārpus valsts robežām! Patīkams pierādījums manam senam apgalvojumam, ka, ja mēs vispār mūzikā ārzemēs esam kādam vajadzīgi, tad ne jau ar viņu pašu produktu lētiem atdarinājumiem, bet gan tieši pretēji – ar kaut ko savu un oriģinālu), Instrumentiem, kuri, kā vienmēr, uz skatuves izklausās labāk nekā radio aparātā un arī Alis P ar draugiem par dzīvajām uzstāšanām. Manuprāt, tieši šīs trīs bija vakara spilgtākās. Protams, ja neskaita teātra māksliniekus un Sanda Ozoliņa debiju uz Lielās Uoperas Skatuves.

Vārdu sakot, nezinu, kā Jūs, draugi, bet es tiešām paliku pat ļoti smaidīgs pēc šī pasākuma, un ne jau tikai tāpēc, ka pie Tribes of the City balvas saņemšanas jau iepildīju glāzē mazliet konjaka. Konītis, protams, deva mazliet fizisku siltumu, bet viss pasākums sasildīja arī kaut kā emocionāli. Un tas jau nav maz.

Atliek vien novēlēt mūziķiem iedvesmu un jaunas idejas šim gadam, lai tad mūzikas kritiķiem un vērtētājiem ir, par ko palauzīt galvas arī nākamgad, nosakot 2010.gada laureātus! Tik traki, kā es te dažreiz mālēju, ar to latviešu mūziku jau nav. Galvenais censties, censties un vēlreiz censties. Un vēl ļoti svarīgi – darīt to aiz MĪLESTĪBAS. Aiz mīlestības pret mūziku un, protams, tās klausītājiem.

Hei, ir pustrīs, bet piecos jāceļas uz hokeju! Nu, ko? Būs vieglāk aizmigt – varēšu aitu skaitīšanas vietā domāt likmes uz to, vai man izdosies piecelties, vai nē. Arlabunakti.


Skaistam miedziņam pieminētais Instrumentu klips „Kvik Myndir”:

FREE MP3: Freelance Whales – "Generator 2nd Floor"

Freelance Whales - "Weathervanes"

Turpinot ieskandināt vasaras festivālu atmosfēru, lūk, vēl viens par velti pieejams MP3 no pavisam jaunas grupas no Ņujorkas – Freelance Whales. Kolorītais kvintets pēc trim nedēļām izdos savu debijas albumu „Weathervanes” (albuma vāciņu sk. augstāk), bet šonedēļ piedāvā tā pirmo singlu „Generator 2nd Floor”. Dziesmu varat lejupielādēt ŠEIT (spiediet peles labo pogu uz linka un „save target as...”). Pēc nogurdinošas dienas pavadīšanas, tikai un vienīgi klausoties jaunos singlus, šis, goda vārds, ir viens no labākajiem. Sīkāk gan vērtēsim martā.

Piedāvāju Jums arī kādu ekskluzīvu video no grupas uzstāšanās metro stacijā. Ja šitādi priekšnesumi būtu metro staciju neatņemama sastāvdaļa, es pat balsotu PAR metro Rīgā. Vai-kau-kā-tā.

FREE MP3: New Pornographers – "Your Hands (Together)"

New Pornographers

A.C. Newman, spriežot pēc viņa publicējumiem tviterī, aizvakar ļoti pārdzīvojis Kanādas zaudējumu ASV hokejā. Tomēr turējis savu vārdu un piedāvājis par velti jaunāko grupas New Pornographers dziesmu, kas ieskandina 4.maijā gaidāmo Kanādas rok-orķestra piekto studijas plati „Together”.

Teju vai otra nozīmīgākā Kanādas grupa (starp citu, tieši New Pornographers sastāvā savu karjeru sāka tagad populārā dziedātāja Neko Keisa!) aiz Arcade Fire AMGmusic palika īpaši mīļa 2007.gadā. Pirmkārt, pateicoties ļoti veiksmīgajam albumam „Challangers”. Otrkārt, pateicoties tā galvenajam singlam „Myriad Harbour”, kas pat pamanījās ierindoties AMGmusic 2007.gada rokmūzikas Gada Top 20.

Jaunais singls gan ir tāda neliela vilšanās. Vismaz salīdzinoši. Nākamnedēļ vērtēsim sīkāk. Tikmēr Jūs varat pilnīgi par baltu velti (šoreiz pat nevajadzēs e-mail adresi!) šo dziesmu lejupielādēt ŠEIT. Turpat arī sīkāka informācija par gaidāmo albumu „Together”.

Savukārt tiem, kas ar AMGmusic vēl nedraudzējās 2007.gadā, lūk, Jums arī slavenais un šeit pirms divarpus gadiem mega populārais „Myriad Harbour”:

NEW VIDEO: Vampire Weekend – „Giving Up The Gun”

Vampire Weekend

Mūsdienu interneta laikmetā piedāvāt trīs dienu vecas ziņas ir tas pats, kas 1994.gadā stāstīt par Berlīnes Mūra nojaukšanu, bet tomēr... Piektdienas vakarā Vampire Weekend prezentēja videoklipu otrajam singlam (vispār trešajam, ja mēs pieskaitām vēl pērn par velti atdoto „Horchata”) no jaunā albuma, kurš, kā izrādās, būs viens no maniem albuma „Contra” favorītiem – mīlīgi popsīgais „Giving Up The Gun”.

It kā ar to vēl nebūtu gana, Vampire Weekend parūpējušies par VISMAZ šī mēneša labāko klipu (man jau šķiet, ka šis arī varētu gada topā ierindoties augstā vietā). Saspringtā tenisa zibensturnīra ietvaros var arī pamielot acis ar šī klipa viesiem – RZA no Wu Tang Clan tiesneša lomā, Lil John labā trenera un padomdevējā lomā, bet visus pārspļauj Holivudas aktieris Džeiks Gīlenhāls lempīgā pretinieka lomā. Sejas grimases vien ir ko vērtas! Starp citu, esot arī viens no Džonasu brāļiem redzams, bet tos nu es sejā gan nepazīstu.

GO ON! GO ON! GO ON!: