JOKER’S DAUGHTER – „The Last Laugh”
Release date: 15/06/2009
Label: Team Love Records
AMG rating: 6/10
Joker’s Daughter ir pavisam jauns un ļoti netipisks duets. To veido līdz šim nezināma grieķu izcelsmes britu dziedātāja Helēna Kostas un mūzikas aprindās ļoti pazīstamais un slavenais producents Danger Mouse, kurš ir ne tikai viena puse no Gnarls Barkley, bet palīdzējis veidot albumus tādām mūzikas zvaigznēm kā Gorillaz, The Black Keys, Beck u.c.
Atsevišķi mūzikas mēdiji norāda, ka šis būtu iespējams neslikts folkmūzikas albums, ja tas nebūtu pār-producēts no Danger Mouse puses. Šim apgalvojumam gan tomēr negribētu pievienoties, jo, pirmkārt, šajā platē tomēr ir divas trešdaļas Kostas un tikai rūpīgi ieklausoties jūtams arī Danger Mouse pirksts. Otrkārt, tieši šīs vietām interesantās nestandarta skanējuma nianses ir tās, kas „The Last Laugh” izceļ pārējo folk albumu vidū, kuru pēdējo gadu laikā, jāsaka atklāti, nav trūcis.
Nav man īsti skaidrs, kāda velna pēc divas stabili neizteiksmīgākās, lai neteiktu vēl skarbāk, dziesmas ir ieliktas kā pirmās divas platē. Pat klausoties albumu ceturto reizi, nākas piespiest sevi pie domas, ka jāsagaida trešais gabals – patiesi skaistais „Go Walking”, kurš vienā mirklī spēj izgaisināt sākotnēji radušos nepatiku pret šo albumu.
Release date: 15/06/2009
Label: Team Love Records
AMG rating: 6/10
Joker’s Daughter ir pavisam jauns un ļoti netipisks duets. To veido līdz šim nezināma grieķu izcelsmes britu dziedātāja Helēna Kostas un mūzikas aprindās ļoti pazīstamais un slavenais producents Danger Mouse, kurš ir ne tikai viena puse no Gnarls Barkley, bet palīdzējis veidot albumus tādām mūzikas zvaigznēm kā Gorillaz, The Black Keys, Beck u.c.
Atsevišķi mūzikas mēdiji norāda, ka šis būtu iespējams neslikts folkmūzikas albums, ja tas nebūtu pār-producēts no Danger Mouse puses. Šim apgalvojumam gan tomēr negribētu pievienoties, jo, pirmkārt, šajā platē tomēr ir divas trešdaļas Kostas un tikai rūpīgi ieklausoties jūtams arī Danger Mouse pirksts. Otrkārt, tieši šīs vietām interesantās nestandarta skanējuma nianses ir tās, kas „The Last Laugh” izceļ pārējo folk albumu vidū, kuru pēdējo gadu laikā, jāsaka atklāti, nav trūcis.
Nav man īsti skaidrs, kāda velna pēc divas stabili neizteiksmīgākās, lai neteiktu vēl skarbāk, dziesmas ir ieliktas kā pirmās divas platē. Pat klausoties albumu ceturto reizi, nākas piespiest sevi pie domas, ka jāsagaida trešais gabals – patiesi skaistais „Go Walking”, kurš vienā mirklī spēj izgaisināt sākotnēji radušos nepatiku pret šo albumu.
Diemžēl tā arī ir albuma lielākā nelaime – „The Last Laugh” ārkārtīgi filigrāni veidoti, pasakaini, naksnīgi folk-stāsti mijas ar nesaprotamiem, patiešām samudrītiem iestarpinājumiem, kas bojā kopējo iespaidu. Turklāt netipiski, ka albuma otrā puse ir baudāmāka par pirmo – parasti tomēr notiek otrādāk.
Citiem vārdiem sakot – ja Jums ir gana pacietības, lai tiktu pāri pirmajai pusei, kurā starp albuma vājākajiem gabaliem ir arī divi spēcīgākie (pieminētais „Go Walking” un „Lucid”), otrā puse jau paies tīksminoties par šīs jaunās dziedātājas meitenīgo vokālu, panaivajiem, taču interesantajiem dziesmu tekstiem un Danger Mouse punktiņiem uz „i”, kuri, kā jau teicu, šo plati neļauj dēvēt par tipisku folk albumu. Kopumā naksnīgs un visai skumjš ieraksts.
Video - "Worm's Head" - viens no pieminētajiem diviem neizteiksmīgākajiem plates gabaliem:
