23 februāris, 2011

CLASSIC HIT: Michael Stipe & Coldplay – In The Sun (2006)

Michael Stipe & Coldplay – „In The Sun”

Release date: 06/02/2006
Label: Warner
AMG rating 2011: 8/10


2006.gada februāris AMGmusic ir bijis ne mazāk nozīmīgs kā 2001.gada februāris. Tieši šajā mēnesī tā pa īstam sākām no CD un audio kasetēm pāriet uz modernāko MP3 formātu. Starp citu, šajā sakarībā vēlos piebilst, ka nemaz nav tik neromantisks MP3 laikmets – klausīties vecus, apšaubāmas kvalitātes tolaik salasītus šī digitālā formāta ierakstus ir ne mazāk interesanti, kā uzlikt vecu kaseti ar no radio rakstītām un šņākoņas pavadītām dziesmām!

Ne velti šāds ievads – par 2006.gada februāra #1 popmūzikas topā (tolaik nesen tika iedibināta tradīcija atdalīt popmūzikas un rokmūzikas topus – jāatzīst, viena no dīvainākajām manām idejām...) kļuva tolaik tikai digitālā singlā izdotā R.E.M. solista Maikla Staipa kaverversija 2001.gada Džozefa Artura singlam „In The Sun”. Singlā tika iekļautas sešas šīs dziesmas versijas, starp kurām bija arī viena, kas aizķēra mūsu sirdis – dzīvais ieraksts no koncerta kopā ar tolaik AMGmusic vēl ļoti aktuālo britu ansambli Coldplay. Visi šī singla ienākumi tika ziedoti viesuļvētras Katrīna radīto postījumu likvidēšanai. 2005.gada augustā šī traģēdija prasīja vairāk nekā 1800 upuru.

Interesanti, ka Džozefs Arturs dziesmu „In The Sun” sarakstīja vēl deviņdesmitajos, bet oficiāli izdeva vien 2001.gadā. Pa to starpu dziesmu „aizņemties” vēl paspēja arī Pīters Geibriels, kura „In The Sun” versiju var dzirdēt 1997.gadā izdotajā Princesei Diānai veltītajā kompilācijā „Diana, Princess of Wales: Tribute”. Iespējams, ja tajā laikā es būtu bijis pazīstams ar Artura oriģinālu, tas atņemtu kādu kripatu no emocijām, kuras guvu, klausoties Maikla Staipa versiju, bet tas nekādā gadījumā neaizēno to, ka šī nudien ir skaista dziesma. Lai arī varbūt nedaudz amerikāniski saldena.



1.vieta rokmūzikas topā: Protocol – „Where’s The Pleasure?” [Polydor]

Tikmēr rokmūzikas topa 1.vietā 2006.gada februārī gozējās kāda tolaik (ja godīgi, arī tagad!) man absolūti nezināma grupa ar nosaukumu Protocol. Kā izrādās tagad, tas bija tolaik tikko kā dibināts jauns pop-rock kvintets no Londonas, un „Where’s The Pleasure?” bija viņu tikai otrais singls. Nedz koncerti kopā ar New Order, The Bravery un Hard-Fi, nedz noslēgtais līgums ar Polydor Records, nedz arī šī singla salīdzinošie komerciālie panākumi (27.vieta britu singlu topā) neļāva grupai kārtīgi atsperties, un Protocol debijas albums tā arī palika neizdots. Taču „Where’s The Pleasure?” skan tīri neko arī pēc pieciem gadiem! Bez tam Blondie šodien ir vēl lielākā modē kā 2006.gadā!



2.vieta rokmūzikas topā: Maximo Park – „I Want You To Stay” [Warp]

Vietu zemāk rokmūzikas topā pirms pieciem gadiem ierindojām tikko iepazīto britu kolektīvu Maximo Park un viņu tajā laikā aktuālo singlu „I Want You To Stay” no debijas albuma „A Certain Trigger”. Kopā ar Editors, Hard-Fi un Bloc Party Maximo Park veidoja t.s. 2005.gada indie izlaiduma klasi, kas pirms pieciem gadiem ļoti sildīja sirdis AMGmusic. Turmpākajos gados no Maximo Park gan vairs nesaņēmām gaidīto, bet „I Want You To Stay” pelnīti kļuva par otro lielāko grupas hītu AMGmusic (1.vietu pēc diviem gadiem izcīnīja „Karaoke Plays”).



3.vieta popmūzikas topā: Goldfrapp – „Ride a White Horse” [Mute]

Iemesls, kāpēc, izlaižot otrajā vietā popmūzikas topā tolaik esošo Candi Staton dziesmas „You Got The Love” kārtējo pārizdevumu, pieskaramies Goldfrapp singlam „Ride a White Horse”, slēpjas ne tik daudz apstāklī, ka šis ir ļoti veiksmīgs Goldrapp rokas iemēģinājums disko mūzikā, cik tajā, ka tieši šim skaņdarbam tapa viens no 2006.gada spēcīgākajiem electro-house remiksiem, kas joprojām glabājas AMGmusic klasisko hītu mapītē. Tamdēļ paralēli videoklipam iesaku nobaudīt arī spridzinošo FK-EK (Fransuā Kevorkiāns un Ēriks Kūpers) miksu.

CLASSIC HIT: Rui Da Silva feat Cassandra – Touch Me (2001)

Rui Da Silva feat Cassandra – „Touch Me”

Release date: 01/01/2001
Label: Artista
AMG rating 2011: 10/10


Arī janvārī nebiju piemirsis AMGmusic sadaļu „Klasiskais Hīts”, taču, kā jau vienmēr, darbu tik daudz, bet laika tik maz. Tā kā straujiem soļiem tuvojas AMGmusic oficiālā 15 gadu dzimšanas diena (tā tradicionāli tiek atzīmēta pēdējā marta dienā), šo jauko un sentimentālo rubriku necēlās roka pamest novārtā pilnībā. Bez tam ir arī citi iemesli, kāpēc 2001.gada februāra AMGmusic lielāko hītu būtu grēks nepieminēt!

Portugāļu dīdžeja Rui Da Silvas un britu dziedātājas Kasandras kopdarbs „Touch Me” kļuva par pirmo singlu manā CD kolekcijā, kas pārstāvēja lauciņu, ko dēvē par „progressive/deep house” – mūziku, ko tolaik vēl neklausījos, bet kas visā pilnībā pārņēma manu sirdi un prātu aptuveni gadu vēlāk. Vēl joprojām domāju, kā būtu bijis, ja šis singls pārsteidzošā kārtā neizcīnītu 1.vietu Lielbritānijas singlu topā, kur tad arī „Touch Me” pirmoreiz izdzirdēju. Tādā gadījumā ļoti ticami, ka par house mūzikas celmlauzi AMGmusic būtu kļuvis kāds cits skaņdarbs.

Mūziku vislabāk pārbauda laiks, un jo īpaši tas attiecas uz deju mūziku. Mūzikas Dievs ir mans liecinieks – tālajā 2001.gadā es ne tuvu nebiju pārliecināts, ka pēc apaļiem desmit gadiem par „Touch Me” varēšu rakstīt kā par vienu no spēcīgākajiem sava laika house/progressive trekiem, taču uzliekot šo singlu arī pēc šāda laika pārtraukuma, tas absolūti nekrīt ārā no citu tikpat klasisku vai pat vēl klasiskāku gabalu kopainas.

Transīgais ritms kopā ar progressive house raksturīgajiem basiem un nevainojamo, pat izcilo Kasandras vokālu „We can only understand what we’re shown / How was I suppose to know our love would grow?” nav zaudējis ne tikai tehnisko kvalitāti, bet pēc desmit gadiem skan arī tieši tikpat emocionāli, ja ne pat emocionālāk, kā tajā laikā. Turklāt singla versijā ir iekļauta arī gandrīz deviņas minūtes garā oriģinālā versija, ar kuru pat gribētu ieteikt visiem šo singlu sākt klausīties!

Interesants ir arī stāsts par šo skaņdarbu. Kā izrādās, sākotnēji Rui Da Silva bija ierakstījis „Touch Me” viens pats, vokāla vietā izmantojot semplu no Spandau Ballet 80’to gadu singla „Chant No. 1”. Tā kā šis sempls nebija saskaņots ar dziesmas autoriem, BMG kompānija aizliedza singlu izdot, tāpēc tas bija jāpārstrādā. Te nu palīgos nāca britu mūziķe Kasandra, kas uzrakstīja dziesmai tekstu un pati iedziedāja arī vokālu. Jāsaka – labi, ka tā. Bez Kasandras „Touch Me” jau būtu pavisam cits „Touch Me”. Tiesa, minēto oriģinālu, protams, neesmu dzirdējis.

Ar „Touch Me” galvu reibinošajiem panākumiem gan arī beidzās abu karjeras augšupeja. Ja par Kasandru Foksu šis tas vēl ik pa laikam parādījās mūzikas lappusēs (viņai dažus gadus vēlāk vēl iznāca pāris komerciāli veiksmīgi singli), tad par portugāļu dīdžeju Da Silvu pēc „Touch Me” gan neko neesmu dzirdējis. Tiesa, nupat uzzināju, ka viņš esot līdzautors milzīgajam 2003.gada Tim De Luxe hītam „It Just Won’t Do”, kā arī ik pa laikam joprojām izdod pa kādai house mūzikas platei.

P.S. Un vēl kāds iemesls, kāpēc „Touch Me” ir īpaša dziesma AMGmusic. 2001.gada februārī noslēdzās precīzi četrus gadus ilgušais posms, kurā AMGmusic katru nedēļu sastādīja singlu TOP 40. Tieši „Touch Me” bija lemts kļūt par pēdējā AMGmusic Top 40 numur viens.



CITI HĪTI AMGMUSIC 2001.GADA FEBRUĀRĪ:

2.vieta: Texas – „Inner Smile” [Mercury]

Otrajā vietā AMGmusic topā pirms desmit gadiem atradās viens no pēdējiem lielajiem grupas Texas hītiem – „Inner Smile”. 2000.gada oktobrī skotu (un nevis teksasiešu!) popgrupa izdeva savu labāko dziesmu izlasi, kurā bija iekļautas arī pāris jaunas kompozīcijas. Labus panākumus pie mums guva jau singls „In Demand” 2000.gada rudenī, bet vēl veiksmīgāks izrādījās „Inner Smile”, kuru arī pēc desmit gadiem uzskatu par vienu no jaukākajiem un sirsnīgākajiem Tecxas hītiem.



3.vieta: Dido – „Here With Me” [BMG]

Vēl vietu zemāk ar savu debijas singlu pirms desmit gadiem ierindojām tolaik vēl absolūti jauniņo un gandrīz nevienam nezināmo britu dziedātāju Daido. Ar to, ka viņas lielais brālis darbojās grupā Faithless vien nepietika. Vajadzēja vēl iesaistīties Eminemam, kurš Daido dziesmas „Thank You” (šī dziesma arī vēlāk tika izdota kā atsevišķs singls, sasniedzot labus panākumus) vokāla semplu izmantoja savā milzu hītā „Stan”. Uzreiz pēc tam strauji kā bulta gaisā uzšāvās veiksmīgā Daido solo karjera.



4.vieta: Brainstorm – „Online” [Mikrofona Ieraksti]

Pēc fantastiskā albuma „Veronika” biju tik ļoti, ļoti, ĻOTI vīlies sekojošajā Prāta Vētras albumā „Starp Divām Saulēm”, ka dziesma „Online” nāca kā šampanietis no draugiem dzimšanas dienā, kuru jau šķietami visi ir piemirsuši. Starp citu, „Online” – tāpat kā Rui Da Silvas „Touch Me” – var ierindot AMGmusic vēsturisko singlu sarakstā. Tieši šim skaņdarbam bija lemts izcīnīt 1.vietu AMGmusic atjaunotajā Top 10 2001.gada aprīlī.

22 februāris, 2011

A-LIST: Radiohead - "Lotus Flower"

Radiohead - "Lotus Flower" [XL]
(from LP "The King Of Limbs", out now digitally)


Mūzikas žurnālisti – tāpat kā Radiohead fani – ir sadalījušies divās frontēs. Vieni vēl no piektdienas nevar atiet no eiforijas par negaidīto dāvanu „The King of Limbs” albuma izskatā un virpināt konspirācijas teorijas par tēmu „Vai būs arī otrs albums no pasaulē spožākās grupas šogad?”, kamēr otri turpina purpināt un skeptiski vīpsnāt, sak, par ko tāda ažiotāža sacelta?

Lieki jau laikam piebilst, pie kuras no kategorijām piederu es. Tas, ko vēlos gan piebilst ir mana neizpratne par indivīdiem, kuri gaidīja „OK Computer”, „The Bends” vai vismaz „Hail To The Thief” līdzīgu materiālu no grupas, kuras solists jau gadus piecus/sešus (patiesībā – vēl vairāk!) ir totāli aizrāvies ar elektronisko mūziku un īpaši dabstepu. Tātad vienīgais mīnuss, ko pagaidām varam piedēvēt Radiohead – viņu jaunais albums nepārsteidza.

Dziesma „Lotus Flower”, ko Toms Jorks jau ne vienu reizi vien izpildījis savos koncertos, gan pārsteidz. Pārsteidz ar savu pamatīgumu un praktiski perfekto skaņu, kurai pat nav mazākās vietiņas, kur piesieties, arī pēc sešpadsmitās vai sešdesmitās noklausīšanās reizes. Sākot ar kāpjošo skaļumu, masīvajiem basiem dziesmas sākumā, turpinot ar dabstepīgo ritmu, kā arī lipīgo un izjusto, līdz kaulam smeldzīgo piedziedājumu („Slowly we unfurl / As lotus flower / Cause all I want is the moon upon a stick / Just to see what it is”) un beidzot ar Toma Jorka kustībām dziesmas videoklipā, kas tā vien atgādina nelaiķi Īenu Kērtisu.

Albuma verdikts vēl sekos, bet „Lotus Flower” ir KĀRTĒJAIS Radiohead šedevrs, kas jau šobrīd var sev droši rezervēt vietu 2011.gada labāko singlu kategorijā.

A-LIST: PS I Love You & Diamond Rings - "Leftovers"

PS I Love You feat Diamond Rings - "Leftovers" [Paper Bag]
(released as a digital single on February 22nd)


Kanādas indie-rock duets PS I Love You sevi pieteica jau pērnā gada rudenī, Ziemeļamerikā (Eiropā albums tiks izdots šopavasar) izdodot augsti novērtētu debijas albumu „Meet Me At The Muster Station”, kas gan īsti neuzrunāja šo rindu autoru (tiesa, šobrīd jau sāku savas domas mainīt...). Jaunākais singls „Leftovers” tapis sadarbībā ar PS I Love You tautieti Džonu O’Reganu jeb Diamond Rings. Šķiet, ka šajā apstāklī varētu slēpties iemesls, kādēļ šis jaunais darbs jau šķiet krietni vien pievilcīgāks par visu iepriekšējo, ko sanācis dzirdēt no PS I Love You.

Saglabājot dueta indie-rock ievirzes, Diamond Rings ar savu vokālu un klātbūtni piešķīris arī tādu kā sentimentāli skumju, ala post-pancīgu melodisku ievirzi, kas stipri atgādina Diamond Rings, manuprāt, ļoti veiksmīgo pērnā gada singlu „Wait & See” vai, pat vēl trakāk, – kādu nedzirdētu demo ierakstu no The National. Pantiņu iestarpinājums „Whoa-oh / Whoa-oh / Whoa-oh” un piedziedājums neiziet no prāta vēl ilgi pēc noklausīšanās. Biežāk šādas perfektas sadarbības!

A-LIST: MEN feat Antony Hegarty - "Who Am I To Feel So Free"

MEN feat Antony Hegarty - "Who Am I To Feel So Free" [IAmSound]
(released as a digital single on February 14th)



Entonijs Hegartijs disko mūzikā ir tikpat pārbaudīta vērtība kā Roberts Smits trance ierakstos. Par to simtprocentīgi 2008.gadā mūs pārliecināja Endijs Batlers un viņa apvienība Hercules and Love Affair. Un kāds gan tur arī būtu brīnums, ka cilvēks, kura balss un vizuālais tēls atgādina Boju Džordžu, būtu ideāli piemērots diskotēku zālēm?

Šoreiz Hegartija pakalpojumi lieti noderējuši Ņujorkas jaunajai disko/punk apvienībai MEN, ko izveidojuši Le Tigre dalībnieki Džei Dī Simsons un Johanna Feitmena. Debijas albums „Talk About Body” saņēmis teju iznīcinošas recenzijas no mūzikas apskatniekiem (jāsaka, cik es paklausījos, pamatoti iznīcinošas), taču „Who Am I To Feel So Free” komplektā ar Hegartija balsi sliktās lietas liek uz brīdi piemirst. Jo, kā gan tu domāsi par sliktām lietām, ja dikti gribas dejot?