ALBUMS: Crystal Castles - III

Crystal Castles – „III”

Release date: 12/11/2012

Label: Fiction

AMG rating: 8/10

Kad Crystal Castles septembra beigās izziņoja savu trešo studijas ierakstu, tam klāt nāca arī ierastā preses relīze. Cita starpā, lūk, ko teica vokāliste Alise Glāsa: „Albuma pamattēma ir depresija... Kopš „II” izdošanas daudz sliktu lietu ir noticis ar man tuviem cilvēkiem, un tas ir pamatīgi ietekmējis manu rakstīšanu. Nekad nedomāju, ka es vēl vairāk zaudēšu ticību cilvēcei, bet redzot dažas lietas, rodas sajūta, ka pasaule ir distopija, kur nav taisnības un valda korupcija.”

Šis Alises izteikums ļoti drīz aizmirsās, jo sekoja divi singli pēc kārtas, („Wrath of God” un „Affection”) ko es nodēvēju par gaišākajiem darbiem Crystal Castles karjerā. Tiesa, vadoties pēc muzikālā noformējuma, jo nebiju iedziļinājies dziesmu lirikā. Tieši vārdi, kas līdz šim bijuši šķietami nenozīmīgākā Crystal Castles dziesmu sastāvdaļa, jo reti kad vispār saklausāmi, ir albuma „III” centrālā ass, ap ko vijas viss ieraksta noskaņojums. Ja pasaule ir pieredzējusi daudzus politisku tēmu piesātinātus folkmūzikas un rokmūzikas albumus, tad šis varētu būt viens no spilgtākajiem acid/electro manifestiem.

Tomēr neaizmirsīsim, ka šis tomēr ir Crystal Castles albums. Tas nozīmē, ka arī „III” pirmais, kas krīt ausīs, ir dārdošie Ītena Kata sintezatori, pārforsētās skaņas, skābju pildīti reiva viļņi un Alises Glāsas ķērcieni. Atšķirīgais ir tas, ka šis noteikti ir tumšākais un lēnākais grupas albums, kas varētu sarūgtināt tos, kuri labprāt nodotos neprātīgām, narkotiskām dejām, kādas piedāvāja iepriekšējie grupas albumi, kā arī šīs plates reiviskie singli „Plague” un „Wrath of God”. Tā vietā „III” piedāvā plašāku emociju gammu, un tā ir šī ieraksta lielākā burvība.

Albums iesākas ar vistipiskāko iepriekšējo gadu Crystal Castles – pirmo singlu „Plague”, kura kulminācijā Alise izkliedz „I am the plague”, bet sienas tricina neaptverams sintētisku skaņu mākonis. Sekojošais „Kerosene” ar fantastiskajiem Kata 90’to acid-synth iestarpinājumiem un Alises pieklusināto un skaldīto vokālu nedaudz sasaucas ar pirmā albuma singliem. Savukārt himniskais „Wrath of God”, kas ir viens no jaudīgākajiem albuma darbiem, ir tipiskākais šī ieraksta gabals. Ne tik daudz muzikāli, cik emocionāli. „Christen them with paraffin / Sterilize samaritans,” kliedz Alise, bet pats skaņdarbs ir pildīts ar tādu gaišumu, ka nav īsti skaidrs, par ko gribas raudāt. Visticamāk, vienkārši no emociju pārbagātības. Līdzīgi kā tās, arī pati dziesma beigās vienkārši uzsprāgst.

Tie ir tikai pirmie trīs gabali, kuriem seko tikpat iespaidīgs turpinājums. Gan popsīgākais plates treks, eiforiska trance pildītais „Sad Eyes”, gan distortētais „Insulin”, kas idejiski sasaucas ar iepriekšējā albuma „Doe Deer”, gan instrumentālais „Telepath”, kas ar „III” tik raksturīgo skumjo gaišumu spilgti apliecina, ka emocijas vēl spēcīgāk par vārdiem izsaka mūzika, un visbeidzot noslēdzošais „Child, I Will Hurt You”, par ko vispār vajadzētu atsevišķu rakstu. Apsolu, ka emocionālu cilvēku, ja vien tas ļausies, šis novedīs, ja ne gluži līdz asarām, tad līdz jocīgai kņudoņai sirds apvidū pavisam noteikti.

Visgrūtāk pēc šī ieraksta noklausīšanās ir saprast, kā to vērtēt kontekstā ar iepriekšējiem diviem Crystal Castles albumiem. No vienas puses „III” noteikti ir grūtāk klausāms par rotaļīgo debijas plati un deju zāles spridzinošo 2010.gada ierakstu. No otras – albums ir daudz piepildītāks, saturiski bagātāks un, kā jau minēju, emocionālāks. Albums, kas atgādina – pasaule (drīzāk gan cilvēki tajā) ir diezgan sapista vieta, bet mēs šeit dzīvojam un mums ir jāmeklē gaisma tumsā. To arī dara „III”.

A-LIST: Autre Ne Veut - Counting

Autre Ne Veut - "Counting" [Software]

(from f/c LP "Anxiety", out February 12th)

Kad Bruklinas jaunais mūziķis Arturs Ašins, paslēpies zem segvārda Autre Ne Veut un tolaik vēl būdams inkognito, 2010.gadā debitēja ar albumu „Autre Ne Veut”, viņa atkailināto r’n’b skanējumu visbiežāk pielīdzināja How To Dress Well daiļradei. Jau tolaik tas bija visai nosacīti, un jaunākajā singlā „Counting”, kas ieskandina 2013.gada februārī gaidāmo otro albumu „Anxiety”, Ašins vēl spilgtāk pasvītro citus savus spēcīgākos trumpjus.

„Counting” centrā ir nevis trauslas, sapņaini skumjas noskaņas radīšana vai spēlēšanās ar teju caurspīdīgiem skaņu elementiem, bet... melodija. Tik vienkārši. Mēs varam meklēt (un arī atrast!) daudz un dažādāko mūzikas stilu nianses, kas šeit saklausāmas, bet visam pāri ir spēcīga popmūzikas struktūra, ko Arturs cieti nostiprina ar savu samtaino falsetu, no kura arī varētu būt radušies lielākie How To Dress Well salīdzinājumi, kaut arī man viņš šeit vairāk sasaucas ar The Weeknd daiļradi, krustotu ar Bon Iver maigumu.

Octover - Satisfy

Octover - "Satisfy" [self-released]

(from f/c LP "Octover", out January 15th)

Jauno un daudzsološo mākslinieku ģeogrāfiskais novietojums turpina paplašināties. Pirms neilga laika mēs vērsām uzmanību kādam Peru producentam (kas gan beigās neizrādījās īsti no Peru...), bet šonedēļ esam saņēmuši ļoti grūvīgu gabalu no Singapūras. Octover ir duets, ko veido vokāliste Vanesa Fernandesa un producents Džeisons Tans. Janvārī viņi izdos savu debijas albumu, un tā pirmais singls ir gana interesants darbs, kas no vienas puses liekams vienā lauciņā ar 2012.gada elektronisko/r’n’b mūziku, bet no otras atsauc prātā kaut ko arī no 90’to gadu vidus posma trip-hop daiļrades, īpaši Sneaker Pimps. Šī kombinācija kopā ar dūmakaino, bet lipīgo piedziedājuma „Can you satisfy me?” liek kustēties.